Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja Gaisa spēku ugunsdzēsēji atpūšas, viss ir mierīgi
Pirms iekļūšanas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Aviācijas bāzē, kurā atrodas militārais lidlauks Lielvārde, kad šķērsojam kontrolposteni, pēc tā dežuranta laipnā, bet uzstājīgā lūguma atvērām auto bagāžnieku un uzrādījām savas ID kartes. Fotogrāfam papildu pārbaudei vajadzēja iziet cauri turniketam ar metāla detektoru un uzņemt pāris kadru, lai nodemonstrētu, vai fotoaparāts patiešām ir fotoaparāts. Galu galā, militārajos objektos drošības nekad nevar būt par daudz, ne mazums dzirdēts par sprāgstvielām, kas ievietotas fotokameras korpusā, – noteiktā brīdī elles mašīna iet gaisā, nogalinot cilvēkus.
Tikmēr ar dzeloņdrāšu žogu apjoztais lidlauks ietīts biezā, pienainā miglā ar redzamību no 200 līdz 500 metriem. Pa gludi asfaltētu ceļu sekojam vieglajam auto, ko vada kaprālis Aleksandrs Tomsons. Viņš dodas prāva angāra virzienā, kur 24 stundas 7 dienas nedēļā dežurē NBS Gaisa spēku ugunsdzēsēji. Ja lidlauka teritorijā aizdegas lidmašīna, tad ne vēlāk, kā 45 sekunžu laikā ugunsdzēsējiem jāspēj uzvilkt no nedegoša materiāla gatavotais aizsargtērps, īpašie apavi, ķivere, ieņemt vietu Rosenbauer Panther 8×8 kabīnē un minūtes laikā izbraukt no angāra.
Degošas lidmašīnas
Angārā, kas zemas temperatūras apstākļos tiek sildīts, atrodas trīs Rozenbaueri. Tie ir Austrijā pēc īpaša pasūtījuma ražoti aviācijas ugunsdzēsēju auto. Katrs no tiem maksā pusotra miljona eiro. Kompānija Rosenbauer gana sena, tā dibināta 1866. gadā, un pasaulē tās ražotos auto uzskata par jaunāko tehnoloģiju un drošības iemiesojumu. Tās neražo roboti uz konveijera, jo pasūtītāju prasības mēdz būt ļoti specifiskas – sākot ar to, kurā vietā salonā jāatrodas gaisa kondicionierim, līdz pat konkrētai vietai, kur pievienot šļūtenes, lai pēc iespējas ātrāk un ērtāk varētu uzsākt ugunsgrēka dzēšanu.
Citi lasa
Tagad vajadzētu sekot eksistenciālajam jautājumam, ar ko tad atšķiras Gaisa spēku ugunsdzēsēji no tiem ugunsdzēsējiem, kuru auto bieži redzam pilsētas ielās, īpaši apkures sezonas sākumā.
«Mūsu kopējais uzdevums ir nodzēst ugunsgrēku un izglābt cilvēkus,» stāsta Aleksandrs Tomsons. It kā atšķirība ir ļoti vienkārša un saprotama, taču lidmašīnas korpusā iebūvētas degvielas bākas, kurās var satilpt pat simtiem tūkstošu litru aviācijas degvielas – sasodīti viegli uzliesmojoša šķidruma. Līdzībai varam iedomāties, ja vajadzētu dzēst dzīvojamo ēku, kas piepildīta ar benzīna mucām.
Vai ir gadījies arī reālajā dzīvē dzēst degošu lidmašīnu, ne tikai mākslīgi aizdedzinātu lidmašīnas vraku? «Paldies Dievam, nē. Ne velti ir teiciens: kad ugunsdzēsēji atpūšas, tad viss ir mierīgi. Mēs pilnveidojam savas zināšanas, trenējoties gan tepat Latvijā, gan pie mūsu kolēģiem Vācijā, gan ASV Mičiganas štata Alpenas bāzes ugunsdzēsējiem,» stāsta Tomsons.
Pašā Gaisa spēku ugunsdzēsēju grupas izveides sākumā dienēja astoņi vīri, pašlaik to ir vairāk nekā 30, kuri, tāpat kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, strādā četrās dežūrmaiņās.
Ja negadījumā cieš lidmašīna, kuras tvertnes ir pilnas ar degvielu, tas ir viens riska faktors. Ja uz skrejceļa nosēžas un aizdegas lidaparāts ar kaujas ekipējumu, situācija ir pavisam cita. Kā ugunsdzēsējiem rīkoties tad? «Ir noteiktas procedūras, kas nosaka, kā rīkojamies, lai glābšanas un dzēšanas darbi būtu maksimāli droši un efektīvi. Mūsu tehnika ir domāta speciāli darbam aviācijas jomā. Ar jaudīgu sūkni, kas paredzēts lidaparātu dzēšanai, ūdens un putu maisījumu var nogādāt līdz degošajam objektam no pietiekami droša attāluma,» uzsver Tomsons.
Viena lieta ir instrukcija, bet visām dzīves situācijām tās neuzrakstīsi. Kāda ir pati emocionāli grūtākā situācija? «Visgrūtāk ir tad, ja nespēj palīdzēt citam cilvēkam.
Ikviena ugunsdzēsēja vai glābēja darbā var būt jāpieņem smags lēmums, ka jāiet bojā vienam cilvēkam, lai izglābtu vairākus citus.
Tas ir ļoti smagi, bet dzīvē dažkārt tā notiek,» nosaka ugunsdzēsējs Tomsons.
Panteras ar astoņiem velkošajiem riteņiem
Iepazīstoties ar Rosenbauer Panther 8×8 tehniskajiem raksturlielumiem, saprotam, ka šeit ir darīšana ar kaut ko ārkārtīgi monumentālu. Auto ir astoņi velkošie riteņi, ko piedzen divi Volvo Penta 750 ZS dzinēji. Milzīgie dzinēji, kuru iesilšanai pēc iedarbināšanas būtu nepieciešamas vismaz pāris minūtes, visu laiku tiek sildīti un uzturēti atbilstošā temperatūrā. Lai tad, ja aizdegusies lidmašīna, minūtes laikā auto uzreiz būtu braukšanas gatavībā.
Lai arī kopā ar tvertni, kurā ietilpst 15 tonnas ūdens, Rozenbauers sver 52 tonnas, par liela ātruma attīstīšanu it kā runāt būtu nepieklājīgi, tomēr tas spēj ieskrieties līdz pat 140 km/h. Taču gaisa kuģi negadījumos mēdz nosēsties ne tikai uz skrejceļa, reizēm pat pļavā vai purvaina apvidū. Tad Rozenbauera vadītājs nobloķē astoņu velkošo riteņu diferenciāļus, un auto pārvēršas par milzīgu bezceļu braucamo. Savukārt pagriezienos manevrē visi astoņi riteņi.
Šodien tik daudz runā par robottehnikas izmantošanu, bet kāpēc tā pilnībā nevar aizstāt ugunsdzēsējus? «Mākslīgais intelekts nav tik tālu attīstījies, lai robottehnika spētu pilnvērtīgi aizstāt cilvēku. Jo cilvēks jau ir tā saprātīgi domājošā būtne, kas pieņem lēmumus, no kuriem atkarīga ugunsdzēsēju un to cilvēku dzīvība, kas jāglābj. Tie, kas aizstāv mākslīgo intelektu, neaizdomājas, kurš uzņemsies atbildību, ja notiks kas slikts. Uzskatu, ka tikai cilvēks var pieņemt objektīvus lēmumus un izvērtēt, kā attiecīgā situācijā rīkoties. Vienādu situāciju nav, līdz ar to nepastāv arī vienota algoritma, pēc kura vadītos ugunsdzēšanas roboti,» savas pārdomas izsaka Tomsons.
Laipni lūgti elles priekškambarī!
Rozenbaueri aprīkoti ar tā dēvēto ātrā starta sistēmu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, tiklīdz tiek saņemts izsaukums, ugunsdzēsēji uzvelk ugunsdrošās formas un ieņem vietas auto. Gaisa spēku ugunsdzēsējiem ir līdzīgi – saņemot izsaukumu, šoferis aiziet pie auto, nospiež ātrā starta sistēmas pogu, kas atrodas pie vadītāja durvīm, tiek iedarbināts dzinējs, un tad uzģērbj formu. Ugunsdzēsēju auto dzinēji visu laiku tiek autonomi sildīti ar tajos iebūvētajiem apsildes sūkņiem, kas darbojas ar elektrību. Var teikt, ka Rozenbauera dzinējs visu tā kalpošanas laiku neatdziest nekad, izņemot brīdi, kad tiek veikta tehniskā apkope.
Par ugunsgrēkiem kūlas dedzinātāju nācijai visam vajadzētu būt pietiekami skaidram – tas ir nekontrolējams degšanas process, kas var radīt ievērojamus materiālos zaudējumus un cilvēku upurus. Taču aviācijā ugunsgrēki ir vismaz pāris reižu bīstamāki.
