Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vezuva vulkāns izvirda 79. gadā. Līdz šim tika uzskatīts, ka lava un pelni pilsētu vienas diennakts laikā pārvērta par šausminošu laika kapsulu, tomēr pēdējie pētījumi rāda, ka katastrofa varētu būt noritējusi ilgāk un mokošāk.
Iepriekš katastrofas scenārijs bija balstīts uz Plīnija Jaunākā rakstiem, kurš vēroja Vezuva izvirdumu otrpus Neapoles līcim. Notikuma vietā tobrīd atradās viņa tēvocis – slavenais dabas pētnieks Plīnijs Vecākais, kurš zinātnisku interešu vārdā pat mēģināja pietuvoties Vezuvam izvirduma laikā.
Saskaņā ar Plīnija Jaunākā aprakstu, izvirdums sākās ap pusdienas laiku oktobra vai augusta 24. dienā. Viņš raksta, ka piepeši no vulkāna izsprāga bieza pelnu strūkla, kas debesīs izveidoja lietussarga formu. Mūsdienās šāda vulkāna izvirduma paveidam piešķirts Plīnija vārds. Izvirdums sākas ar pelnu kolonnu, kas gaisā stiepjas vairāku kilometru augstumā un augšpusē izplūst, izraisot vulkānisko daļiņu lietu plašākās teritorijās. Arī mūsdienu zinātnieku pētījumi apstiprina Plīnija Jaunākā novērojumus.
Izpētot dažādos pelnu, iežu un nogulumu slāņus, kas pārklāja Pompejus, jaunākā pētījuma autoriem izdevies izveidot precīzu notikuma laika grafiku. Piemēram, izanalizējot materiāla veidus katrā no slāņiem pētnieki konstatēja, ka izvirdums, iespējams, sākās pusdienlaikā ar freatomagmatisku sprādzienu, kas notiek, kad gruntsūdeņi saskaras ar lavu. Tikai trīs stundas vēlāk krītošie ieži radījuši 143 centimetrus biezu vulkāniskā stikla jeb pumeka kārtu vulkāna pakājē.
Drīz pēc tam sekojušas piroklastiskas straumes jeb aptuveni ar 80 minūšu intervālu no Vezuva izplūda nāvējoši karsta gāze, kas nogalināja visus tuvākajā apkārtnē dzīvojošos cilvēkus un dzīvniekus. Pētnieki norāda, ka gāzes uzplūdi ilguši no liktenīgās dienas pievakares līdz pat nākamās dienas rītam.
Aptuveni pulksten vienos naktī vulkānisko pelnu kolonna sasniedza maksimumu, tā stiepās 34 kilometru augstumā, aizsniedzot pat stratosfēru. Kopumā šajā laikā izplūda aptuveni 6,4 kubikkilometri vulkānisko pelnu.
25. augusta vai oktobra pulksten 6 no rīta pelnu kolonna sabruka un stundu vēlāk tuvējo apkārtni satricināja visspēcīgākā piroklastiskā straume, kas izplatījās 25 kvadrātkilometru platībā un nogalināja visus, kuri vēl nebija paspējuši aizbēgt no tuvējās apkārtnes. Apmēram puse no Pompejos atrastajiem cilvēkiem ir miruši tieši šīs piroklastiskās straumes dēļ. Kopumā vulkāns radījis 17 piroklastiskās straumes 32 stundu garumā. Izvirdums beidzās ap plkst. 20, atstājot aiz sevis plašus postījumus.
Vezuvs joprojām ir aktīvs vulkāns un tas atrodas bīstami tuvu Itālijas pilsētai Neapolei. Pētnieki vērš uzmanību, ka Vezuvu ir daudz rūpīgāk jānovēro, jo vēsture varot atkārtoties.
