Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzīvnieks brīvā laika īsināšanai
Kopš sācies koronavīrusa uzliesmojums un daudzas ģimenes atrodas pašizolācijā, pieaugusi cilvēku vēlme sniegt pajumti mājdzīvniekiem. Pagaidām tā ir pozitīva ziņa gan dzīvniekiem, kuriem ir iespēja nonākt ģimenē, gan patversmju saimniekiem un dzīvnieku glābējiem. Īpaši tagad, kad drīzumā gaidāms kaķēnu sezonas sākums un patversmēs nonāk daudzas grūsnas kaķenes.
Dzīvnieku patversmes Labās mājas saimniece Astrīda Kārkliņa PDz teic, ka pamanījusi tendenci augošajam pieprasījumam pēc kaķēniem un kucēniem.
Citi lasa
«Dzīvniekus vienmēr vairāk ņem tieši pavasara mēnešos, bet šogad izteikti daudz kaķēnu prasa jau no februāra. Jā, ir cilvēki, kas dzīvnieku grib paņemt brīvā laika īsināšanai. Mēs rūpīgi izvērtējam katru kandidātu, cenšamies izzondēt šī cilvēka patiesos nodomus,» teic Astrīda.
Viņu uztrauc nākotnes perspektīvas, jo, iespējams, daudzi no šodien paņemtajiem dzīvnieciņiem pēc pandēmijas beigām tiks nodoti atpakaļ patversmēs.
«Tas ir bīstams precedents. Ņemot dzīvnieku, vajadzētu būt pārdomātai izvēlei, ne emocionālam lēmumam. Man zvana un saka – gribu bērnam paņemt kaķēnu! Vecākus var saprast, jo laikā, kad ir tālmācība un bērni mājās aiz garlaicības trako, gribas kādu piepalīdzēšanu no malas. Un dzīvnieks viņiem šķiet lielisks risinājums.
Taču tā nav ārkārtas situācijas rotaļlieta, ar kuru paspēlēties, bet, kad apnikusi, nolikt maliņā. Tā ir milzu atbildība! Es gan varu teikt, ka Labajās mājās ir stingrākie adopcijas kritēriji Latvijā. Ja jūtu, ka lēmums nav pārdomāts, adopciju atsaku,» skaidro patversmes vadītāja.
Cilvēki vairs neziedo
Arī dzīvnieku glābēju organizācijas atzīst, ka cilvēki pēdējos mēnešos pastiprināti interesējas par dzīvnieku ņemšanu no patversmēm. «Lielai daļai interesentu atsakām. Ar daudzo gadu pieredzi jau jūt, kuri cilvēki ir garlaicības mākti, bet kuriem vēlme tiešām briedusi ilgu laiku,» PDz stāsta dzīvnieku aizsardzības biedrības Tutti pārstāve Ingvilda Aumeistere.
Viņa norāda – ja viņu biedrība šo procesu spēj kontrolēt, tad tā saucamie kaktu pavairotāji ar prieku pārdod kucēnus pa labi un kreisi, neizvērtējot, vai cilvēks vispār ir gatavs uzņemties rūpes par dzīvnieku. Galvenais esot šābrīža peļņa!
«Domāju, ka, krīzei beidzoties, pieaugs pamesto dzīvnieku skaits,» pesimistiska ir Ingvilda.
No tā visvairāk cietīs patversmes, kurām nāksies šos bēdu brāļus ņemt savā paspārnē. «Nezinu, kā izdzīvosim. Jau tagad ziedojumu nav. Krājkasītēs, kas saliktas veikalos, cilvēki vairs neko nemet iekšā. Cilvēki ir noraizējušies par savu nākotni. Domā, kā paši izdzīvot, kur nu vēl dalīties!» uzsver Astrīda Kārkliņa.
Patversme Labās mājas šobrīd apmeklētājiem ir slēgta. «Ar dzīvniekiem klātienē iepazīties nevar. Visi māju meklētāji atrodami patversmes mājaslapā. Ja kāds sirdī iekrīt, zvana mums, mēs izrunājam visu pa telefonu un pie sevi iekšā laižam tikai tos, kuri ņem dzīvnieciņus,» skaidro Astrīda. Patversmes šobrīd nepieņem brīvprātīgo palīdzību.
«Nedod Dievs, ja kāds no darbiniekiem saslimst. Tad visiem būs jādodas mājās pašizolēties. Un kas notiks ar dzīvniekiem? Kas par nabadziņiem tad parūpēsies? Tā būtu ļoti traka situācija…»