Iedomājamies situāciju, ja uz lidlauka nosēžas un aizdegas gaisa kuģis, kura degvielas tvertnes pildītas ar simtiem tūkstošu litru aviācijas degvielas, kas, kā zināms, nav šķidrums, ko pievieno kafijai.
Vai uz lidlauka nosēžas un aizdegas iznīcinātājs ar kaujas munīciju. Laipni lūgti elles priekškambarī!
Vēl kāda specifiska nianse jāievēro, ja, piemēram, uz skrejceļa jādzēš iznīcinātājs, kura kabīne piedūmota un pilots zaudējis samaņu. Cilvēka dzīvība, kā zināms, ir visdārgākā. Tāpēc aviācijas ugunsdzēsēja uzdevums ir vispirms izglābt no liesmām pilotu. Taču te iestājas situācija, kurā stingri jāievēro aviācijas ugunsdzēšanas instrukcijas. Ja iznīcinātāja pilots zaudējis samaņu un piepeši attopas, pastāv risks, ka pilots mēģinās iedarbināt katapultu, kas burtiskā nozīmē no kabīnes izšauj pilotu ar neliela reaktīvā dzinēja palīdzību. Tas nozīmē, ka šādā brīdī atrasties blakus pilotam ir divtik bīstami, jo katapultas jauda blakus stāvošo cilvēku ar trieciena spēku burtiskā nozīmē var saraut gabalos. Tāpēc glābēja uzdevums ir vispirms nobloķēt katapultas mehānismu un tikai pēc tam no īpašā katapultas krēsla atbrīvot lidmašīnas pilotu. Jāpiebilst, ka katapultas iedarbināšanas brīdī pilota ķermenis tiek pakļauts 15–20 G pārslodzei, un militārajā aviācijā pieņemts, ka pilots savas karjeras laikā var katapultēties ne vairāk kā trīs reizes, jo šāda pārcilvēciska slodze atstāj uz ķermeni ārkārtīgi nelabvēlīgas sekas. Salīdzinājumam ar F1 sacensībām – straujas bremzēšanas laikā un izņemot asus līkumus, šo pilotu ķermenis pakļauts pārslodzei ne vairāk par 5 G.
Kad puika vēlas kļūt par ugunsdzēsēju?
Kad mazam zēnam uzprasa, par ko viņš vēlas kļūt, ļoti iespējams, viena no atbildēm, kas sekos: par ugunsdzēsēju. Vai par to var kļūt ikviens, kuram ir vēlme dzēst ugunsgrēkus? Aleksandrs Tomsons smejas, ka arī viņa dēls vēlas kļūt par ugunsdzēsēju, taču tam vēl ir par jaunu. Galvenās īpašības, kas nepieciešamas ugunsdzēsējam, – jābūt fiziski un mentāli spēcīgam, jo dzēst uguni, uzlauzt konstrukcijas prasa ļoti lielu fizisku piepūli.
Skatus, ko dažkārt nākas redzēt ugunsdzēsējiem, ne katrs cilvēks psiholoģiski var izturēt. Dažkārt negadījumos un katastrofās iet bojā cilvēki, bet psiholoģiski nesagatavotam cilvēkam var būt grūti sadzīvot ar domu, ko viņš ir redzējis vai pārdzīvojis. «Mūsu dienestā nav bijis neviens šāds negadījums, bet kolēģi, kas strādā VUGD, ar šādām situācijām saskaras ikdienā, viņi savā darbā ir redzējuši daudzus briesmīgus skatus,» tā ugunsdzēsēju darbu raksturo Tomsons. Par ugunsdzēsēju viņš sācis strādāt 2008. gadā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 3. daļā Rīgā, tur nodienējis nepilnus 4 gadus, tad pieņēma lēmumu pāriet uz profesionālo dienestu NBS, kur uzsāka dienestu Gaisa spēku ugunsdzēsēju grupā: «Tas ir mans aicinājums – būt par ugunsdzēsēju.»
Uz manu jautājumu, kas vispār var degt, Aleksandrs Tomsons atbild vienkārši: «Cietas vielas, šķidras un gāzveida.» Bet kuras no tām ir bīstamākās? Atkarībā no situācijas. Atkarībā no degošās vielas ugunsgrēka dzēšanai izmanto atšķirīgas vielas. Ogļskābo gāzi, īpašu pulveri, ūdeni vai ūdens un putu maisījumu. Aviācijas negadījumos bieži deg lieli degvielas daudzumi, ko ar ūdeni nav iespējams nodzēst, tāpēc izmanto putu šķīdumu, kas pārklāj degvielu, aizkavējot skābekļa piekļūšanu.
