Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Trīs iemesli, kādēļ tas ir svarīgi:
- Neesi strauss! Kolorektālais jeb resnās un taisnās zarnas vēzis ir otra biežākā onkoloģiskā slimība Latvijā. Tie ir vairāk nekā 1100 jauni gadījumi katru gadu.
- Zviedrijā, Vācijā no zarnu vēža mirst 40 procenti no visiem, kas saslimst ar šo slimību, mums – gandrīz 70 procenti. Ņemot vērā, ka zarnu vēža ārstēšana Latvijā un citur Eiropā ļoti neatšķiras, acīmredzot vislielākā mūsu problēma ir – nesavlaicīga diagnostika.
- Izvairīties no šā sliktā scenārija tu vari, piedaloties valsts piedāvātajā zarnu vēža skrīningā. Proti, bez maksas veikt speciālu testu, kas nosaka slēptās asinis izkārnījumos. Zarnu vēzis būtībā ir novēršama un labi ārstējama slimība – ja tiek atklāta laikus, sākumstadijā.
– Viens ir gudri runāt, bet – jūs pats esat veicis šo skrīningu?
Man skrīnings vēl nepienākas. Tuvojos četrdesmitgadniekiem, bet valsts apmaksātais skrīnings paredzēts no piecdesmit gadu vecuma. Taču, ja skatāmies jaunākos medicīnas literatūras datus, redzam, ka vecuma slieksnis, kad atklāj zarnu vēzi, kļūst jaunāks. Kādreiz, pirms desmit gadiem, bija uzskats, ka tehniskā apskate vecim veicama piecdesmit gadu vecumā – jāpārbauda visi asinsvadi, sirds, prostata, zarnas, pārējais.
Tas ir laiks, kad organismā kaut kas sāk plīst, nobrukt, palielinās vēžu risks. Bet tagad mediķu forumos runā par 45, pat 40 gadiem, kad jāsāk veikt profilaktiskās veselības pārbaudes. Piecdesmit gadi kādreiz var būt par vēlu.
Par slēpto asiņu testu… Tur, kur zarnu vēzis izveidojas, nav sāpju receptoru. Tātad, ja tas nespiež uz kādiem blakus orgāniem vai tiešām nav izaudzis tik liels, ka nosprosto visu zarnas lūmenu, tas nesāp, neliek par sevi manīt. Bet – zarnu ļaundabīgie audzēji parasti asiņo, un galvenā problēma ir tā, ka arī šo hronisko asiņošanu cilvēks neredz.
Svaigas asinis būs no taisnās zarnas, bet, ja audzējs ir resnās zarnas augšējā daļā, tad būs slēptā asiņošana, un vīrietis to nejutīs. Tomēr katru dienu nemitīgi pa pilītei, pa pilītei asiņu kļūs mazāk. Līdzīgi kā pil ūdenskrāns: pak, pak, pak…
Šīs asiņu piles nav pamanāmas, tās slēpjas fēcēs. Līdz ar šādu slēptu asiņošanu krītas hemoglobīna līmenis cirkulējošajās asinīs, pietiekami nepienāk skābeklis galvas smadzenēm un pārējiem orgāniem. Vispirms vīrietis sajutīs nespēku, nogurumu, varbūt galvas reiboni, varbūt arī apetītes traucējumus – negribas ēst. Vēzim augot, parādās vēdera izejas traucējumi, neizskaidrojama iemesla aizcietējumi, kas mijas ar caurejām, var būt asins stīdziņas, neizskaidrojams svara zudums, lai gan nav ievērot speciāla diēta. Neskaidra vēdera pūšanās, spiedoša sajūta…
Tie ir galvenie jau pamanāmie simptomi, kas varētu liecināt par vēzi un ne vairs sākumstadijā… Tieši tāpēc ir radīts kolorektālā vēža skrīnings – tests, kas saucas Slēptās asinis fēcēs. Ar tā palīdzību iespējams zarnu vēzi noķert jau vairākus gadus pirms tam, kad parādās redzami simptomi. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka slēpto asiņu tests nav kā grūtniecības tests, kurš uzreiz parāda vienu konkrēto iemeslu! Nē, slēpto asiņu tests, ko piedāvā valsts vēža skrīninga programma, ir pirmais solis, kas var likt aizdomāties par problēmu, mērķtiecīgi atlasīt tos, kam vajadzīga padziļināta izmeklēšana.
