Šīs peles līdzinās kāmīšiem – mīkstas un pūkainas. Zinātnieki šādu ārieni radījuši mākslīgi, ar gēnu inženierijas palīdzību. Mērķis ir pārbaudīt, kā specifiskas DNS iezīmes un ķermeņa uzbūve ļāva pirms 4000 gadiem izmirušajiem mamutiem pielāgoties dzīvei planētas aukstākajos apgabalos, ziņo CNN.
Scientists have bred woolly mice on their journey to bring back the mammoth. https://t.co/95Xlx37Qz8 pic.twitter.com/KcG7ChMIGD
— TIME (@TIME) March 4, 2025
Lai izveidotu pūkainās peles, zinātnes institūta Colossal pētnieki identificēja ģenētiskos variantus, ar kuriem mamuti atšķiras no sava tuvākā radinieka, mūsdienu Āzijas ziloņa. Pēc tam pētnieki noteica 10 variantus, kas saistīti ar matu biezumu, tekstūru, krāsu, tauku blīvumu u.c. iezīmēm un tos apvienoja ar laboratorijas peļu gēniem. Kopumā zinātnieki veica astoņus labojumus septiņu peļu embriju gēnos. Rezultātā piedzima peles ar biezām, pūkainām un zeltainām spalvām.
Uzņēmums, kuru 2021. gadā izveidoja Hārvardas universitātes profesors, ģenētiķis Džordžs Čērčs un uzņēmējs Bens Lams, cer līdz 2028. gadam radīt pirmās mamutiem līdzīgās radības, kuras lēnām varētu ieviest Arktikas ekosistēmā. Zinātnieki cer, ka mamuti varētu palēlināt Arktikas atkušanas tempus, proti, tie saspiestu sniegu un zemi, padarot to cietāku un ilgāk kūstošu. Uzņēmuma plānā ir atjaunot dabā arī tādus izmirušus dzīvniekus kā dodo un Tasmānijas vilks.
Skeptiķi gan netic, ka tik drīz izdosies atjaunot izmirušu dzīvnieku sugas. «Mēs maz zinām par mamutiem un arī salīdzinoši maz – par ziloņiem. Tāpat nav zināms, kuras genoma daļas ir vitāli svarīgas, lai gūtu neieciešamās īpašības, kas ļautu zilonim izdzīvot aiz polārā loka. Šajā pētījumā tiek izskatīts kažoka un tauku aspekts, bet atslēga slēpjas arī citās svarīgās niansēs,» kolēģu darbu kritizē zinātniece Torija Heridža.