Kad lidmašīnā jāizdur caurums
Bez tā, ka Rozenbaueri aprīkoti ar izbīdāmiem stobriem jeb šļūtenēm, kurus no kabīnes regulē ar džoistiku, aviācijas ugunsgrēku dzēšanai izmanto īpašu ierīci, ko varētu dēvēt par adatstobru. To izmanto, ja lidmašīnas fizelāža deg no iekšpuses. Pietuvinot lidmašīnas korpusam adatstobru, kas nedaudz atgādina smailu lielgabala lodi ar sprauslām, fizelāžas korpusā ar to tiek izdurts caurums, un var sākties dzēšana. Šādi var dzēst arī degošus auto – ar nosacījumu, ka salonā neatrodas cilvēki. Adatstobra funkcija nedaudz līdzinās vakcinēšanai, kurā piedalās arī termokamera, ar tās palīdzību konstatē, kur lidmašīnas salonā atrodas intensīvākā degšanas vieta, lai veiktu precīzu dūrienu.
Rozenbauera «iekšās» satilpst 15 tonnas ūdens un divas tonnas putu. Ar vienu šādu auto pietiek, lai apdzēstu iznīcinātāju, to pilnībā pārklājot ar putu šķīdumu. Savukārt zem ugunsdzēsēju auto šasijas izvietotas sprauslas, pa kurām tiek izšļākts putu šķidrums, ja aizdegusies uz lidlauka skrejceļa izplūdusī degviela. Izšļāktais putu šķīdums uz zemes veido tādu kā ugunsdrošu segu, pasargājot no aizdegšanās auto riepas. Savukārt īpašo ugunsdzēsības pulveri izmanto tādu priekšmetu vai vielu dzēšanai, kas reaģē ar ūdeni, piemēram, lidmašīnu bremžu diski, kuru sastāvā ir magnija sakausējums.
Tā kā Rozenbaueram ir divi dzinēji, tuvojoties ugunsgrēka vietai, abi piedzen riteņus, tiklīdz nepieciešamas uzsākt dzēšanu, viena dzinēja jauda tiek pārslēgta sūkņa darbināšanai. Svarīga nianse ir tāda, ka to iespējams veikt, auto neapstādinot, kā tas ir citiem ugunsdzēsēju auto.
Atceros, ka pirms daudziem gadiem kādā no Rīgas ielām redzēju visnotaļ traģisku ainu. Ielas līkumā bija apgāzies padomju ražojuma ugunsdzēsēju auto. Skats bija visnotaļ sirreāls, taču izskaidrojums tam patiesībā bija ļoti vienkāršs – ugunsdzēsēju auto tvertne nebija pilnībā uzpildīta, un pagriezienā ūdens masa pārvietojās, izmainot auto smaguma centru, un rezultātā tas apgāzās. Lai šāds liktenis nepiemeklētu Rozenbauerus, tajos ūdens tvertne ir sadalīta vairākos nodalījumos, kas savstarpēji savienoti. Turklāt auto tiek konstruēts tā, lai, braucot ar pilnu ātrumu un strauji sagriežot stūri, tas neapgāztos.
Tehnikas gardēžiem varētu šķist pievilcīgas pneimatiskās knaibles, kas atrodas vienā no Rozenbauera nodalījumiem. Tās sver aptuveni 15 kg, darbojas ar akumulatoru un spēj pārgriezt lidaparāta konstrukcijas elementus.
Ikvienā profesijā ir savas blaknes, piemēram, datormākslinieks, ejot pa ielu, var vērot cilvēku sejas un domāt, kā ekrānā izmainīt cilvēka deguna formu, profesionāls atkaulotājs ar laiku var sākt vērot savus kolēģus un domāt: nez cik ilgā laikā varētu atkaulot maiņas vadītāju. Varbūt arī ugunsdzēsējiem ir līdzīgi, piemēram, aizkurinot grilu, tiek ievērota īpaša piesardzība?
«Man sieva dažkārt pārmet, ka mēģinu viņu audzināt ar savām piebildēm, piemēram, lai ar auto brauc prātīgi. Varbūt sieva domā, ka šaubos par viņas braukšanas prasmēm, bet es vienkārši uztraucos. Ugunsdzēsēji biežāk nekā parasti cilvēki iedomājas, kādas sekas var būt, notiekot nelaimes gadījumam,» rezumē kaprālis Tomsons.
