Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Ivars Burakevičs ir kurpnieks jau sešus gadu desmitus – tā ir viņa vienīgā profesija, aizraušanās un arī dzīvesveids. Tiesa, pēdējos gados viņš savas zināšanas un prasmes galvenokārt liek lietā kā apavu eksperts: pie viņa var vērsties, ja apavi pievīluši un pārdevējs atsakās garantijas laikā tos remontēt vai mainīt.
«Esmu dzimis Rīgā, Maskavas forštatē, – tur savulaik uz dzīvi apmetās daudzi ieceļotāji, arī mans tēvs, kurš atbrauca uz Rīgu no Polijas. Kad pēc septītās klases beigšanas bija jāizvēlas profesija, nodomāju mācīties VEF tehnikumā un taisīt radio uztvērējus, taču nokavēju dokumentu iesniegšanu.
Atbraucu mājās bēdīgs, bet kaimiņiene saka: ja gribi būt visu mūžu paēdis, ir viena laba profesija. Kurpnieks!
Citi lasa
Iestājos Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumā. Savu pirmo apavu pāri izgatavoju piecpadsmit gadu vecumā un to arī novalkāju.
Pēc tehnikuma sešu gadus strādāju apavu rūpnīcā Ērglis. Tur izgatavoja specializētos apavus futbolam un vingrošanai, slēpju zābakus, apavus ķīmiskajai rūpniecībai un armijai. Iemācījos strādāt ar visām iekārtām un, kuru darbinieku vajadzēja aizvietot, tā vietā arī pastrādāju. Zelta laiks!» atceras Ivars.
Apavu ateljē Elegants vēra durvis 1968. gadā. Tolaik to dibināja, lai izgatavotu modernus un kvalitatīvus apavus, tāpēc tika saaicināti labākie apavu meistari – kurpnieki, šuvēji, piegriezēji un modelētāji. Viņiem piepulcējās arī Ivars un turpmākos divdesmit gadus kaldināja savas amata prasmes un krāja pieredzi. Kad astoņdesmito gadu beigās toreizējais ateljē direktors emigrēja uz ASV, kolektīva balsojumā par Eleganta vadītāju kļuva Ivars Burakevičs.
Elegantā savulaik strādāja 80 darbinieku, un ik mēnesi izgatavoja tūkstoš apavu pārus. Tagad te ir 10 darbinieki un top simt pāri apavu ik mēnesi. Taču tas ir labi, jo piedzīvoti arī sliktāki laiki. Pēc Ivara aiziešanas pensijā uzņēmuma vadību pārņēmis dēls Raimonds Burakevičs, kurš profesijas izvēlē sekojis tēva pēdās – arī viņš ir kurpnieks.
Bet Ivara kaimiņienei par kurpnieka profesijas izvēli izrādījusies taisnība, turklāt ar laiku šī profesija aizpildījusi visu Ivara dzīvi. «Bez tās vairs nevaru iztikt. Man vajag šurp atnākt! Tikai pastaigājot pa telpām, uzņemu enerģiju visai dienai.»
Labs kurpnieks visu salabos
Ivars ir pārliecināts, ka labs meistars var salabot jebkādu apavu vainu, ja vajag – pat izjauks un saliks kurpi no jauna. Taču ir reizes, kad nav vērts pūlēties: «Ja redzam, ka labošana maksās tikpat, cik jaunu apavu iegāde, informējam par to klientu. Ja nu apavi ir tik ļoti mīļi, ka cilvēks piekrīt labošanai, labojam! Visbiežāk apavus nes uz darbnīcu, jo nodilst pasitņi vai zole, atirst kāda šuve.»
Arī saplīst rāvējslēdzējs, bet pie tā gan 99 procentos gadījumu vainīgs pats valkātājs: pret rāvējslēdzēju jāizturas kā pret sievieti – maigi, maigi.
Dažkārt apavu pārdevēji piekodina: noteikti nomainiet papēžu pasitņus! Ivars tam nepiekrīt. Tā kā apavu papēžu pasitņi var būt izgatavoti no izturīga un ne tik izturīga materiāla, tie arī dilst atšķirīgi. Taču noteikti nav tā, ka jauniem apaviem pasitņi ir jāmaina tūlīt pēc to nopirkšanas.
«Nedrīkst tirgot apavus, ja tiem pasitnis jāmaina uzreiz! Aktīvi valkājot apavus, pasitnim jānokalpo vismaz piecas dienas, un tas nekādā gadījumā nedrīkst nokrist, tikai nodilt. Pasitnis papēža iekšpusē stiprinās ar puļķīšiem. Ja pasitnis nokrīt, tātad nebija savienots pietiekami stingri. Tas ir ražošanas defekts,» skaidro Ivars. Tāpat lētākiem apaviem mēdz ātri izdilt kapes kabata – vieta, kur kājas papēdis pieskaras apava aizmugurei. «Dilšanas ātrums palielinās, ja apavi bieži ir mitri un cilājas, jo neatbilst kājas izmēram. Mēdz gadīties arī kapes kabatas defekti. Oderei šajā vietā ir jābūt ļoti izturīgai pret nodilumu, bet lēto apavu ražotāji bieži grēko – viena sezona, un oderē jau caurums.»
