Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Politiķi nosaka kukuļu politiku?
Tātad politiķi nosaka kukuļu politiku?
Protams. Kas tad cits? Lai tu uzvarētu kaut kur, ir spēles noteikumi. Kāds tos izdomā, ne jau mēs, uzņēmēji. Aizejam pie politiķiem un sakām – mums jāatrisina šis jautājums. Viņi saka – labi, ir vairāki veidi, kā to atrisināt.
Būtībā no politiķu puses ir skaidri mājieni.
Kā citādi?
Bet tad jau jūs ļoti daudz zināt.
Iespējams.
Zināt konkrētus politiķus, uzvārdus, kuri ir lieli speciālisti šajā žanrā.
Trīsdesmit gadu laikā noteikti zinu.
Un tie ir dažādu partiju politiķi.
Tie noteikti ir dažādu partiju politiķi.
Bet vai tomēr nav tā – zinot, ka sistēma funkcionē tieši tā, jūs ļoti labi jūtaties šajā vidē? Jūs zināt politiķu vājības, viņu pērkamību.
Tas ir sava veida šahs. Tas ir jebkurā sporta veidā – ja tu spēlē pēc noteikumiem, tātad tu spēlē. Ja pārkāp noteikumus, tevi noraida kā, piemēram, hokejā uz divām minūtēm. Te ir līdzīgi. Bizness arī ir spēle. Vienkārši vienam ir tādi politiķi, otram citādi, trešajam vēl citādi. Ko nozīmē būvniecības partnerība? Tā tika izveidota uz pamatprincipiem. Viens no punktiem bija nedot kukuļus politiķiem, otrs – nemaksāt aplokšņu algas. Bija mērķis, lai uzņēmēji nebūtu ietekmējami no politiķiem. Bet uzņēmējdarbība tiek novesta līdz tam, ka ir spiesta… Jo ir spēles noteikumi.
Jūs runājāt par noraidījumiem. Bet jūs jau nekad neesat noraidīts – ne uz divām, ne piecām, ne desmit minūtēm.
Bet tieši tāpēc. Bizness – tā ir spēja komunicēt, variēt starp līkločiem, lai atrastu labāko kompromisu, kādā veidā tu vari kaut ko panākt.
Vai apzināties, ka esat bīstams? Jūs daudz zināt un varat paraut līdzi lavīnu.
Protams, zinu ļoti daudz. Daudzi daudz ko zina. Es pieturos pie principa, kas man mācīts, – ja cilvēki runā divatā, to informāciju var uzzināt, tikai paņemot spoguli.
Ziniet, ko teica viens bijušais augsta ranga tiesībsargājošo iestāžu darbinieks? Cilvēki zina, ka Martinsonam var uzticēties, viņš lieki nerunās.
Iespējams. Es jebkurā gadījumā vienmēr esmu cienījis attiecības, kādas man ir izveidojušās, vienmēr tās respektēšu. Tā varbūt ir mana stiprā puse. Daudziem es nepatīku, kādam varu palīdzēt, kādam nevaru, bet tā laikam ir mana būtība.
Vēl tas cilvēks teica – piemēram, Jaunups, salīdzinot ar Martinsonu, ir sešnieks.
Pat nezinu, ko atbildēt. Katram ir sava vieta un loma, katrs dara savu. Taktiski un ideoloģiski Edgars ir viens no gudrākajiem pēdējā laika politiķiem, kurš spēj pragmatiski domāt. Nekad no Edgara neesmu dzirdējis, ka par kaut ko būtu jāmaksā. Tas ir pilnīgākais bulšits, ja kāds sauc viņu par bijušo Vienotības kasieri. Ja viņš prasa, lai partijai oficiālā kārtā ziedo, un ja tā ir kasiera funkcija, tad sauksim viņu tā. Bet es nekad neesmu dzirdējis, ka viņš prasītu par kāda jautājuma risināšanu samaksāt naudu. Jā, viņš nav tik turīgs kā daži politiķi, jo viņam nelīp pie rokām. Tā ir atšķirība.
Edgaram primāri ir ideja. Es varbūt pārāk viņu lielu tagad, bet ar viņu kopā deviņus gadus vadīju basketbola kluba VEF, viņš mani arī uzrunāja kļūt par prezidentu. Mēs, ja atklāti, dzīvojām no rokas mutē. Dabūjam kādu ziedojumu vai atbalstu, atdodam. Un tā gadu gadiem. Visas sporta organizācijas dzīvo uz parāda.
