Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nākamā pietura – Sarkandaugava
- Atceras Ivars no Rīgas, 67 gadi
Lietojot alkoholu, lielākā nelaime ir tā, ka nekad nezini savu mēru. Toreiz arī varēju jau sen apstāties, bet, nē, vajag turpināt, līdz jau baigās zūd sajēga par to, kas vispār notiek.
Kas, kur, kā – neko neatceros, piefiksēju tikai to, ka bija pulksten 4 no rīta, kad mani aizveda uz atskurbtuvi. Biju pilns kā mākonis. Pamodos no tā, ka traki savajadzējās uz tualeti, bet tumšajā atskurbtuvē neviens par mani nelikās zinis. Sāku dauzīties, kāds palūrēja gar stūri, bet tas arī viss. Sapratu, ka viņi nezina, ko ar mani darīt, – paturēt vai laist laukā.
Dzirdēju, ka šie apspriežas, ka man laikam nav pilns rublis un vajadzētu izsaukt papildspēkus no Sarkandaugavas (no psihiatriskās slimnīcas – red. piez.). Pēc laiciņa bija klāt arī papildspēki – divi tēvaiņi un ārste, visi baltos halātos. Nu, un tad viņi grasījās vilkt man trako kreklu mugurā un vest uz Sarkandaugavu.
Ārste vēl iespīdināja man acīs lampiņu un pētīja zīlītes. «Viņš ir pilnīgi normāls. Viņš pat vairs īsti nav pillā,» viņa konstatēja un drīz vien pazuda ar visiem tēvaiņiem. Pēc dažām stundām arī antiņi no atskurbtuves pieņēma lēmumu mani palaist mājās. Vēl pēc dažām dienām saņēmu kvīti no Pašvaldības policijas. Šis jampadracis man izmaksāja 15 latu.
Trīs graudi – dubultā
- Atceras Jānis no Aizkraukles, 54 gadi
Mēs ar draugu svinējām Ritas. Biju paņēmis uz abiem litru degvīna. Atceros, ka man vēl kabatā bija palikuši desmit lati. Tālāk viss aizgāja kā pa miglu. Neskaidri, bet atcerējos, ka mājās braucu ar autobusu. Nākamais kadrs – pamostos divos naktī. Galva kā spainis. Viss tāds vatains.
Netiku gudrs, kas ir noticis, mēs taču katrs izdzērām tikai puslitru?! Aizgāju līdz virtuvei, atvēru ledusskapi – aha, stāv 0,7 gandrīz piebeigta Trīsgraudu pudele. Nu, skaidrs, tad es būšu paņēmis pa ceļam vienu polšu un viens pats ar to cīnījies. Bet tad pavēru virtuves skapīti – oho, vēl viens Trīsgraudnieks stāv, arī 0,7 un gandrīz tukšs! Kas ir bijis? Ar ko? Domāju un domāju, visu dienu domāju.
Kā es viens varēju tādu kvantumu izdzert? Nekā uzkožama man arī nebija – viens pliks sīpols no vakardienas stāvēja uz galda.
Bet galvenais – mājā viss tīrs un nokopts. It nekas neliecināja par to, ka naktī te kāds būtu plosījies ar divām 0,7 degvīna pudelēm.
Mikrorajona Terminators
- Atceras Uģis no Rīgas, 45 gadi
Pulkstenis bija apmērām viens naktī. Nācu mājās no darba. Ar kolēģiem bijām mazliet aizsēdējušies, svinot manu vārda dienu. Pie mājas, kur dzīvoju, ir šūšanas tehnikums jeb, citiem vārdiem sakot, – īsts bordelis, kur katru nakti dzirdama bļaušana un spiegšana.
Un tovakar, ejot mājas, pie tās profenes man pretī iznira bariņš čalīšu. Viņi sastājās man apkārt, it kā izveidojot loku, lai nevaru iziet cauri. Acīmredzot viņi bija izdomājuši, ka man uzsitīs zosādu. Bet man tieši otrādi – asinīs sāk riņķot adrenalīns. Tik pilns es tovakar nebiju, lai nevarētu par sevi pastāvēt. Bet arī ne tik skaidrs, lai nevēlētos parādīt, ko man iemācīja padomju armija.
Es mierīgi turpināju iet uz priekšu, un tūlīt arī man priekšā izlēca viens šmurgulis. Viņš sāka lekties un it kā centās mani izaicināt.
Man pat necēlās roka viņam sist, tāpēc pacēlu šo aiz matiem gaisā kā kaķēnu.
Tai brīdī čaļi palika kā iemīti zemē un gailēns jau bija zaudējis valodu. Ar to arī mans tā vakara incidents bija beidzies.
Izsargāšanās
- Atceras Gatis no Alūksnes, 30 gadi
Tonakt man bija jūra līdz ceļiem. Jūlija vidus, kaut kāds tusiņš pie dabas kopā ar draugiem un draugu draugiem. Es pat īsti neatceros, kā ar to meiteni iepazinos un kā mēs nonācām tik tālu, bet vienu gan nekad neaizmirsīšu – viņas ieteikto kontracepcijas metodi.
Abi bijām stipri sadzērušies un jau nolīduši prom no pārējiem, lai ļautos mīlas priekiem. Viss notika ļoti strauji, vien īstajā brīdī paspēju izdvest – khm, man nav, bet var būt, ka tev ir… kāds prezervatīvs? Viņa noreaģēja zibenīgi: «Nē, bet te, re, ir čipšu paka… » Tas bija tik spēcīgi pateikts, ka es uzreiz sajutos pilnīgi skaidrā.
Rīta tualete
- Atceras Mareks no Jūrmalas, 27 gadi
Ballīte dziļos laukos. Daudz alkohola un meiteņu. Pamostoties no rīta, secinu, ka esmu blakus vienai no tāvakara daiļavām. Pieklājīgi atvadījos no viņas un posos atpakaļ uz mājām. Ārā barga ziema un man drausmīgas pohas . Sajūta tāda, ka varētu nomirt. Un tūlīt arī urīnpūslis lika par sevi manīt.
Apstājos pie kupenas, atvilku rāvējslēdzēju un.. pēkšņi sajūtu tādu kā dīvainu siltumu. Nevarēju saprast, no kurienes, kas? Paskatījos vērīgāk – un tur vēl no iepriekšējās nakts aizķēries prezervatīvs, kas… pamazām piepildās ar siltu šķidrumu. Par laimi, neviens to neredzēja, tikai pats ceļā uz mājām varēju par sevi klusi uzjautrināties. Neko jau ballīte!
