2016. gada oktobrī atvēru Mazās ģildes durvis un kopā ar TV3 Ziņu operatoru devos filmēt sižetu par Gods kalpot Rīgai kongresu. Sanākušie ieņēma vietas, atvērās sānu durvis, un viduslaiku noskaņas pustumšajā zālē lepni iesoļoja koris Blagovest. Dāmas purpura kleitās, kungi frakās, un viņu priekšā – diriģents Aleksandrs Brandavs. Harismātisks, sirsnīgu smaidu un siltām, tumšām acīm. «S ulibki!» viņš iesaucās un liegām roku kustībām ievadīja zāli maģiskā skaņu pasaulē.
Šāgada martā diriģentu aizturēja KNAB. Viņu vaino kukuļošanā.
Brandavs ir viens no noslēpumainākajiem tēliem, kas cieši saistīts ar politiku, varu, naudu, taču vienmēr mācējis patverties ēnā.
Kāda man ar to visu saistība? Kad pērnā gada nogalē portālam skaties.lv uzrakstīju par Brandavu, viņa deklarācijām, politisko un finansiālo fonu, sekoja negaidīta reakcija. Man zvanīja žurnālisti no Polijas (šīs valsts korupcijas apkarotāji faktiski uzsāka slaveno Rīgas satiksmes lietu), Baltkrievijas, pat Itālijas. Visi interesējās, ko es zinu par Brandavu. Kronis visam bija e-pasts no due diligence jeb risku izvērtēšanas, vienkāršā valodā sakot – privātā izlūkošanas biroja Londonā. Smalki savērptā e-pastā firmas pārstāvis lūdza ar mani 15 minūšu Skype sarunu… tieši par Rīgas satiksmes lietu, konkrēti – par Brandavu.
«Es ļoti gribētu dzirdēt jūsu viedokli par iespējamām biznesa un politiskajām sekām, kas varētu rasties šajā izmeklēšanā,» rakstīja angļu izlūks.
«Mūsu klients ir liels starptautisks privāts uzņēmums, un tā vietējais biznesa partneris ir netieši saistīts ar kādu no pusēm, kas minēta šajā izmeklēšanā, tāpēc mēs palīdzam novērtēt saistītos riskus. Šī saruna paliks konfidenciāla, un neviens, izņemot mani, nezinās jūsu identitāti,» piesolīja izmeklētājs. Sarunu atteicu – gada beigās mans grafiks bija pārpildīts, un nebija ne laika, ne vēlmes ar noslēpumaino aģentu sadarboties.
Šogad pavērsiena punkts bija Anrija Matīsa baisās atziņas, cik aizdomīgi savērpta Rīgas satiksmes un Rīgas kartes sadarbība. Nedēļu vēlāk KNAB Brandavu aizturēja aizdomās par dalību kukuļošanas shēmās. Kas īsti ir šis diriģents? Papētot sīkāk publiski pieejamu informāciju, atklājas ļoti interesanta aina.
Šlesera šūpulī
Oficiālā Brandava biogrāfija ir cieši saistīta ar mūzikas pasauli, kas nepārprotami ir Brandava aicinājums un sirdslieta. 1989. gadā viņš pabeidzis Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu, gadu vēlāk – Ļeņingradas garīgo semināru. Tālākās izglītības gaitas veda uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur 2001. gadā nākamais biznesa taikuns ieguva maģistra grādu mākslas kora diriģēšanas specialitātē. Jau no deviņdesmitajiem gadiem Brandavu interesēja politika. 1997. gadā viņš kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no Krievu partijas saraksta. Nepaveicās. Nākamajās vēlēšanās spēkus izmēģināja no Jaunās Kristīgās partijas saraksta, bet 2002. gadā kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas saraksta.
Tieši iesaistīšanās Aināra Šlesera partijā bija karjeras pavērsiena punkts. Pēc LETA arhīva informācijas, 2003. gadā diriģents kļuva par SIA B-Bus prezidentu. SIA B-Bus un SIA Sabiedriskais autobuss ir slavenās Rīgas mikroautobusu satiksmes īpašnieki, bet patiesā labuma guvējs, pēc medijos paustajām ziņām, ir Brandavs. Gadiem ilgi Rīga mikriņu pārvadāšanu uztic diriģenta firmai. 2017. gadā Rīgas mikroautobusu satiksmes apgrozījums bija 11 miljoni eiro, bet peļņa – 17 362 eiro.
Sabiedriskā transporta padome šāgada marta beigās lēma aizturēt 2,2 miljonu eiro dotāciju Rīgas satiksmei, bija aizdomas par mahinācijām ar invalīdu pārvadājumiem tieši mikroautobusos. Direkcija vērsusies pie likumsargiem. Satiksmē atzīst, ka daži invalīdi mēnesī pat 500 reižu nopīkstinājuši e-talonu, ko apmaksā pašvaldība, taču iespējamais iemesls Rīgas satiksmes ieskatā: viņi strādā par kurjeriem!
Tāds, lūk, ieskats mikriņu drāmā, kur patiesā labuma guvējs ir zelta diriģents.
Atgriežoties pie Šlesera ziedu laikiem, 2002. gadā Latvijas Pirmā partija īpašu uzdevumu ministra amatam sabiedrības integrācijas lietās virzīja Brandavu. Tolaik skandālu radīja premjera Einara Repšes teiktais, ka Brandavs pārstāv nacionālo minoritāti, nākot no jauktas krievu un latviešu ģimenes, kā arī ir pareizticīgais. Turklāt nacionālo kultūras biedrību asociācija Repšem iebildusi pret Brandava kandidatūru.
Šlesers žurnālistiem pauda pārliecību, ka tas, ka Brandavs nācis no jauktas ģimenes, ir pozitīvs aspekts, un uzsvēra: «Lai nekādā gadījumā nevilcinātu valdības apstiprināšanu, ceturtdienas plenārsēdē netiks izskatīta Brandava kandidatūra.» Beigu beigās Brandavs kļuva par ministra sabiedrības integrācijas jautājumos Nila Muižnieka parlamentāro sekretāru. Kompromiss.
Līgums par 96 miljoniem
Teju vienīgā plašā intervija ar Brandavu kā privātpersonu 2005. gadā publicēta laikrakstā Čas. Nosaukums: «Aleksandrs Brandavs: es ticu!» Čas žurnālisti jau toreiz brīnījās, ka ir iespējams būt reizē politiķim, uzņēmējam, reģentam baznīcā un trīs koru vadītājam? «Jums tikai vajag piecelties agrāk un iet gulēt vēlāk – jums būs laiks,» savu veiksmes recepti atklāja diriģents. Intervijā Brandavs slavēja savas darba spējas un pieskārās etniskajai tēmai: «Man patīk, ka Pirmās partijas kandidātu sarakstā apmēram trešdaļa ir nelatvieši. Baltkrievu kopiena, ukraiņi un dažas Krievijas organizācijas mums deleģēja savus cilvēkus. Mums ir jāmaina šis stereotips, ka pirmām kārtām tiek vērtēts: tā ir latviešu vai krievu partija.»
Skandāls ar Repši Brandavu bija aizkaitinājis līdz sirds dziļumiem: «Līdz šim es nevaru aizmirst sajūtu, ko piedzīvoju, kad Repšes kungs, būdams premjerministrs, paziņoja, ka es nevarētu būt ministrs tikai tāpēc, ka esmu krievs un pareizticīgais. Jā, esmu krievs un tāds palikšu. Esmu pareizticīgs un, visticamāk, tāds arī nomiršu. Jā, es lobēšu Latvijā dzīvojošo pareizticīgo krievu tautu intereses. Bet ne uz citu cilvēku interešu rēķina!» Čas teica diriģents. Viņš neslēpa arī politiskās ambīcijas: «Neesmu neko zaudējis, iesaistoties politikā. Politika man deva vēl vairāk iespēju īstenot savus plānus.»
Realitātē politiskajām ambīcijām nebija lemts piepildīties. Brandavs neveiksmīgi startēja 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, 2009. gadā centās iekļūt Rīgas domē.
Nemitīgā raušanās pēc varas bija nesekmīga, taču ambīcijas Brandavs īstenoja krietni dziļākos ūdeņos, kļūstot par biznesa haizivi.
Interesanti, ka 2016. gadā Brandavs un Šlesers bija konkurenti cīņā par tiesībām nodrošināt mikroautobusu pārvadājumus galvaspilsētā: vairākkārt koriģētajā Rīgas satiksmes konkursā par paaugstināta servisa pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā maršrutu tīklā pieteicās Rīgas mikroautobusu satiksme, kur Brandavs ir patiesā labuma guvējs, un Liepājas autobusu parks kopā ar Nordeka. Liepājas autobusu parks pastarpināti pieder ekspremjera Šķēles ģimenei.
Finālā Brandava firma tika pie 96 miljonus eiro vērta līguma, kas Rīgas satiksmei gada laikā rada aptuveni septiņus miljonus eiro lielus zaudējumus – šos datus atklāja Rīgas satiksmes nu jau bijušais pagaidu vadītājs Anrijs Matīss.
Pasakaini ienākumi no salu valsts
Neskaitot Rīgas biznesu, Brandavam piederējušas kapitāla daļas sešos uzņēmumos Krievijā, Maltā un Latvijā. 2017. gada deklarācijā Brandavs norādījis, ka viņam pieder 3750 eiro vērtas kapitāldaļas Maltā reģistrētajā uzņēmumā Hermes International Ltd. Interesanti, ka firma ar identisku nosaukumu, tiesa gan, reģistrēta Anglijā, žurnālistu konsorcija ICIJ datubāzē atzīmēta kā starpnieks skandalozajai Panamas juristu firmai Mossack Fonseca.
Panamas dokumentu noplūde atklāja, ka starp personām, kuras slēpās no atklātības un izmantoja Mossack Fonseca pakalpojumus, bija Vladimira Putina tuvs līdzgaitnieks, arī toreizējais Islandes premjers un citi bagātnieki. ICIJ datubāzē sazīmēta arī Brandava pārstāvētā Maltas Hermes International Ltd shēma. Tajā ir vairāku privātpersonu vārds. 2015. gadā Diena ziņoja, ka Brandavs pārņēmis kontroli pār holdinga kompāniju Felix, kurai savulaik piederēja nu jau pa skuju taku aizgājuši Rīgas vagonu rūpnīca.
Caur Felix holdingu Brandavs ieguva kapitāldaļas vēl 12 kompānijās.
Ja spriež tikai pēc apgrozījuma, vērtīgākā no tām varētu būt Alpha shipping company, no kuras 2016. gadā Brandavs saņēmis 60 000 eiro.
Ar šo firmu saistīta arī Maltā reģistrētā Leo Marine Company LTD, no kuras Brandavs 2016. gadā saņēmis 140 300 eiro – to viņš norādīja savā amatpersonas deklarācijā.
Atlantijas okeāna un Karību jūras ieskautajā salu valstī Antigvā un Barbudā reģistrētā firma Ilze Shipping Company Limited Brandavam 2016. gadā samaksājusi 49 700 eiro. No Ulda Daudiša 2016. gadā viņš saņēmis 3000 eiro, jāpiemin, ka Daudišs GKR ziedojis kopumā 1778 eiro.
Kādam aizdevis miljonu
Ja var ticēt liecinieku teiktajam, KNAB darbinieki Brandavu aizturēja lidostā īsi pirms paredzētās izlidošanas. Birojs izplatīja vēstījumu, ka kāda persona aizturēta par starpniecību kukuļošanā. Tālākā notikumu gaita atgādina neveiklu danci: vēl no rīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika pieteikts lūgums skatīt drošības līdzekli par aizturētā paturēšanu apcietinājumā, vēlāk KNAB to atsauca.
Brandavs godīgi samaksāja 200 000 eiro drošības naudu, un nedēļas nogalē aizlidoja uz ārzemēm.
Ar KNAB atļauju.
2017. gada deklarācijā Brandavs atklāj interesantu ainu: Rīgas satiksmē viņš saņēmis 31 400 eiro algu, Rīgas kartē – 147 740 eiro. Tas ir – vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī! Rīgas domes Kultūras un sporta departamentā – 5005 eiro, Rīgas Svētās Trejādības Pārdaugavas pareizticīgo draudze diriģentam samaksājusi 2280 eiro. Viņš deklarācijā norādījis 830 377 eiro uzkrājumus dažādās bankās. Brandavs kādam aizdevis astronomisku summu: 1 miljonu 366 401 eiro. Kam tieši – deklarācijā nav norādīts.
Gadiem ilgi Brandavs sēdēja uz diviem siltiem krēsliem vienlaikus. Rīgas satiksme gan nomā mikrobusiņus par ļoti neizdevīgām summām, gadā zaudējot sešus miljonus eiro, gan pamatīgi pārmaksā par e-talonu sistēmu. Aiz abiem dārgajiem biznesiem stāv diriģents. Rīgas satiksmes kapitāldaļu turētājam Nilam Ušakovam gadiem ilgi tas nekādas bažas neradīja. «Tā informācija, kas bija manā rīcībā, – bija atzinums no KNAB, ka interešu konflikta nav,» sacīja Ušakovs.
