Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas jūs ar Ilmāru tā satuvināja, ka jūs pat uz pirti ejat kopā?
Kas jūs ar Ilmāru tā satuvināja, ka jūs pat uz pirti ejat kopā?
Mums ar Ilmāru attiecības ir ļoti ilgas un interesantas. Uz pirti ļoti reti gājām, jo Ilmārs pārsvarā gāja kopā ar Maliginu – viņiem bija savi laiki, mums savi. Mums bija sava kompānija. Šī nosacīti slavenā saruna bija tāda, kad es teicu – būšu pirtī, nebūšu viens, cilvēks grib ar tevi parunāt. Ja vari, piebrauc. Ilmārs nezināja, kas, ko, kā. Pēc būtības jau viņš nevar ietekmēt nevienu lēmumu, tā drīzāk ir domapmaiņa.
Sākumā man inkriminēja, ka esmu Ilmāru iepazīstinājis ar Ziemeli un Buimisteru (Igors Buimisters – «Trasta komercbankas» akcionārs). Šis arguments atkrita, jo kā es viņus 2013. gadā varēju iepazīstināt, ja 2010. gadā viņi kopā brauca makšķerēt?
Mana vienīgā cerība, ka tiesnesis patiešām iedziļināsies pēc būtības un neviens politiski nespiedīs.
Vai Ilmārs ir alkatīgs cilvēks?
Man grūti viņu tā raksturot, man nav tāda saskarsme bijusi, lai es nosauktu par alkatīgu vai nealkatīgu. Mums pārsvarā bijusi diskusija par banku sektoriem, par to, kas notiek valstī, pasaulē. Es viņu uzskatu par ļoti gudru cilvēku. Tā kā man tajā laikā piederēja arī ātro kredītu bizness, vaicāju, kāds ir viņa viedoklis, kā ir labāk, kādas tendences. Bija sarunas par nodokļu izmaiņām, procentu likmēm.
Starp citu, vai Aleksandrs Brandavs arī bijis Taureņu pirtī?
Protams, ka arī viņš ir bijis. Vairākas reizes. Ja runājam par pirti, es tur eju jau 15 gadu gandrīz divreiz nedēļā. Cilvēku aprite, kas tur izgājusi cauri, ir mežonīga, prātam neaptverama.
Piemēram, es tur nevarētu nokļūt.
Kāpēc ne? Piezvaniet un ejiet.
Māris ir koordinators?
Nē, bet, ja gribat, lai jūs noper, tāda opcija pastāv. Tas nav slēgts klubiņš, bet sava veida tradīcija, veselīgs pasākums. Vispirms tevi iesmērē ar medu, tad ar citronu. Starp tiem posmiem tu ej āliņģī. Tas ir process divu trīs stundu garumā. Kāds saka – klausieties, es šodien gribētu uzaicināt Aivaru uz pirti. Nav problēmu – Aivar, brauc!
Bet jūs taču zināt, kas KNAB materiālos rakstīts par Brandavu.
Protams, zinu.
Viņš devis noteiktu summu, kas tālāk nododama Rīgas domes amatpersonām.
Tā jau ir safabricējums. Tiek minēts, ka nauda tika dota, lai to nodotu tālāk Amerikam vai Ušakovam. Man ar Ušakovu nav nekādu attiecību. Un kāpēc man vajadzīgs kādam nodot tālāk naudu, ja Brandavs pats ir partijā valdē? Viņš var pa tiešo nodot naudu jebkurā brīdī tam pašam Andrim vai ieskaitīt partijas kasē, vienalga, kādā veidā. Tam tak es neesmu vajadzīgs. Tur, es domāju, ir pilnīgi cits stāsts.
Viņš regulāri nācis ar 25 000 lielu summu.
No sarunas izvilkta viena frāze – tas, ko saku Brandavam. Viņš no manis bija aizņēmies naudu.
Daudzi no jums aizņemas?
Gribat atklāti? Ļoti, ļoti daudz.
