Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK).
Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas.
Putniņu no 2012.gada 20.decembra bija FKTK priekšsēdētāja vietnieks, bet 2016.gada 11.februārī Saeima viņu iecēla FKTK priekšsēdētāja amatā. Razāni FKTK priekšsēdētāja vietnieces amatā saeima apstiprināja 2016.gada 27.oktobrī.
Citi lasa
FKTK padomē darbu turpina Gvido Romeiko, Ludmila Vojevoda un Nora Dambure.
Finanšu ministram Reiram kopā ar Latvijas Bankas padomi tagad jāizvirza FKTK pagaidu vadītāji, kurus amatā jāieceļ Saeimai.
Likums nosaka, ka gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvo līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību. Tuvākā Saeimas sēde paredzēta jau pirmdien, 8.jūlijā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 28.jūnijā izsludināja grozījumus FKTK likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī nosaka kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniecei par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.
Saskaņā ar grozījumiem Putniņam un Razānei par labprātīgu, laicīgu atkāpšanos no amata paredzēta vienreizēja kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.
FKTK mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Putniņa mēnešalga ir 9000 eiro, bet Razānes – 7600 eiro. Līdz ar to gada mēnešalga Putniņam ir 108 000 eiro, bet Razānei – 91 200 eiro.
Attiecīgi Putniņam izmaksājamā 80% kompensācija būtu 86 400 eiro, bet Razānei – 72 960 eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētās valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka Putniņš pērn algā saņēmis 109 902 eiro, bet Razāne – 92 519 eiro.
Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā jaunu pastāvīgu FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.
Likuma izmaiņas paredz, ka nākamo pastāvīgo FKTK padomes priekšsēdētāju amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima iecels amatā pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru. Likuma izmaiņas ir daļa no valdības izsludinātās finanšu nozares «kapitālā remonta» un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izsludinātajā iepirkumā par personāla atlases kompānijas piesaisti FKTK priekšsēdētāja atlasē uzvarēja SIA Executive Search Baltics (Amrop), kas iepirkumā bijis vienīgais pretendents. Uzņēmums Valsts kancelejai pakalpojumus sniegs par 26 000 eiro.
Valsts kancelejā skaidroja, ka personāla atlases kompānijas pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību FKTK priekšsēdētāja amata atlasē. Plānots, ka Amrop izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.
FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.
Par FKTK padomes priekšsēdētāju var būt persona, kura ir Latvijas pilsonis ar iegūtu augstāko izglītību (vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu), kura pārvalda latviešu un angļu valodu, ar vismaz piecu gadu darbības pieredzi finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Pretendentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, kā arī jāatbilst normatīvos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Pretendents nedrīkst būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu.