Tālajos 90. gados japāņu nirējam un jūras pētniekam Hirojuki Arakava tika uzticēts svarīgs uzdevums – viņam tika lūgts pārbaudīt Tatejamas līča dzelmi, kur tika paredzēts izveidot Japānas kultūrai raksturīgos zemūdens svētnīcas vārtus. Veicot šo atbildīgo izpēti, Hirojuki pamanīja ievainotu zivi. Karpai līdzīgā zivs ar kupraino pieri bija savainojusi muti un tā nebija vairs spējīga pati sagādāt barību. Varbūt cits nirējs šo radību atstātu likteņa varā, tomēr šī dīvainā paskata zivtele aizķēra Hirojuki sirdi. Viņš manīja, kā bezspēcīgā milzu zivs mēģina notvert mazākas zivtiņas, taču tas viņai sekmējies bez veiksmīga iznākuma. Hirojuki bija skaidrs, ka baltā milzene drīz vien atstās šos okeāna ūdeņus, ja vien viņš viņai nepalīdzētu ar barības sagādi.
Veselas 10 dienas pēc kārtas japāņu nirējs ņurkoja 17 metru dziļumā, kur meklēja iepriekš manīto īpatnējo zivi. Viņš to nodēvēja par Joriko. Nirējam allaž līdzi paņemta bija gliemene vai krabis, kuru viņš turpat, zivs acu priekšā ar āmuru atcirta vaļā. Hirojuki nebija ilgi jāgaida, līdz zivs pie viņa klātbūtnes bija pieradis kā suns pie saimnieka. Tiklīdz Hirojuki bija ieniris līča dzelmē, viņam atlika pašķindināt zvaniņu un Joriko bija klāt.
This fish is cracking me up pic.twitter.com/TNVpSMcdXe
— QENNY is hurkle-durkling (@AKBrews) May 25, 2023
Laika gaitā Joriko mute sadzija, tomēr, kaut arī viņa spēja patstāvīgi atrast barību, viņa ikreiz līksmoja ieraugot savu iemīļoto nirēju. Hirojuki šo sirsnīgo draudzību iemūžināja fotogrāfijās un videoklipos, kas guva plašu rezonansi medijos un sociālajos tīklos. «Manuprāt ikviens var iegūt savvaļas dzīvnieka uzmanību, parādot tam ēdienu. Tomēr tam pieskarties, komunicēt – tas jau ir daudz grūtāk sasniedzams mērķis,» tā raidījumam «Great Big Story» savu draudzību ar zivi komentējis nirējs Hirojuki Arakava.