Meistars, būdams apavu kvalitātes eksperts, ir novērojis: apavu bojājumos galvenokārt pie vainas tomēr ir apavu ražotāji. Kādas apava daļas atlīmēšanās, oderes izdilšana vai krāsošana, šuves izjukšana – tie visi ir ražošanas defekti. Kurpnieks, protams, var visu vērst par labu, tomēr, ja problēma atgadījusies jauniem apaviem, Ivars iesaka vispirms doties uz vietu, kur apavi iegādāti.
«Ejiet uz veikalu labā garastāvoklī, nelamājiet pārdevēju, bet izstāstiet, kas notika, un pajautājiet: ko man tagad darīt, kā jūs varat palīdzēt? Pārdevējs, laipnības aplaimots, centīsies jums palīdzēt, cik labi vien spēj. Ja tomēr sadarbība neizveidojas, meklējiet apavu ekspertu, kas noteiks – apavi saplīsuši ražotāja vai valkātāja vainas dēļ –, un tad risiniet strīdu tālāk.»
Kā nopirkt labus apavus?
«Pērkot lētus apavus, nekad bagāti nekļūsiet,» teic meistars. Latvijā bieži ārā ir mitrs: ja cilvēkam ir tikai viens zābaku pāris, tas visai ātri nolietosies. «Pērkot jaunus apavus, pirmais, kam jāpievērš uzmanība: lai pārdevējs iedod pirkuma čeku. Ja būs čeks, vajadzības gadījumā divu gadu laikā varēsiet iesniegt pretenziju par apavu kvalitāti,» saka Ivars.
Apavi jāpērk apdomīgi: jāņem vērā, cik bieži tie būs jāvalkā, pa kādiem ceļiem jāstaigā, un jāzina – tie būs vienīgie vai vieni no vairākiem apavu pāriem konkrētajiem laikapstākļiem.
Lai kuram gadalaikam apavi jāpērk, meistars iesaka izvēlēties dabisko ādu.
«Imitāciju neatbalstu! Tā ir kaitīga veselībai – apavos nenotiek gaisa apmaiņa, kājas svīst. Dažkārt pat tik traki, ka valkātājs domā – apavos sūcas mitrums. Un tad apavi sāk smirdēt, jo ir izveidojas laba vide, kur vairoties sēnītēm. Tagad nopērkama arī mūsdienīga, elpojoša mākslīgā āda, taču tā ir dārga. Tomēr – pat ja cilvēks nav turīgs, tik un tā nevajag izvēlēties imitācijas apavus! Iekrājiet naudiņu un pērciet ādas zābakus izpārdošanā.»
Dažkārt cilvēki šaubās, vai dārgie apavi tiešām būs arī kvalitatīvi. Meistars saka: «Dārgie zīmolu apavi – galvenokārt jā. Labi zābaki maksā ap simt eiro un ne mazāk. Tiem ir augsta cena, jo apavu ražošanā tiek izmantota tikai kvalitatīva līme, krāsa, āda, ādas saistzoles, tāpēc arī šie apavi ilgi kalpo.»
«Turklāt esmu novērojis: jo dārgāki apavi, jo rūpīgāks valkātājs.»
Meistars uzsver: pērkot zābakus gada aukstajai sezonai, jāpievērš uzmanība zoles biezumam – jo augstāk virs zemes, jo siltāk kājām. Ja zole būs augsta, mitrums tik ļoti netiks klāt ādai un vietai, kur zole savienojas ar apava virspusi. Sausam laikam der iegādāties otru silto zābaku pāri, bet ar plānāku zoli.
«Šāda zole gan nolietojas ātrāk, taču arī bieza zole dilst – tās pirmais slānis ir izturīgs, bet, ja nonēsājas pieci milimetri, seko ne tik izturīgs slānis. Labi koptiem, kvalitatīviem ziemas zābakiem vajadzētu kalpot vismaz četras sezonas.» Un vēl Ivars iesaka: «Nepērciet apavus emociju ietekmē! Pakonsultējies ar pārdevēju, kas ieteiks uzmērīt bez steigas, nevis tikai mudinās ātrāk samaksāt. Ja, pielaikojot apavus, kaut kas īsti nepatīk, nevajag pirkt.»
Vajadzīgi vismaz 10 pāri apavu
Katram cilvēkam vajadzētu būt vismaz desmit apavu pāriem – tā, lai pietiek visiem dzīves gadījumiem. Ja apavu ir maz, tie ļoti ātri nonēsājas.
Rudenim noteikti vajag vismaz divus pārus zābaku plus arī gumijas zābakus, arī ziemai vajag divus pārus zābaku. Nevajag pirkt daudz apavu pāru uzreiz. Ja par apaviem rūpējas, ar gadiem tie iekrājas un vienmēr ir, ko mainīt un izmantot atbilstošos laika apstākļos.