Tas nozīmē, ka daudzi jums ir parādā.
Jā, piemēram, 2011. gadā, kad ieviesa nulles deklarāciju, nepārspīlēšu, pie manis nāca aptuveni simts cilvēku, lai aizdodu naudu.
Un cik no viņiem ir atdevuši?
Tas varbūt ir īpatnēji, bet man parādā šodien ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki.
Kāpēc jūs ļoti gribējāt tikties ar Ernestu Berni?
Nekad mūžā neesmu gribējis ar Berni tikties, nekad. Tieši pretēji – atnāca cilvēks, negribu nosaukt vārdu, un uzdeva pāris jautājumu par Aizkraukles banku. Atbildēju, ka mani tas neinteresē. Es zinu – Bernis uzskata, ka Ilmārs ir palīdzējis nogremdēt banku. Tās ir viņu iekšējas problēmas. Nekad mūžā neesmu ne redzējis, ne ticies ar Berni. Uz ielas viens otru varbūt atpazītu, bet mēs pat nesveicināmies. Viņš pie manis bija atsūtījis vienu cilvēku un uzdeva vienu jautājumu.
Kādu?
Tas ir atsevišķs stāsts, es negribētu izplūst.
Vai Latvijas sabiedrība ir pērkama? Ļoti?
Katrā ziņā mūsdienu politika ir ļoti pērkama. Tas nenozīmē tika naudu, jo nauda ir viens no veidiem, kā ietekmēt politiku. Reāli valsts un dažas organizācijas šodien strādā kā pasūtījumu galds attiecīgu politisku partiju interesēs. Var jau runāt par būvniecības karteļiem. Tie ir kārtējie skaļie saukļi. Kāds ir ieinteresēts, lai zem tā paslēptu savas neizdarības.
Būvniekiem esot aplokšņu algas. Neviens no lielajiem būvniecības uzņēmumiem nemaksā aplokšņu algas jau vismaz 10 gadu. Pilnīgi viss ir mainījies.
Politiku var nopirkt ar naudu un…?
Ietekmi, cilvēku harismu, ir 101 veids, kā tas notiek. Tā ir sava veida smilškaste, kur katrs spēlējas un ir iemestas trīs mantiņas. Pie varas ir piecas partijas, bet mantiņas tikai trīs. Kaut kādā veidā mantiņas jāsadala. Kuram lielāka iespēja, ietekme, kuram vairāk spēka, tas pirmais pagrābj. Tā tas notiek. Tas taču skaidri redzams – medijus šodien var nopirkt. Par naudu žurnālisti uzrakstīs jebko. Esmu ar to saskāries, kad tā arī pasaka – mums ir divu veidu žurnālistika: par naudu, vai nu kad kāds mums kaut ko izstāsta. Viņi paši popularizē. Un ir mediji, kuri ir attiecīgu cilvēku rokās. Caur medijiem tiek veidots viedoklis. Reāli tas tiek izmantots kā instruments, lai citus nomelnotu, bet sevi pataisītu baltāku.
Reāli spēles noteikumus nosaka tirgus. Kukuļus neizdomā uzņēmējs. Tos izdomā politiķi vai kaut kādas intereses. Ne jau mēs nākam ar piedāvājumu, ka kādam jāmaksā kukulis. Neviens uzņēmējs šajā valstī nebūtu gatavs maksāt kukuli, neviens. Zivs pūst no galvas. Tā ir reāla situācija. Ja tu nokļūsti avīzē, neatkarīgi, vai esi vainīgs vai ne, banka uz tevi skatās kā uz noziedznieku. Taisa kontus ciet, un viss. Neviens neizvērtē biznesa būtību, vienkārši, pamatojoties uz baumām, jo – mums nevajag nekādas problēmas.
Zelta Spalva ir izdevniecības Žurnāls Santa apbalvojums labākajiem materiāliem, kas publicēti izdevniecības izdevumos profesionālās žūrijas un lasītāju vērtējumā.