Savulaik teicāt – nekad mūžā neesmu sadarbojies ar Saskaņas centru un to nedarīšu. Bet kā tad ir ar šai partijai pietuvināto Andri Ameriku?
Ieviesīšu skaidrību. Es biju Saimniekā, kad tā pārtapa par Demokrātisko partiju un Andris kļuva par partijas vadītāju. No tā laika esam pazīstami. Mums ar viņu radās kopīgas intereses, kopīgi hobiji, ļoti līdzīga izpratne par dzīvi. Satuvinājāmies, es viņu līdz šai dienai uzskatu pilnā vārda nozīmē par draugu. Man nav, ko slēpt. Esam gadu gadiem braukuši pa vīna tūrēm. Bet par darbu ceļojumos nekad nerunājam.
Bet Minskā? Jūs tikāties restorānā.
Pirmkārt, tā bija oficiāla vizīte, bija daudz pārstāvju no valdības, bet parādīja tikai mūs divus. Parādīja nez kādas fotogrāfijas, kā mūs ar Andri kāds ved pie galdiņa. Paņemiet lidmašīnas biļetes, mēs uz turieni un atpakaļ lidojām kopā. Tas nav noslēpums.
Par ko jūs balsojat?
Uz šo jautājumu laikam neatbildēšu. Nekad neesmu balsojis par Saskaņu. Vienmēr balsoju par nacionālo bloku, bet neminēšu konkrētu partiju.
Jums ir kāda autoritāte valstī?
Ļoti lielu cieņu izraisa Solvita Āboltiņa, lai gan viņa man ir nodarījusi pāri. Es viņu cienu kā politiķi. Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijas politikā.
Ko viņa jums nodarīja?
Viņa to ļoti labi zina. Neesmu apvainojies, vienkārši tāda ir dzīve. Ir šādi tādi lēmumi, bet es to respektēju.
Bez Solvitas vēl kāds?
Kaut nav mans favorīts, kā izcilu demagogu varu nosaukt Aivaru Lembergu – viens no tiem, no kā vajadzētu pamācīties, kā sevi prezentēt. Neko sliktu nevaru teikt par Nilu Ušakovu. Kaut mans viedoklis nav populārs, šie cilvēki, viņu harisma ir tas, ko varētu minēt.
Man ar Nilu attiecības ir tikai – labdien, uz redzēšanos līmenī. Es viņu vērtēju augstu kā domes vadītāju, neskatoties uz skandāliem. Tas ir brīvs lidojums, katrs izvēlas, kā viņš vada. Es būtu darījis pavisam citādi. Bet visu cieņu, ja cilvēks var novadīt domi 11 gadu. Bija sava veida kārtība un savs redzējums.
Bet tas ārprāts, kas noticis Rīgas satiksmē? Naudas šķērdēšana, pilns ar Saskaņas cilvēkiem, kuriem maksātas lielas summas.
(Nopūta.) Man tas ir nepieņemami. Es nevaru teikt 100%, bet par 90% domāju, ka Ameriks par to nebija lietas kursā.
Ušakovs?
Protams, bija. Bez viņa tas nav izdarāms. Ja viņš ir pašvaldības vadītājs.
Bet kā jūs iekūlāties Rīgas satiksmes iepirkumu lietā?
Viens no iemesliem ir mans paziņu loks, otrs – vēsturiski Škoda mani uzrunāja, lai es kļūtu par viņu pārstāvi. Atteicos, jo tas nav mans bizness. Esmu iekūlies, jo pazīstu attiecīgus cilvēkus un šie cilvēki pazīst mani. Vēl līdz šai dienai man nav skaidrs kukuļa devējs, saņēmējs un kukuļa summa.
Ko tad jūs tur darījāt?
Es tur nokļuvu pa vidu, mani izmantoja manu attiecību dēļ. Piegādātāju pārstāvji nevarēja tikt skaidrībā ar savu pārstāvi. Tā bija lielākā problēma. Viņi gribēja mainīt pārstāvi un uzrunāja mani, vai nevaru atrast kādu vai pats kļūt par pārstāvi. Teicu – mani tas neinteresē. Tā ir tiesvedības lieta, visam, ko es saku, nav nozīmes, jo tāpat cilvēki neticēs, ja teikšu, ka esmu nevainīgs vai neesmu saņēmis naudu. Lai tā lieta virzās.
Zelta Spalva ir izdevniecības Žurnāls Santa apbalvojums labākajiem materiāliem, kas publicēti izdevniecības izdevumos profesionālās žūrijas un lasītāju vērtējumā.