Proti, zelta standarts, lai precīzi pārliecinātos, vai ar mums kas slikts tik tiešām noticis vai nav noticis, ir kolonoskopija. Uztaisīt testu ir visvienkāršākais, atspēriens punkts. Pēc tam jau varam skatīties tālāk.
– Pajautāju kādam džekam – kam jānotiek, lai tu no labas gribas veiktu slēpto asiņu testu, pārbaudītos? Viņš atbildēja tieši: «Kad notikuši sūdi, tad mēs sākam domāt. Ja sūdi nav notikuši, bet radušās aizdomas par to, ka varētu kas notikt, vai aiziet vienkārši pārbaudīties, es domāju, ka tur lielā mērā noteicošā ir sieviete. Vai nu tā ir sieva, vai draudzene, vai citam mamma, kas nevis invazīvā, bet ļoti gudrā veidā ievirza šajās sliedēs, varbūt pat piesaka vizīti pie konkrēta ārsta. Ja vīrieti zāģē, viņš ir pret. Bet, ja pasaka: «Es tevi pierakstīju tajā datumā pie proktologa,» – viņš aizies.» Vēl tas džeks sacīja, ka tipiskais vīrietis negrib tādas lietas zināt – par visādiem vēžiem.
Precīzi! Tipiskais vīrietis, kas ierodas pie manis vizītē un satraucas par zarnu vēzi, parasti ir jau ievācis informāciju. Viņam JAU IR kādas sūdzības – varbūt aizcietējumi, kas mijas ar caurejām, varbūt bijusi asiņošana no taisnās zarnas, vai tēvs agrīnā vecumā slimojis ar zarnu vēzi un bijusi negatīva pieredze… Ja vīrietim ap četrdesmit radušās aizdomas par savu zarnu veselību un viņš grib pārbaudīties, vispirms būtu jāaiziet pie speciālista – pie gastroenterologa vai proktologa – un jāizrunājas par šīm lietām, ko būtu mērķtiecīgi darīt. Izveidot izmeklēšanas shēmu.
Atrast labāko risinājumu, lai cilvēkam palīdzētu. Runājot veču valodā, ja mēs savu organismu uztveram kā automašīnu, ar katru gadu tai ir savs noskrējiens – gan motoram, gan ritošai daļai –, un tad tās apkopi vai diagnostiku mēs uzticam speciālistam. Viņš arī iesaka – samainām, uzlabojam vai ko citu. Šādās kategorijās jādomā.
Zarnas var salīdzināt ar izpūtēju. Ja izpūtējs ir ciet, tu mašīnu nevari iedarbināt. Motors nestrādā!
Piemēram, ja zarnu vēzis bijis pirmās pakāpes radiniekiem, tad nepietiek ar skrīninga izmeklējumu – tad jau 40 gadu vecumā jāveic kolonoskopija. Ja ar audzēju slimojuši vairāki radinieki, jāpārrunā, vai nav nepieciešama vēl detalizētāka izmeklēšanu. Protams, vesels vīrietis četrdesmit gados var par savu naudu veikt arī skrīninga testu, lai meklētu slēptās asinis fēcēs, tas ir OK.
Kā pirmais solis, atspēriena punkts vizītei pie proktologa – viņš jau var parādīt, ka ir pozitīvs tests rezultāts, un tad ārsts skaidro iemeslu, kāpēc radušās slēptas asinis fēcēs. Tādā ziņā skrīnings ir labs. Tikai diemžēl cilvēku atsaucība skrīningiem mūsu valstī ir ļoti zema. Organizētais zarnu vēža skrīnings Latvijā notiek kopš 2009. gada, bet to izmanto tikai 16 procenti no mērķa grupas. Un tas ir nepareizi.
Vēl mūsu tipiskajam vīrietim raksturīgi, ka informācija, kas nonāk viņa rīcībā, ir mazliet nepareiza, jo viņš to ievāc no gugles un citiem interneta saitiem. Būdams nemediķis, viņš pats sev nosaka diagnozi un, kā likums, izvēlas pesimistiskāko variantu. Attiecībā uz savu veselību vīrietis ir trauslāks, jūtīgāks dzimums.
