Kontakta sporta veidi, protams, nav vienīgā iespēja, kā palikt bez zobiem. Vēl ir piedzīvojumi, kas parasti rodas pēc kārtīgas «iesildīšanās» ar grādīgiem dzērieniem, vai sadzīves traumas. Teiksim, paslīd kāja, neveiksmīgi krīti, un zobs ārā!
– Kas īsti notiek, kad izsit zobu? Tas izlūst ar visu sakni?
– Parasti lūst kronis. Ja trāpa, tad tas arī aizlido, bet tad jābūt spēcīgam sitienam. Var nolauzt zoba gabaliņu vai pusi zoba, var nolauzt tā, ka paliek tikai sakne, bet var arī izsist ar visu sakni. Viss atkarīgs no trieciena spēka. Varbūt aizlido tikai viens zobs, bet blakuszobi tiek nolauzti vai traumēti, tie nav izsisti, bet mainījuši pozīciju. Iespējams, uz asfalta, ledus vai zālāja būs vairāki zobi. Smagākos gadījumos cieš arī kaula daļa, kur tie iepriekš atradušies.
– Vai ir jēga rāpot pa zemi, meklējot izsisto zobu, un mēģināt pašam to iedēstīt atpakaļ, kamēr tiek līdz zobārstam?
– Jābūt ļoti pārliecinātam par to, ko dari, jo ir stress, adrenalīns, mute asinīs un zobu var ielikt nepareizi. Kolēģi stāstījuši par gadījumiem, kad zobs ielikts otrādi – ar priekšu uz aizmuguri. Satraukumā mutē var arī ielikt kādu akmentiņu, kas līdzinās zobam. Zobs ar smaganu mēdz saķerties diezgan ātri, un tad cilvēks domā, ka zobu ir izglābis, bet patiesībā – tikai sarežģījis situāciju. Zobs var neieaugt, rodas infekcija, un tik un tā jāņem ārā.
Ja izsists tikai viens zobs un nav sestdienas vakars, kad esi tālu prom no Rīgas, kur pieejams dakteris, tad, jā, zobu var ielikt aiz vaiga un uzreiz doties pie zobārsta, kurš var mēģināt to ielikt atpakaļ un piešinēt blakus zobiem.
Izšķirīgs ir laiks – nevar ielikt zobu burciņā un braukt pie ārsta nākamajā dienā – jāpaspēj stundas laikā, maksimums, divās.
Tāpēc, ka zoba saknei apkārt ir periodonta saite – saistaudi, kas nosedz zoba sakni un notur zobu kaulā. Ja zobs ir žoklī, tas tiek apasiņots, ja ne, audi iet bojā, tāpēc saķere ar izsisto zobu vairs nebūs pietiekama. Tas neieaug tā, kā būtu jāaug normāli, – ar laiku mainīsies krāsa, jo tas ir bijis atrauts no apasiņošanas sistēmas, un tik un tā būs jāārstē kanāli.
– Minējāt, ka zobu var aizlikt aiz vaiga. Kāpēc ne burciņā ar degvīnu vai dezinfekcijas šķīdumu, kas tagad gandrīz katram ir mājās un pieejams katrā veikalā?
– Jā, jā, ir arī runas par to, ka var pienā likt, bet patiesībā tam nav nozīmes. (Smejas.) Mute ir zoba dabiskā vide – tur ir siekalas, siltums. Tomēr parasti zobs aizlido pa gaisu un nokrīt zemē – diez vai būtu prāta darbs tādu stutēt atpakaļ.
Ieliekot zobu vietā, problēma nav atrisināta.
Tāpēc – labāk nevajag. Ja zobs ir ārā, jādomā par tā aizvietošanu, un vizīti pie zobārsta nevajag atlikt, jo parasti cieš arī blakuszobi. Tie var būt izkustināti, var būt vienkārši sasitums, pēc kāda laika zobs var kļūt jutīgs, un beigās jāņem ārā nervs. Ja blakuszobam nedaudz maliņa nolauzta – nekas traks. Bet tas var arī būt nolauzts tā, ka redzams nervs un asiņo. Blakuszobus vajadzētu izmeklēt, vai tie ir dzīvi – vai funkcionē nervs, vai reaģē uz aukstu, karstu. Dažkārt sākumā pēc traumas liekas, ka viss kārtībā, bet pēc 2–4 nedēļām vai pāris mēnešiem zobs sāk mainīties, kļūt pelēcīgs, un tas liecina, ka nervs tomēr ir pagalam.
Ilgtermiņā viena no riebīgākajām lietām ir plaisas, kas trieciena rezultātā var veidoties zoba kronī. Trakāk, ja plaisas rodas saknē – tās var būt dažādos virzienos. Turklāt rentgenā tās ne vienmēr var ieraudzīt uzreiz, izņemot gadījumus, ja, ir bijis pārvietojums. Teiksim, ja ir nolauzts saknes gals, redzama melna svītra. Tāpēc pēc zobu traumas tik un tā jānāk kontroles vizītēs – sākumā pēc divām nedēļām, tad pēc mēneša, 2–3 mēnešiem un pusgada –, lai pārbaudītu, vai neparādās izmaiņas, kas liecina par ārstēšanas nepieciešamību.
Kroni var aizvietot, bet, ja plaisa ir saknes daļā, zobs jārauj ārā.
– Vai protezēt drīkst uzreiz pēc traumas?
Ja zobi ir izsisti, nav vajadzības mēnešiem dzīvot bez tiem, kamēr viss sadzīst.
Ja zobs tomēr ielikts vietā, tad gan jāsagaida, līdz tas ieaug, apdzīst. Ātrāk par mēnesi, pusotra neko nedarām. Ja zobu vietā nestutē, samērā ātri – darbdienas, divu vai trīs laikā – varam izgatavot izņemamas protēzes. Ja vēl tehniķim ir labs garastāvoklis, tad no rīta ņemam mēru un pēcpusdienā protēzes jau ir gatavas.
– Vai tad, ja sakne palikusi vietā, atlikušo zobu var pielīmēt atpakaļ?
Tikai tad, ja ir nekomplicēts lūzums, ir atlikuši kroņa audi un nav ietekmēts zoba nervs. Līmējuma vieta ir mata biezumā, citādi – nekādas vainas.
– Pazīstams čalis svētdienas vakarā treniņā izsita priekšzobu, bet pirmdienas rītā svarīga tikšanās ar investoriem. Atlikt nevar, iet tādā skatā uz sarunu – arī ne. Pusi nakts nogulējis ar ledus kompresēm uz ģīmja, no rīta sieva nogrimējusi zilumus, bet zobu pats pielīmējis ar superlīmi…
– Superlīme absolūti nav domāta lietošanai mutē, tajā ir toksiskas vielas – man tas šķiet nenormāli! Protams, ir ekstremāli apstākļi, bet – nē, nē, nē! Pirmām kārtām – cieš apkārtējie audi, smagana. Ja kādam liekas, ka viņam rokas ir īstajā vietā, sak, uztaisīšu pats, pie zobārsta neiešu vai došos vēlāk, viņš sarežģī samērā vienkārši risināmu problēmu. Ja vēl tiešām būtu dzīvības vai nāves jautājums… Bet tik un tā neiesaku to darīt. Vēl sliktāk, ja zobu «atjauno» regulāri – iepilina līmi, pieliek no jauna un pie zobārsta iet tikai tad, kad tas vairs nelīdz. Cilvēku spēja adaptēties ir apbrīnojama.
– Kādas būtu adekvātas ārstēšanas metodes?
– Pirmā lieta, ko apsveram, ir zoba aizvietošana, neietekmējot pārējos, maksimāli saudzējot to, ko daba devusi. Aizvietojam tikai zaudēto zobu vai tā daļu. Kā pagaidu variants aizvien ļoti populāras ir izņemamās protēzes. Pieejamas arī kapes, kas mutes dobumā aizņem mazāk vietas, tomēr ar tām nevar ēst – maltītes laikā ir jāizņem, un, dzerot krāsainus šķidrumus, tās var mainīt toni. Ja traumēts tikai viens zobs, varam starp zobiem ielīmēt laboratorijā izgatavotu pagaidu zobu. Taču tas neder, ja ir dziļš sakodiens. Jo lielāki defekti, jo lielāka iespēja, ka vajadzēs izņemamu protēzi. Pēc 4–6 mēnešiem, kad brūce sadzijusi, ieteicams likt implantus – žokļa kaulā skrūvēt titāna skrūves. Tad var turpināt lietot kapi vai platīti un pēc 2,5–4 mēnešiem, kad implants ieaudzis, protezēt, uzliekot jaunu zobu.
– Vai implantu arī var izsist?
– Trieciena brīdī, lūstot kronim, implantu var sabojāt tā, ka jāņem ārā un jāliek jauns, bet izsist gan nekādā veidā nav iespējams. Kā jau minēju, anatomiski zobs kaulā turas ar periodonta saiti – tas ir mazs audu slānītis apkārt saknītei. Saite uztver košanas intensitāti, jušanu, savukārt implants ieaug kaulā un to var salīdzināt ar iecementētu armatūru.