Dabiskās ādas ābece
Galvenokārt apavus izgatavo no dažādu vecumu liellopu ādas.
- Gludāda ir gluda, līdzena āda. No tās izgatavota lielākā daļa apavu.
- Lakāda ir noslīpēta un ar polimēra laku pārklāta gludāda. Svarīgi, lai tā būtu izstrādāta tā, ka āda un lakas slānis iestiepjas vienādi, citādi lakas kārta saplaisā.
- Nubuku izgatavo, slīpējot ādas gludo pusi. Nubuks ir salīdzinoši biezs un izturīgs.
- Velūru izgatavo, slīpējot ādas spuraino pusi. Tas ir plānāks, un to izmanto smalkākiem apaviem. Dažkārt velūru sauc arī par zamšādu, bet savulaik zamšāda bija tikai no briežādas.
Meistara padomi apavu kopšanai
- Ziemas zābaki jāsargā no sāls
Ja apaviem ir parādījušies baltie sāls plankumi, iztīrīt tos pilnībā diez vai būs iespējams. Tādēļ jādara viss, lai apavus no sāls plankumiem pasargātu. Zābaki noteikti regulāri jāapstrādā ar mitrumu atvairošu krēmu vai izsmidzināmu līdzekli.
Sāls plankumus nekādā ziņā nevajag tīrīt ar degvīnu vai citu spirtu saturošu šķidrumu – tas bojā ādu! Var meklēt palīdzību apavu darbnīcā, taču dažkārt arī tur šos plankumus ideāli iztīrīt neizdodas. - Ādas apavus mazgā, pucē un spodrina
Pirmais noteikums – netīri gludādas apavi ir iespējami ātri jānomazgā un jāizžāvē. Tīrus, sausus apavus vienmērīgā plānā kārtiņā ieziež ar apavu krēmu. Krēmam jāļauj iesūkties aptuveni 15 minūtes. Tad lieko kārtiņu, ja tāda ir, noņem, apavus uzpucē ar birsti, pēc tam nospodrina ar lupatiņu. Noslēgumā uzsmidzina mitrumu atvairošo aerosolu, pēc brīža smidzināšanu atkārto. - Labākie apavu krēmi – ar bišu vasku
Apavu krēma cenai nav nozīmes – labi ir visi, arī lētākie. Ja vien krēmu lieto regulāri, apavi būs pietiekami sakopti. Tomēr īpaši apaviem patiks krēms ar tam pievienotu bišu vasku, jo tas ideāli piepilda šuves un labāk pasargā no mitruma. Ir nopērkami arī ļoti mūsdienīgi apavu krēmi, kas satur nanodaļiņas. Ja var atļauties, zinātnes sasniegumus noteikti vērts izmantot. - Velūra un nubuka apavus tīra sausus
Nubukam un velūram vajadzīgi speciāli kopšanas līdzekļi – krēmi ādas apavu kopšanai nederēs. Nubukam un velūram ir šķiedras, kurās vairāk aizķeras netīrumi. Pretēji gludādas apaviem, kas ir jāmazgā, šie apavi jātīra sausi. Ja tīra mitrus, netīrumi tikai dziļāk ieberžas šķiedrās. Sausus apavus notīra ar birsti, ja tie ļoti netīri, var izmantot speciālas putas. Tīrīšanai izmanto arī kaučuka gabaliņu, bet šuvju un savienojuma vietas iztīra ar gumijas birstīti. Pēc tam apavus apstrādā ar izsmidzināmu līdzekli pret mitrumu. Šis līdzeklis parasti ir ar krāsu, līdz ar to tas apavus arī atsvaidzina. - Zābakus un kurpes veļasmašīnā neliek
Veļasmašīnā mazgā tikai sporta un brīvā laika apavus. Turklāt arī tikai tad, ja to iekšpusē ir atzīme, ka mazgāšana veļasmašīnā ir atļauta. Ja šādas norādes nav, apavus mazgāt nedrīkst, jo, piemēram, apavos iestrādātās tekstila detaļas var sarauties, tā apavus deformējot.
Kopšanas līdzekļu obligātais minimums
- Krēmi apaviem atbilstošās krāsās.
- Mīksts sūklītis.
- Katras krāsas krēmam sava lupatiņa.
- Katras krāsas krēmam sava birste.
- Līdzeklis, kas apavus aizsargā no mitruma.
- Apavu putas vai šampūns.
- Kaučuka gabaliņš un gumijas birstīte netīrumu noņemšanai velūra un nubuka apaviem.
Kā glabāt apavus?
Sezonas beigās apavi rūpīgi jānotīra. Ja vajadzīgs, jāaiznes pie meistara salabot. Tad apavos jāsabāž saburzītas avīzes, lai tie nedeformējas, un jāliek kastēs glabāšanā. Svarīgi, lai glabāšanas telpa ir vēsa un tumša, jo ilgstošā gaismas ietekmē mainās apavu krāsa, bet mitrumā apavi sāk pelēt. Ādas apavus ieteicams glabāt telpā, kur temperatūra nav zemāka par plus 5 grādiem un augstāka par 25 grādiem.