Viņš uzņem informāciju, konstatē, ka viss ir slikti, un – necenšas problēmu risināt. Vēl ir otra tipa vīrieši, ļoti kancerofobiski, kas staigā pie visiem ārstiem un meklē sev vēzi. Šajā gadījumā bieži vien visam ir tīri psihoemociāls pamats, tā izpaužas konkrētā vīrieša veģetatīvā nervu sistēma. Vispār vīrieši ir ļoti dažādi un ar ļoti atšķirīgu attieksmi pret savu veselību. Atkarībā no sociālā slāņa, no ienākumu līmeņa, no izglītības, vecuma.
– No kā rodas zarnu vēzis?
Mehānisms, kā mēs nokļūstam no punkta A līdz punktam B, nav viennozīmīgi skaidrs. Daudz nezināmā! Pierādīts ir ģenētiskais faktors, kad notikusi kāda gēnu mutācija un šis gēns tiek pārmantots, bet tas nav lielākajai daļai vēža pacientu. Viens no galvenajiem riska faktoriem ir vecums – apmēram deviņi no katriem desmit resnās un taisnās zarnas vēža pacientiem ir vecāki par piecdesmit gadiem.
Nākamais iemesls ir viss, kur atrodamas kancerogēnās vielas, tai skaitā uzturs. Ja daudz lieto lielā karstumā ceptus gaļas produktus.
Ir pētījumi par sarkano gaļu: ja no tās pārtiek regulāri katru dienu, var palielināties zarnu vēža risks. Bet tas nenozīmē, ka mēs vispār nedrīkstētu ēst gaļu! Nē, tādas sakarības nav, ka vīrietis, kas ēdīs sarkano gaļu, noteikti saslims ar zarnu vēzi.
Liela nozīme saslimšanā ir stresam. Zarnu vēža iemesls ir vairāku faktoru kopums.
– Vai hemoroīdi norāda uz lielāku iespēju saslimt ar zarnu vēzi?
Nē. Te man kā pirmo riska faktoru resnās un taisnās zarnas vēzim gribētu minēt polipus, kas mēdz izveidoties uz šo zarnu gļotādas sieniņām un ar laiku var pārtapt ļaundabīgu šūnu veidojumā. Polipi ir priekšvēža stadija! Tiesa, lielākoties polipi nav ļaundabīgi, tikai polipi adenomas kļūst par vēzi, un, jo agrīnāk mēs šo patoloģiju atrodam, jo labāks ārstēšanas rezultāts.
– Kā tos atrod?
Veicot kolonoskopiju, kuras laikā tiek apskatīta visa resnā zarna. Bieži vien atrastos polipus uzreiz arī noņem vai veic biopsiju – mazu audu gabaliņu nosūtīta uz citoloģisko izmeklēšanu, kur patologs mikroskopā izpēta šūnas. Ja tās ir labdabīgas, tad ar to viss arī beidzas. Bet, ja rodas aizdomas par ļaundabīgām šūnām, seko papildu izmeklējumi un ārstēšana. Pats polips nesāp, jo tam nav nervu galu.
– Kolonoskopija vīriešus biedē?
Protams, neviens nav sajūsmā, ja viņu sūta uz kolonoskopiju. Neviens! «Kā tad man to trubu tagad apakšgalā bāzīs?!» Tas nav kā aiziet pie ārsta un parādīt meli. Bet nevajag arī baidīties. Kolonoskopiju mūsdienās pārsvarā veic narkozē. Pacients uz to brīdi iemieg, un, kad pamostas, izmeklējums ir jau veikts un viņš var doties mājās. Tiesa, ja tiek atrast zarnu vēzis, ar kolonoskopiju izmeklējumi neaprobežojas.
Vēži var būt dažādu tipu – agresīvi un mazāk agresīvi.
Tad papildus jāizmeklē ar vizuālās diagnostikas metodēm – ar datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, lai saprastu, kāds būtu labākais ārstēšanas veids.
Bet pats galvenais, ko gribu sacīt… Ja patiešām neatkarīgi no mūsu gribas šī nelaime vīrietim ir, lai mēs varētu vēzi sekmīgi ārstēt, nepieciešama AGRĪNA DIAGNOSTIKA. Kādreiz tā pat izdodas izvairīties no lielām operācijām, ķīmijterapijas, starošanas. Bet, ja cilvēkam pašam nav nekādas iniciatīvas, mums, ārstiem, ir sasaistītas rokas, tad ir grūti savam pacientam palīdzēt.
Proktologs jeb kolorektālās ķirurģijas speciālists diagnosticē un ārstē resnās zarnas, arī taisnās zarnas un starpenes slimības.
