• Blogere Brigita Dambe: Tikai ar influencera ienākumiem Latvijā nav iespējams dzīvot

    Youtube
    Raimonds Rudzāts
    13. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No personiskā arhīva un Shutterstock
    Dzīvojam interneta un tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās kļūst arvien grūtāk novilkt robežu: vai mums pieder ierīces vai drīzāk mēs piederam ierīcēm. Jauni laiki līdzi nes jaunas iespējas, jaunus izaicinājumus un arī – jaunus riskus. Laiki, kad bērni sapņoja kļūt par ugunsdzēsējiem vai kosmonautiem, pieder senai pagātnei. Juristi un ekonomisti? Arī noiets etaps. Atbrīvojiet ceļu jūtūberiem un influenceriem!

    Blogerei Brigitai Dambei ir pieredze abās frontes pusēs. Ikdienā viņa darbojas mārketinga sfērā, taču ar saviem nepilniem 7000 sekotāju Instagram viņai ir pieredze arī kā influencerei. «Ieņēmumi, kas nāk no šīs nodarbes, nav mani pamatienākumi, un tos es neskaitu savā budžetā. Tā nauda tiek atlikta nebaltām dienām vai tērēta izklaidei, ceļojumiem,» viņa skaidro.

    Ikdienā rosoties mārketinga nozarē, Brigita labi pārzina gan uzņēmumu mārketinga budžetus, gan influenceru honorārus. Pagaidām viņa skeptiski raugās uz šo kā vienīgo maizes darbu. Ērti tas ir jauniešiem, kuri dzīvo pie vecākiem, ne pieaugušajiem ar savām saistībām.

    «Ja influencera darbs nav vienīgais ienākumu gūšanas veids, tad ir iespējams iemīt to taku tādu, kādu pats vēlies. Bet tikai un vienīgi no tā dzīvot – teikšu, ka pagaidām Latvijā tas īsti iespējams nav,» viņa spriež.

    «Tie ir ienākumi, kurus nav iespējams prognozēt. Jā, man ir viena draudzene, kura ir pilna laika influencere. Viņa ik pa laikam izdomā, ka viņai vajag pilna laiku darbu, tad atkal izdomā, ka nevajag. Ja spēj prātīgi saplānot naudas plūsmu, tad tā var dzīvot, bet tas ir atkarīgs no personības. Jo lielāki ienākumi, jo vairāk aug apetīte. Kad pēkšņi ienākumi sāk buksēt, tad ir krahs.»

    Liels pārbaudījums nozarei bija pavasara mēneši, kad pandēmija uz pauzes nolika visu pasauli un neziņā par nākotni savu mārketinga budžetu iesaldēja teju visi uzņēmumi. Dzīve palēnām atgriezusies ­ierastajās sliedēs, bet savi nospiedumi ir palikuši. «Zīmoli noteikti ir apdomīgāki mārketinga līdzekļu sadalē,» novērojusi Brigita Dambe. «Influenceri kopš pandēmijas vairs nav tik lecīgi. Jo viņi saprot, ka vienā brīdī viņu pasaule var sagrūt un viņi var palikt bez nekā. Viņi ir kļuvuši pielaidīgāki.»

    Pašmāju blogere uzskata, ka Latvija krietni soļo nopakaļ citām valstīm, taču kopējās pasaules tendences ir nozarei labvēlīgas.

    «Es nezinu, cik ātri tas atnāks līdz Latvijai, bet pasaulē influenceriem, blogeriem un jūtuberiem novirzītie mārketinga budžeti tikai pieaug. Es savu blogu izveidoju 2012. gadā. Pirmā maksas reklāma man bija 2016. gadā. Pirms astoņiem gadiem, kad sāku, blogeri, piemēram, Nīderlandē jau dzīvoja no šiem ienākumiem. Tas tāds salīdzinājums, cik tālu mēs esam tirgus attīstībā,» ilustrē Brigita Dambe.

    Ar kādu sekotāju bāzi ir jāapbruņojas, lai publiskā eksponēšanās sāktu nest arī dividendes? Edgar Fresh sadzen robežmietiņus vietējam tirgum: «Lai Latvijā kļūtu interesants sadarbībai, YouTube kanālam ir jāsavāc kādi 5000 abonenti. Instagram mazāk – kādi 2000–3000 sekotāju. Uzņēmumi tagad jau ir kļuvuši gudri. Kādreiz, ieraugot 30–50 tūkstošus sekotāju, uzreiz vēlējās sadarbību, neaizdomājoties, ka liela daļa sekotāju ir bērni, kuriem vispār nav pirktspējas,» uzņēmumu augošo apdomību akcentē arī Edgars. 

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē