Lielāko daļu jeb 57% no 2020. gadā lidostā Rīga apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība airBaltic, 16% – Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, bet 9% – Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība Wizz Air.
Arī pandēmijas laikā lidostaRīga turpināja būt iecienīts tranzīta centrs – ceturtdaļa jeb 25% no visiem pērn lidostā Rīga apkalpotajiem pasažieriem bija transfēra pasažieri. Kopumā 2020. gadā lidostu Rīga kā pārsēšanās punktu izmantoja nepilns pusmiljons ceļotāju.
Populārākie galamērķi Eiropas Savienībā pērn bija Londona, Oslo, Frankfurte un Helsinki. Neraugoties uz to, ka jau kopš marta vidus ir aizliegti lidojumi uz valstīm ārpus ES, pagājušā gada galamērķu TOP 5 vietu saglabā arī Maskava, kas pirms pandēmijas bija viens no iecienītākajiem lidojumu maršrutiem.
Salīdzinot ar 2019. gadu, vairāk nekā uz pusi samazinājies arī lidostā Rīga apkalpoto lidojumu skaits. Pērn lidostā apkalpoti 35 592 lidojumi – par 59,1% mazāk nekā gadu iepriekš, tostarp regulāro pasažieru lidojumu skaits saruka par 68%.
Savukārt gandrīz dubultojies kravu lidojumu skaits, bet biznesa aviācijas, tehnisko, militāro un cita veida lidojumu skaits pieaudzis pat par 82,6%.
Kravu lidojumu skaita pieaugums atspoguļojas arī lidostā Rīga apkalpoto aviācijas kravu apjomā. Lai gan kopumā 2020. gadā lidostā apkalpoto kravu daudzums samazinājās par 15%, jo par 56% saruka ar pasažieru gaisa kuģiem pārvadāto kravu apjoms, toties tieši ar kravu lidojumiem lidostā tika ievests un izvests par 40% vairāk kravu nekā pērn. Kopumā pagājušajā gadā lidostā apkalpoti 23,2 tūkstoši tonnu kravu.
“2020. gadu lidosta Rīga iesāka kā viena no straujāk augošajām Eiropas lidostām – janvārī un februārī pasažieru skaits pieauga par attiecīgi 12,4 un 13,6%. Tas izvirzīja lidostai ar kapacitātes pietiekamību saistītus izaicinājumus, par galveno uzdevumu izvirzot precīzi un ātri īstenot lielos investīciju projektus, vienlaikus saglabājot augstu servisa līmeni un meklējot elastīgus īstermiņa risinājumus pieaugošās pasažieru plūsmas apkalpošanai.
Taču Covid-19 pilnībā izmainīja ceļošanas vidi, un par lidostas galveno uzdevumu kļuva ieviest efektīvus epidemioloģiskās drošības pasākumus darbinieku un pasažieru aizsardzībai un nodrošināt saimniecisko stabilitāti krasa pasažieru skaita samazinājuma apstākļos, attīstot tos darbības veidus, ko pandēmija skāra mazāk – lidostas biznesa parku, kravu pārvadājumus, tehniskās apkopes pakalpojumus un citus,” aizvadīto gadu raksturo lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Vienlaikus viņa uzsver, ka nemainīgs paliek lidostas kā Baltijas lielākā gaisa satiksmes centra stratēģiskais mērķis nākotnē konkurēt Ziemeļeiropas reģionā.