Zilonis-mājdzīvnieks, medību izklaides un homoseksualitāte. Kas bija skandalozākais pāvests vēsturē?

Mūsdienās pat nav iedomājams, ka par pāvestu ievēlētu kādas slavenas ģimenes atvasi. Tomēr senākos laikos tas nebija nekas neparasts. Tā nu 1513. gadā par Vatikāna vadītāju tika iecelts slavenās itāļu baņķieru un politiķu Mediči dinastijas pārstāvis Džovanni di Lorenco de Mediči jeb pāvests Leons X. Viņš bija tik skandalozs un pretrunīgs, ka par viņa darbībām savās 95 tēzēs runāja luterisma un protestantisma aizsācējs Mārtiņš Luters.

Laikabiedri pāvestu Leonu raksturoja kā pērkamu – viņu varēja uzpirkt katrs, kam tas bija ļoti nepieciešams. Viens no skaļākajiem pāvesta uzpircējiem bija Portugāles karalis Menuels. Lai nodrošinātu ekskluzīvu tirgošanās ceļu starp Eiropu un Indiju, viņš Leonu dāsni apdāvināja ar visai apšaubāmām dāvanām, taču pāvests to visu ar atplestām rokām pieņēma.

Menuels pāvestam sagādāja dārgus austrumu audumus, zeltu, monētas. Bet ar to bija par maz. Menuels pāvestam 1514. gadā atveda retu balto Indijas ziloni, kuru nodēvēja par Hanno. Pāvests reto dzīvnieku acumirklī iemīlēja un cildināja. Leons tik ļoti lepojās ar savu mājdzīvnieku Hanno, ka nereti kopā ar viņu parādījās publikas priekšā.

Netrūkst arī amizantu epizožu. Reiz pāvests bija nolēmis ziloņa mugurā izjāt visu Romu. Grezni tērptā Hanno un pāvesta ceļš sākās Svētā Pētera laukumā, kur tas bungu un trompešu skaņu pavadībā tālāk devās Romas pakalna Kapitolija virzienā. Kad abi bija tikuši līdz Romas Eņģeļu tiltam pār Tibru, zilonis no trokšņa satrūkās un nometa pasažieri tieši dubļu peļķē.

Hanno pāvesta aprūpē nodzīvoja tikai divus gadus – viņš mira no caurejas zālēm, kurās bija zelta piejaukums. Hanno ir apglabāts Vatikānā, turklāt viņam pāvesta vārdā ir ierakstīts pat atvadu dzejolis.

Vēl Menuels pāvestam no Portugāles dāvanā sūtīja degunradzi, taču tas, diemžēl, pusceļā uz Itāliju nogrima kopā ar kuģi. Tiesa, pāvests un Menuels par to lieki nebēdāja. Karalis pavēlēja degunradzi atrast, izcelt no jūras dzelmes un izbāzt, bet pāvests tam ierīkoja glītu ekspozīcijas vietu Vatikānā. Tā kā pāvestam Leonam jēdziens «dzīvnieku labklājība» bija svešs, viņš arī pontifikāta laikā ar lielāko prieku ņēma dalību dažādās medībās. Visvairāk viņš mīlēja mežacūku un putnu medības.

Leons mīlēja ne tikai izpriecas ar dzīvniekiem, bet arī ar vīriešiem. Leona biogrāfs Karlo Falkoni raksta, ka līdz pat Leona nāvei 1521. gadā laikabiedri mēļojuši par pāvesta grēcīgajām izklaidēm, norādot tieši uz homoseksualitāti. Šo faktu apstiprinājuši arī divi renesanses laika vēsturnieki, Frančesko Gičardīni un Paolo Džovio. Vēsturnieki asi kritizējuši Leona «ņemšanos» ar saviem kambarkungiem – jaunekļiem no dižciltīgām ģimenēm. Leons esot ļaunprātīgi izmantojis savu statusu, lai ievilinātu jaunekļus savās ķetnās.

Vēl pāvests esot bijis izšķērdīgs. Viņš dāsni tērējis baznīcas naudu mākslas darbos, labdarībās, izmaksājis prēmijas draugiem, radiem, pat cilvēkiem, kurus viņš tik tikko pazina. Vien divu valdīšanas gadu laikā Leons paspēja iztērēt visu naudu, kuru bija iekasējis iepriekšējais pāvests. 

Pāvests mira 45 gadu vecumā pēc saslimšanas ar pneimoniju.