Mainoties ekonomiskajai situācijai, vīriešu un sieviešu lomas saplūst, pat ģimeņu kontekstā vien mēs varam ieraudzīt tik dažādus modeļus! Ir ģimenes, kurās māte bērna pirmos dzīves gadus pavada ar viņu mājās, bet turpat blakus ir ģimenes, kurās šo lomu pilda tēvs. «Un kā gan mēs varam apgalvot, ka tēvam būt mājās ar bērnu nav vīrišķīgi, ka tas ir sievietes uzdevums? Šie jautājumi padara mūsu laikmetu ļoti interesantu, jo katram cilvēkam personiskā līmenī ir jāatklāj, kas viņš ir, kādas ir viņa spējas un iespējas un kas ir viņa patiesais ceļš,» uzsver Indulis Paičs.
21. gadsimta lielā atziņa ir arī tā, ka mēs esam ļoti dažādi un tajā nav nekā slikta. Jā, dažādība var sarežģīt mūsu dzīvi, bet tā padara to arī daudz krāsaināku un bagātāku. Dažādības jautājums kļūst interesants arī dzimumu kontekstā: līdz nesenam laikam par dzimumiem bija pieņemts domāt kā par pretējiem poliem – šajā polaritātē notika savstarpēja definēšanās. Pašlaik abiem dzimumiem kļūst arvien grūtāk definēt savas atšķirības. Un tas nes sev līdzi nākamās grūtības. Cilvēkā ir dzīva vēlme patikt citiem, sevišķi jaunībā, kad cilvēks vēl tikai domā par savas dzīves un ģimenes veidošanu, bet problēma ir tā, ka mūsdienās vairs nepastāv formula, kā patikt pretējam dzimumam vai lielākajai daļai sabiedrības. «Tāpēc mūsdienās vienīgā izeja ir ļoti personīga sevis iepazīšana un saprašana: tikai spējot pieņemt sevi, būt patiesam, ir iespējams satikt cilvēkus, kas arī tevi pieņems un mīlēs,» analizē Indulis Paičs.
Visu rakstu lasi žurnālā Santa un portālā Santa+.