Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
1
-
Nevaru justies brīvi, jo vēroju viņa reakciju, analizēju to un pārdomāju nākamo soli… nav laika būt īstai. Tikai tad, kad randiņu pieredze uzkrāta gana liela, visi šie padomi un padomiņi tiek ievēroti automātiski, tiem klāt virtuozi piešaujot pašas viedokli, un tad gan rezultāts ir ohoho! Tikai – būsim godīgi – tad vairs nav 20 gadu, bet tas (pieredze) arī ļauj darīt visu tieši pretēji, ja neko negribam. Kaut gan, ziniet, dažus nevar aizbiedēt arī tad, ja dara visu tik nepareizi, cik vien iespējams. Bet tas būs cits stāsts.
Tātad – brokastu gatavošana pēc kopīgas nakts. Kā rīkoties? Būt vai nebūt, gatavot vai negatavot? Skaidrs, ka 99% vīriešu labprāt jau no paša rīta kārtīgi pieēstos ar siermaizēm un omleti, iebaudītu kafiju un tad dotos dienas gaitās. Ja pirms brokastīm vēl tiktu servēts minets, tad pavisam ideāli!
It kā jau nekas tāds – brokastis, tomēr esmu sapratusi, ka kopīga rīta maltīte ir kaut kas intīmāks par kaisles pilnu nakti.
Un ne jau tāpēc, ka rīts nāk ar gaismu; arī tumšos rudens un ziemas rītos ne ar katru gribas brokastot. Lai arī gribas satikties vēl. Bet tikai baudai, jo iekāre izplatījusies vien uz viņa ķermeni.
Agrā jaunībā šādas situācijas tika risinātas ne visai delikāti – zinot, ka jaunais vīrietis ir bez auto un, kā jau students, nevar atļauties taksometru, ar saucienu «es nupat atcerējos, no rīta pirms 7 pie manis atbrauks mamma!» izlikt viņu aiz durvīm krietnu laiciņu pēc pusnakts noteikti nebija labi. Ir bijis, ka vasarīgā brīvdienas rītā mostos knapi ar gaismu, ģērbjos un modinu tikko piemigušo puisi, jo «celies, man jābrauc pie vecmāmiņas uz Rēzekni, tu te nevari palikt».
Kad pagājušās nakts mīlnieks izlikts aiz durvīm, mierīgi atgriežos gultā, izplešos pa to kā jūras zvaigzne un guļu līdz pusdienlaikam. Vai man bija vecmāmiņa Rēzeknē? Ha, protams, ne! Tomēr gadījās, ka man netic un tālab nācies pat kāpt auto un vest puisi «kādu gabaliņu pa ceļam, es stacijā pagaidīšu rīta autobusu». Viņš bija lielisks gultā, un uz mirkli manī pat tā kā ierunājās sirdsapziņa, kad atstāju šo nakts kaisles nogurdināto jauno bokseri Rīgas tukšajās ielās… «Bet kam tagad viegli!» nodomāju, jau pēc 10 minūtēm apkampjot savu spilventiņu un sasedzoties ar sedziņu, pilnīgi izmetu no prāta puiša sagurušo skatienu un skumjās acis. Arni, piedod!
Tā kā vilks spalvu met, bet tikumu ne, arī nesenā pagātnē esmu rīkojusi visnotaļ līdzīgi: patīkamam mīļākajam, kurš savā vecpuiša dzīvoklī vienmēr atgriezās nakts vidū, pēkšņi radās ideja, ka viņš nakšņos un no rīta kopā brokastosim. Samulsu. Visu laiku – čiks, un prom – bet te runā par brokastīm. Pateikt, ka negribu, ka esmu pieradusi gulēt viena? Apvainosies… Un ja nu pēc kāda laika es to gribēšu, bet viņš vairs ne?
Atcerējos jaunības receptes un paziņoju, ka «no paša rīta māsa ievedīs pie manis mammu, varbūt jau pēc 6», un «tev tāds saraustīts miegs sanāks, labāk citreiz». Bingo!
Visērtāk ir braukt ciemos un tad, kad gribētais sasniegts (un pārsniegts) doties prom, jo nekur nav tik labi kā savā gultiņā! Tad gan diemžēl izpaliek rīta sekss, bet visus labumus jau uzreiz saņemt nevar! Tomēr ir izņēmumi, ar kuriem brokastis kaut kā organiski sākušās jau no pirmās kopīgās nakts… un brīži, kad tam tiešām nav laika, ir reti.
Vīrietis, ar kuru vienmēr brokastoju, ir vairāku gadu laikā pamatīgi iepazīts mīļākais. Mums ir ne tikai lielisks sekss, bet arī kopīgi joki, filmu vakari, sarunas par darbiem un, pats svarīgākais, mēs viens otram nekrītam uz nerviem. Bez satraukuma sarunātas (vai atceltas) tikšanās, dažreiz traki karstas un kaislīgas, dažreiz – mierīgas kā ezers vasaras vakarā. Dažreiz man ir laiks, bet viņam – ne. Un es nedusmojos, bet satiekos ar citu. Vai viņš par to nojauš? Nezinu, iespējams, varbūt…
Mēs par to nerunājam. Es nepieprasu uzticību no viņa un nesolu, ka pati būšu tāda. Tomēr nemaldīgi jūtu reizes, kad viņš ir citādāks. Pavisam minimāli, bet citāds. Tad es pasmejos «kura tev šito samācīja» un apmierināta uzklausu atbildi «internets». Un es ticu. Vismaz izliekos, ka ticu. Jo pārbaudīt nevaru un negribu. Un jēga jau arī no tā nebūtu, vai ne?