– Daudzi slaveni hokejisti bez zobiem dzīvo līdz karjeras beigām. Kas notiek ar žokli un atlikušajiem zobiem, ja gadiem ilgi nedara neko?
– Pirmkārt, ja nekas netiek darīts, zobi zaudē savu dabīgo pozīciju, jo tiem ir tieksme meklēt kontaktu citam ar citu un saiet kopā. Ja zobu nav arī pretējā žoklī, 5–7 gadu laikā augšējie zobi izvirzās uz leju un apakšējie – uz augšu.
Pie lielākiem defektiem notiek mēles hipertrofija – tā palielinās, sevišķi, ja trūkst arī sānu zobu. Palielinātā mēle palīdz smalcināt ēdienu, bet, kad ieliekam zobus, paiet laiks, kamēr cilvēks pierod pie tā, ka mēlei vairs nav tik daudz vietas.
Ja kaulā nav zoba, samazinās tā apjoms. Ja pēc ilga laika grib likt implantus, pirmais darbs ir kaula apjoma atjaunošana, lai tos vispār būtu, kur ieskrūvēt. Tas prasa laiku, pat 9–10 mēnešus.
– Kā atjauno kaulu? Nav jau ķirzakas aste, kas ataug!
– Ir dažādas tehnikas un metodes, bet var ņemt paša pacienta kaula gabaliņu no zoda rajona vai no augšupejošā žokļa zara, var izmantot mākslīgo kaulu, speciāli apstrādātu kaulu no Šveices kalnu gotiņām vai donora kaulu.
– Kāds ir jūsu ieteikums puišiem, kas dažādu ieganstu dēļ riskē palikt bez zobiem?
– Sportam vai vakara izgājienam ar čomiem uz bāru ieteicams izmantot sporta kapes – tās iet diezgan augstu zem lūpas, absorbē trieciena spēku un izdala to uz pārējiem zobiem. Jā, nav ērti, mutē diskomforts, un tad cilvēki domā – ai, iztikšu tāpat! Bet pietiek ar sekundes simtdaļu, lai paliktu bez zoba.
– Ja cilvēks nav rīkojies preventīvi, kas ir labāk – gaidīt līdz sportista karjeras beigām vai tomēr implantēt zobus?
– Ar zobārstu jākonsultējas iespējami ātrāk un arī implantus jāliek ātrāk, kamēr nav zudis kaula apjoms. Un tad preventīvi lietot aizsarglīdzekļus, lai vairs nepaliktu bez zobiem. Izņemamās protēzes, kas paredzētas implantiem, maksā, sākot no 2000 eiro. Sporta kape maksā 90- 150 eiro. Secinājumus var izdarīt, vadoties pēc analoģijas, ka tīrīt zobus ir labāk nekā urbt.
Pieredzes stāsts
Dabūju vietu, kur augt vampīrzobam
Helmuts Bēķis, vīriešu veselības platformas Virutests.lv vadītājs
«Man ir izsisti divi zobi. Pirmo pazaudēju futbola mačā. Spēlēju aizsardzībā, pretinieks centrēja uz vārtiem – bumbu gribēju aizsist ar galvu. Taču tikpat centīgi vārtus gribēja nosargāt par mani īsāks komandas biedrs.
Trāpīju viņam pa pakausi, un zobs mutē.
Pirms tam tas bija mazliet izvirzīts uz āru, reiz līdzīgā epizodē jau biju uzsitis lūpu, bet nu dabūju vietu, kur augt vampīrzobam. (Smejas.) Tā kā mačs notika laukos, malā sēdēja ciema vietējā «elite". Pieskrienu klāt, skatos – minerālūdens pudele, domāju, vajag izskalot muti – būs labāk. Izrādījās, ka pudelē nevis ūdens, bet »dzimtenīte". Tā jau slikti – sāp un lūpas sapampušas, bet tad vēl tā pretīgā garša… Ātrā dezinfekcija! Zobs bija beigts un pagalam. Otru zobu zaudēju kulturālā pasākumā – zaļumballē. Nolūza tikai kronis, bet, kad viss jau bija sadzijis un aizmirsts, sāka sāpēt, bija jāiet pie zobārsta, lai rauj ārā sakni. Toreiz pamatīgi cieta arī blakuszobi. Labā ziņa ir tā, ka tie nekustējās, bet tik un tā vajadzēja labot.»