Kādas prasmes var iemācīt elektroniskie un virtuālie mājdzīvnieki un vai tie var atsvērt dzīvu kontaktu, stāsta psiholoģe Lelde Silova, kas savulaik pati kā skolniece nēsājusi līdzi slaveno tamagoči breloku ar pogu, kas ļauj izvēlēties: pabarot, paspēlēties, ignorēt vai likvidēt…
Pirmie elektroniskie zvēriņi pārdošanā Latvijā nonāca 90. gados. Tie bija vēl šodien tik populārie fērbiji un tamagoči. Japāņu tamagoči bija kulta rotaļlieta no pirmās dienas. Regulāri rūpējoties par elektronisko dzīvnieciņu, tas auga lielāks, apliecinot savu labsajūtu ar priecīgām skaņām, taču, izlaižot barošanas reizes un apkopšanu, mīlulis ātri vien nonīka un nonāca kapu kopiņā.
Mūsdienās populāras ir viedtālruņu mobilās lietotnes – virtuālie mājdzīvnieki.
Tās izmanto ne tikai bērni, kuriem vecāki neļauj turēt kāmīti vai sunīti, bet arī pieaugušie – kā izklaides veidu.
Bīstamā attālināšanās no realitātes
Psiholoģe ir pārliecināta, ka zvēriņš kā mobilā lietotne vai elektroniska rotaļlieta spēcīgi ietekmē bērnu psihi un nekādā veidā neatsver dzīvu kontaktu. «Ja tas nomirst, to var atkal atdzīvināt, kas nav iespējams ar īstu dzīvnieku.» Psiholoģes pieredzē bijuši gadījumi, kad bērnudārza vecuma mazulis atsakās pieņemt, ka gados vecais mājas sargs aizgājis uz labākiem medību laukiem, jo viņš redzējis, ka, piemēram, datorspēlēs cilvēkiem un dzīvniekiem taču ir vairākas dzīvības un vienmēr var sākt spēli no jauna!
Izvēloties starp rotaļlietu, kas kustas un runā, un viedtālruņa lietotni, priekšroka esot dodama pēdējai (ar nosacījumu, ka to lieto bērns, kas labi saprot atšķirību starp īstu un virtuālu būtni). Lietotnēs elektroniskā zvēra uzvedību var koriģēt ar skaņu, to pilnīgi atslēdzot, vai vienkārši ignorēt paziņojumus, ko dod lietotne. Lietotnes māca bērniem uzņemties atbildību par dzīvnieciņu, signalizējot, kad tas ir jābaro, kad jāved ārā vai jāapkopj.
Tādējādi, jau no mazotnes bērns iemācās plānot savu laiku un atvēlēt vietu vēl kādas būtnes ienākšanai savā ikdienas dzīvē. Tajā pašā laikā iluzorais klātbūtnes efekts diemžēl ne vienmēr ir pozitīvs.
Ir bijuši gadījumi, kad bērns nokļūst ceļu satiksmes negadījumā, jo, koncentrējies uz tamagoči vai viedtālruņa lietotni, nepamana automašīnu.
Elektroniskie un virtuālie zvēri nekad nespēs aizstāt reālu kaķu, suņu un citu astaiņu klātbūtni – vešanu ārā agros rītos, brīdi, kad suns, ieraugot saimnieku, metas laizīt viņa seju, kaķa murrāšanu, rotaļas.
Lietderīgās viedtālruņu lietotnes
Virtuālo mājaslapu dizainers Didzis Sprūds atzīst, ka aizvien populārākas kļūst tās lietotnes, kas palīdz vai padara interesantāku dzīvnieka turēšanu, piemēram, palīdz izvēlēties dzīvniekam vārdu, parāda kartē, kur atrodas noklīdis dzīvnieks, uzskaita, cik bieži zvērs ir bijis izvests pastaigās, atskaņo dzīvniekam interesantas skaņas, palīdz diagnosticēt iespējamos dzīvnieka slimības simptomus.
Viedtālruņu lietotnes var iegādāties vai lejupielādēt bez maksas interneta veikalos App Store (operētājsistēma Apple IOS), Google Play (operētājsistēma Android), BlackBerry World (operētājsistēma BlackBerry).
Virtuālā un elektroniskā mājdzīvnieka turēšana
IEGUVUMI
- Tiek attīstība atbildības sajūta.
- Ja nolemts iegādāties īstu mājdzīvnieku, virtuāls vai elektronisks dzīvnieciņš palīdzēs apgūt teorētiskās zināšanas par barošanu, apkopšanu, samīļošanu u.c.
- Virtuāls vai elektronisks dzīvnieks nav jāved pie vetārsta, pastaigāties, nekaitina kaimiņus.
TRŪKUMI
- Tiek izkropļota realitātes uztvere. Piemēram, ja neviens neizskaidro pretējo, bērns var domāt, ka arī īstajam kaķim ir noteikts skaits dzīvību.
- Elektriskajam vai virtuālajam dzīvniekam nav personības – tas katru reizi atkārto vienu un to pašu uzvedības modeli.
- Ilgstoši spēlējoties ar neīstu dzīvnieku, notrulinās emocijas un mazinās spēja just līdzi īstiem dzīvniekiem un cilvēkiem.