Parasti mūsu vakars sākas ar vīna glāzi un, atkarībā no seksuālā izsalkuma pakāpes, turpinās uzreiz ar seksu vai arī vispirms tomēr parunājamies. Ja sākas ar mīlēšanos, tad vakara gaitā veidojas šāds kārtainais pīrāgs: sekss, sarunas, sekss, vīns, sarunas, sekss, vīns… kārtu skaits atkarīgs no abu iesaistīto bada pakāpes un noskaņojuma. Ir tālu pāri pusnaktij, sveces izdegušas, kad beidzot ieveļamies gultā ar domām par miegu un novēlam viens otram saldus sapņus.
Aizmigt viņa azotē, kopā pamosties un sākt sestdienu vai svētdienu ar laisku rīta seksiņu man šķiet tikpat dabiski, kā pēc tam trallinot gatavot viņam brokastis.
Ja nakts pavadīta viņa apartamentos, brokastis gatavo viņš. Un man viņa gatavotā lauku olu omlete joprojām šķiet visgardākā.
Tomēr… ne ar visiem, ja bijis lielisks sekss, gribas kopā pavadīt nakti, ieritināties azotē, aizmigt, reizē mosties un brokastot. Nupat vēl mēs abi viens otru nepacietīgi izģērbām, drudžaini glāstījām un skūpstījāmies, iekritām gultā (ja vispār pirmajā setā līdz tai tikām), viņš izpildīja džentlmenisko dāmai vispirms, tad es centos nebūt egoiste, un tad jau mēs, strauji elpojot, gulējam viens otram blakus.
Atguvuši normālu sirds ritmu, pačalojām tieši tik daudz, lai sagaidītu atgriežamies uzbudinājumu. Viņš uzvelk mani uz sevis, es noliecos pie viņa lūpām, ātri vien zem gurniem sajūtu viņa stingro lepnumu, mazliet piepaceļos un nu cietais skaistulis ir dziļi manī. Atliecos gandrīz taisna, ar rokām atspiežos pret viņa pleciem, neļaujot vīrietim kustēties un mazliet grozu gurnus. Viņa saspringtā seja rāda, cik ļoti tiek gaidīts, kad sākšu kustēties augšup-lejup vai vismaz strauji veikšu ritmisku virzību uz priekšu.
Izliekos nesaprotam, esmu lēna un neļauju arī viņam kļūt straujam. Vēl mirklis un mēs abi esam tik uzvilkušies, ka mierīgums vairs nav ne prātā – vīrietis parāda savu spēku un veiklību, mani noveļot no sevis un nostādot sunīšpozā. Stingrs satvēriens ap gurniem un mēs dodamies īsajā baudas distancē, finišējot gandrīz reizē – manu īso atpalikšanu viņš atrisina ar prasmīgiem pirkstiem.
Mums atkal ir jāatgūst elpa un sirds ritms, kuram atgriežoties, man pēkšņi gribas, lai viņš dodas prom pēc iespējas ātrāk un klusi aizver durvis. Bez dažām kopīga miega stundām un rīta! Nav vēlmes viņu pat pavadīt, kur nu vēl gatavot brokastis! Kāpēc tā, ja vēl pirms četrām stundām mēs smējāmies, skūpstījāmies un nepacietīgiem pirkstiem knibinājāmies viens ap otra pogām un rāvējslēdzējiem?
Tāpēc, ka zinu – no rīta viss būs neveikls un parasts. Izgaismots. Pārgaismots. Nakts un kaisles aizsegs būs kritis, dienas gaisma parādīs abu īsto seju gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Rītam pēc just sex nav ēnu un krēslas noskaņas burvības. Mēs redzam savas uzvedības un personības detaļas, skaidri saskatām tumsā paslēpto. Ir vīrieši, kurus es vienmēr atstāju tikai naktij, kaut esam pazīstam ilgāku laiku… un ir vīrieši, kuriem esmu pateicīga par to, ka viņi nav gribējuši brokastot un atbrīvojuši mani no vajadzības izdomāt fantastiskus iemeslus, kuru dēļ viņiem tūlīt un tagad jāpamet mans mājoklis.
Ne jau kafijas tases vai siermaizītes ir žēl… vienkārši negribas šo cilvēku redzēt vēl stundu. Negribas uzturēt sarunu par visu un neko. Negribas izlikties, ka viņš šķiet interesants arī ārpus gultas. Negribas atbildēt uz jautājumiem – gan viņa uzdotiem, gan tiem, kuri skan pašas galvā. Kā mazam bērnam vairs negribas to, ko pirms tam iekāroji.
Atvadīties uzreiz pēc orgasmiem ir pareizāk, ja neko vairāk no šā cilvēka nevēlies.
Tā mēs abi varam saglabāt pieklājību un mums pietiek spēka vēl piecas minūtes izrādīt interesi un rūpes par cilvēku, no kura gribējām un gribēsim tikai baudu. Tā ir kā aiziešana no ballītes tad, kad ir visjautrāk – lai paliek vislabākās atmiņas. Un notiek tas visos sakaros – ne tikai one night stand – kuros pievilkšanās ir vien fiziska, pat ja tā saglabājas pāris gadu garumā. Vienkārši, ja vīrietis ir tikai seksam, tad nevajag ar viņu brokastot!
Un pirms tam noskaidrotais «pie manis vai pie tevis?» nozīmē tikai kaisles stundas.
Brokastis šādā piedāvājumā nav iekļautas; tās ir bonuss, kuru pasniegšanas iespējamība netiek definēta ar noteikumiem. Tās vienkārši vai nu ir, vai nav.
