• Budžetā rasta nauda, lai palielinātu mediķu un pedagogu algas

    Budžets
    Ziņu aģentūra LETA
    9. septembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojās par 2021. gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

    NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021. gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

    No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. 

    Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5–6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. gadā un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021. gadā, gan turpmākajos gados.

    Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljonu eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantēto minimālo ienākumu un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Nepieciešamo finansējumu ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem. Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešami 19,4 miljoni eiro.

    FM sēdē informēja, ka Covid-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. 

    «Ar izmaiņām plānots panākt noteiktu un izmērāmu efektu iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšanas mērķis ir samazināt darba spēka nodokļu slogu un veicināt konkurētspēju reģiona līmenī,» norādīja ministrijā.

    Lai rastu nepieciešamos līdzekļus, ministrijām ir iespēja piedāvāt fiskāli neitrālus priekšlikumus, vēlreiz pārskatīt budžeta izdevumus un novirzīt tos jaunu – svarīgāku savas nozares prioritāšu finansēšanai. 

    FM informēja, ka pie budžeta līdzekļu rašanas solidāri jāiesaistās visiem, tai skaitā pašvaldībām, kuru budžetā pašlaik ir pārpalikums, kamēr valsts budžetā – deficīts. Ja valsts pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos deficīts ir 115,1 miljons eiro, tad pašvaldību budžetā ir 95 miljonu eiro pārpalikums, kas ir pērnā gada līmenī. Vidējā termiņā pašvaldību budžetā tāpat kā valsts pamatbudžetā tiek plānots deficīts, tomēr deficīta līmenis pašvaldībās būs būtiski zemāks nekā valsts pamatbudžetā.

    Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadam tiek prognozēts 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts attiecīgi 3,9% no IKP 2021.gadā, 2,8% no IKP 2022.gadā un 1,7% no IKP 2023.gadā.

    2021. gada budžeta izstrādes procesā jau tika iezīmēti 338,6 miljoni eiro, tostarp līdzekļi ārstniecības personu un pedagogu darba samaksas pieaugumam, kā arī iezīmēts finansējums Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

    2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022.gadam ir samazinājums par 191,6 miljoniem eiro.

    Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3,16 miljardu eiro apmērā, 2022. gadam – 3,23 miljardu eiro apmērā un 2023. gadam – 3,38 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021.gadam izdevumi palielināti par trim miljoniem eiro, 2022. gadam izdevumi samazināti par 102,7 miljoniem eiro, bet 2023.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti 53,4 miljoniem eiro.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē