Zemūdene
Arī zinātniskās fantastikas žanra aizsācējs, franču rakstnieks Žils Verns, ar saviem darbiem spēja iedvesmot zinātniekus. Viņa grāmata 20 000 ljē pa jūras dzelmi (1869) mudināja amerikāņu izgudrotāju, dēvētu arī par moderno zemūdeņu tēvu, Saimonu Leiku jau desmit gadu vecumā sākt interesēties par ceļojumiem zem ūdens. Vēlāk viņš izgudroja pirmo zemūdeni Argonaunt, kas varēja darboties atklātā jūrā, – tā tika uzbūvēta 1898. gadā. Tās koka korpuss bija aptuveni četrus metrus garš, un tā pārvietojās pa jūras dzelmi ar riteņiem, kuri tika griezti ar rokām.
Otrā viņa zemūdene ar tādu pašu nosaukumu tika izveidota 1897. gadā. Tā bija 11 metrus gara, un to jau darbināja 30 zirgspēku benzīna dzinējs. Gaiss motoram un apkalpei tika piegādāts pa peldošu cauruli, kas sniedzās līdz ūdens virsmai, lai sūknētu gaisu. Šī zemūdene veica aptuveni 500 km garu ceļu no Norfolkas līdz Ņujorkai.
18 metru garo zemūdeni Protector Leiks uzbūvēja 1906. gadā, taču ASV Kongress atteicās to iegādāties flotes vajadzībām, tāpēc viņš to pārdeva Krievijas impērijai. Izgudrotājs vairākas reizes devās uz Vladivostoku, lai uzraudzītu zemūdens salikšanu un apkalpes apmācības. Vēlāk zinātnieks izgudroja arī citu ūdens transportlīdzekļu aprīkojumu un palīdzēja attīstīt zemūdens periskopu. Leiks turpināja būvēt zemūdenes Krievijas valdībai, I Pasaules kara laikā vēl aptuveni 100 nācijām, tostarp 55 viņš uzbūvēja ASV flotes vajadzībām.