Rīgas karte uztur transporta e-talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās. Par e-talonu sistēmas uzturēšanu Rīgas satiksme uzņēmumam pērn samaksājusi 15 miljonus eiro, tas ir, 40% no saviem biļešu ieņēmumiem. Šos faktus atklātībā cēla Anrijs Matīss, kas īslaicīgi bija Rīgas satiksmes pagaidu valdes priekšsēdētājs. Izrādījās, ka pašvaldības līgums ar Rīgas karti noslēgts 2008. gadā, un tas ir spēkā līdz 2020. gadam. Pēc Ušakova teiktā, «nav īpaši grozāms, ne atceļams».
Komiska bijusi Anrija Matīsa tikšanās ar Brandavu, ko viņš atklāja TV3 ziņām:«Kad mēs runājām ar Rīgas kartes valdi par iespējamiem ietaupījumiem un tālāku sadarbību, tā bija vienīgā tikšanās.»
«Viņš, strādājot divās vietās, šajā tikšanās reizē izvēlējās pārstāvēt Rīgas karti, bet iesniedza man savu Rīgas satiksmes vizītkarti, kas bija dīvaini.»
Dāsnie ziedojumi un Kamčatkas laši
KNAB datubāze uzrāda, ka Brandavs partijām kā biedra naudu kopš 2011. gada samaksājis 120 000 eiro. Nelielu daļu Šlesera reformu partijai, un lauvas tiesu – Gods kalpot Rīgai. 2017. gadā diriģents partijai atvēlēja 18 000 eiro, bet pērn rekordsummu – 20 000 eiro jeb 1666 eiro mēnesī. Nav slikti, ne? Tiesa gan, šāgada aprīlī zelta diriģents vismaz formāli krita partijas biedru nežēlastībā. Partija apturējusi Brandava darbību partijā. Neizslēdza, bet uz laiku pastūma malā.
Izrādās, tas nav viss. Diriģents dažādām partijām no 2003. līdz 2010. gadam uzdāvinājis 34 156 eiro – Latvijas Pirmajai partijai un Par labu Latviju. Šlesera un Šķēles politikai.
Ledus ir sakustējies, un to pamanījuši arī žurnālisti. «Tomēr dzīvojam citā laikā. Toreiz biju nevēlams «kukū», kas uzbāzās ar «dzelteniem» jautājumiem par Kamčatku. Un «kolēģi» mani šeit pat izņirdza par Martinsona vajāšanu. Tagad tas ir meinstrīms,» 7. martā, savā Twitter profilā raksta žurnāliste Agnese Margēviča, kas pamatīgi pētījusi Brandava gaitas. 2015. gadā viņa intervēja Brandavu, jautājot par viņa attiecībām ar Andri Ameriku. Brandavs nenoliedza, ka ķēris lašus Kamčatkā ar Ameriku, bet uz jautājumu, vai draudzīgajā kompānijā bija arī KNAB aizturētais uzņēmējs Māris Martinsons, vien atbildēja: «Ziniet, tā ir mana privātā dzīve, es negribu runāt par savu privāto dzīvi.»
Kamčatkas lašus ķērušas arī citas Latvijas prominences, kas pēc tam iekūlušās lielās nepatikšanās.
Jau sen zinātnieki stāsta, ka laši vairs nav veselīgi. Politiski toksiski, kā izrādās.
Vairākas pazīmes liecina, ka zelta diriģents bijis viesis arī slavenajā Taureņu pirtī. LTV raidījums De Facto iepriekš vēstīja, ka KNAB pēta pilnsabiedrību Rīgas mikroautubusu satiksme. Aizdomas pret Brandavu varētu būt saistītas ar kādu uzņēmuma līgumu. Vaicāts, vai aizdomām ir saistība ar kādu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas iepirkumu, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atzinis: «Jā, tā mēs to varētu teikt, jā. Bet laikam jau tomēr precīzāk teikt es jums šobrīd atturēšos. Nevis tāpēc, ka es nevēlētos, bet tāpēc, ka īsti nedrīkstu.»
KNAB kriminālprocesā pētot darbības, kas varētu būt notikušas no 2015. gada septembra līdz pagājušā gada decembrim. Savukārt viena no darbības vietām esot bijusi kāda ēka Babītes pagastā. Tieši tur atrodas slavenā Taureņu pirts, kas kļuva pazīstama pirms gada, kad tapa zināms, ka tur ierakstītas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona sarunas. Tagad esot atklājies, ka arī Brandavs viesojies šajā pirtī un ticies ar Martinsonu.
KNAB priekšnieks Straume De Facto lakoniski teica: «Atsevišķas epizodes ir 2015. gads, bet, cik daudz epizožu un cik bieži vai cik ilgi tas noticis, to mēs neesam tiesīgi šobrīd komentēt.» Vaicāts, vai ēka Babītes pagastā, kurā iespējami notikušos noziegumus izmeklē KNAB, ir Taureņu pirts, Straume atzinis: «Nu nav izslēgts, ka arī tajā vietā varēja notikt kādi noziedzīgi nodarījumi. Ko es gribu pateikt – nevajag domāt, ka tā ir vienīgā vieta, kurā KNAB jebkad ir ieguvis kādus nozīmīgus pierādījumus.»
Grindex akcijas un 398 350 eiro dāvinājums
Savā pēdējā deklarācijā, kuru Brandavs iesniedza, beidzot pildīt pašvaldības uzņēmumu amata pienākumus 2019. gada 12. martā, diriģents atklāj jaunu ainu: viņš kļuvis par 64 3921 eiro vērtu Grindex akciju īpašnieku. Vairākās bankās uzkrājis 88 323 eiro. No Rīgas pašvaldības, kurā piestrādājis kā mākslinieciskais vadītājs, saņēmis 1050 eiro, no Rīgas kartes 38 066 eiro, Rīgas satiksmes – 21 245 eiro. Rīgas Svētās Trejādības Pārdaugavas pareizticīgo draudze diriģentam samaksājusi 544 eiro.
Mīklainas ir Brandava finanšu darbības, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tās aprakstītas izcili birokrātiskā manierē. «Citi, Parāda atgriešana» – 10 3366,26 eiro, «Citi, Dāvinājuma līgumi» – 398 350 eiro, «Pirkums» par 441 329 eiro. Izsniegtie aizdevumi: 780 000 eiro.
Interesanti, ka pat KNAB neatklāj, kas ir Brandava advokāts. Arī bijušie KNAB augsta ranga darbinieki izvēlas turēt mēli aiz zobiem.
Iespējams, lielāku skaidrību viesīs auditorkompānijas Deloitte Latvia audits par SIA Rīgas satiksme sadarbību ar SIA Rīgas karte – no abiem milzu summas saņēma Brandavs. Abu uzņēmumu valdes loceklis Jānis Meirāns, kurš faktiski iesēdās Brandava amatu krēslos, tiesa gan, Rīgas kartē bez brangās samaksas, atzina, ka auditoriem ar nepieciešamās informācijas iegūšanu patlaban neveicoties tik raiti, kā gribētos, jo Rīgas kartes vadība neesot gatava sniegt visus nepieciešamos datus.
Atkal pelna Rīgas kartē
Kuluāros runā, ka zelta diriģents, kurš šogad pēkšņi kļuva toksisks («Ar Brandavu nekādā veidā šobrīd nekontaktējamies, viņš ir kļuvis toksisks,» – tā Meirāns TV3 Ziņām teica 14. martā), gadiem vadījies pēc partitūras, ko sarakstījis slavenais pašmāju «komponists» Kvadrāts. «Koncertdarbība» uz nezināmu laiku apstājusies, un daudzi «promoteri» šobrīd noteikti ļoti nervozē. Kurš runās pirmais?
Kamēr izmeklētāji čakli strādā un nodokļu maksātāji atviegloti nopūšas, ka beidzot korumpantu deķis kārtīgi izpurināts, atklājas kāda teju traģikomiska mizanscēna.
Izrādās, Brandavs turpina saņemt atalgojumu SIA Rīgas karte, lai gan fiziski darba pienākumus neveic.
Atkāpjoties no Rīgas kartes valdes locekļa amata, uzņēmuma akcionāri pieņēma lēmumu Brandavu no Mārketinga direktora amata pienākumu pildīšanas atstādināt, taču neatlaist, tādā veidā saglabājot viņam atalgojumu. Meirāns medijos izteicās, ka nebūt nav par to sajūsmā, taču lēmums tika pieņemts vēl pirms viņa stāšanās amatā, un viņa ideju par Brandava atlaišanu arī no jaunā amata pārējie uzņēmuma vadītāji atbalstīt nesteidz.
Jāatgādina, ka Rīgas karte valde darbojas trīs cilvēku sastāvā: ASV un Francijas investorus Conduent Transportation uzņēmumā pārstāv Ēriks Morizīrs, bet Rīgas satiksmi – Meirāns un Pāvels Tulovskis.