Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Volvo trīspunktu drošības jostas glābšanas potenciāls plašākai publikai pirmoreiz tika prezentēts 1959. gadā Vācijas Starptautiskajā auto izstādē IAA ar mērķi ātri popularizēt inovatīvo drošības tehniku. Turklāt to veicināja atļauja izmantot patentu arī citiem transportlīdzekļu ražotājiem, jo zviedru uzņēmums sabiedrisko progresu vērtēja augstāk par finansiālo ieguvumu – kā tas šodien, pēc 60 gadiem, atkal tiek realizēts ar projektu E.V.A. (Equal Vehicles for All – vienādi labi transportlīdzekļi visiem).
Sākot ar šā gada martu, Volvo Car Group savu ilggadīgo pieredzi drošības jautājumos, kas saistīta ar satiksmes negadījumu analīzi, publicē centrālā un brīvi pieejamā digitālajā bibliotēkā. Volvo dalās uzkrātajās atziņās, kas iegūtas, kopš 1970. gada pētot reālus satiksmes negadījumus, un vienlaikus aicina rūpniecību radīt automobiļus, kas būtu drošāki visiem iekšā sēdošajiem neatkarīgi no viņu dzimuma, lieluma, formas un svara (Equal Vehicles for All).
Volvo – pirmais ražotājs, kas sērijveidā ievieš trīspunktu drošības jostu
Patentētā trīspunktu drošības josta sērijveidā tika ieviesta 1959. gadā: vispirms Volvo PV544 modelī, ko fani mīļi dēvēja par “Volvo kuprainīti”, un elegantajā Volvo P120 Amazon – abos modeļos jau bija stiprinājuma punkti arī aizmugurējo sēdekļu drošības jostām.
Volvo pētījumi pārliecina nozares speciālistus
Cik drošas ir drošības jostas? Nu par šo jautājumu diskutēja Vācijas automobiļu nozares mediji, ārsti un automašīnu pircēji. Neilgi pirms paredzētās Starptautiskās auto izstādes IAA Volvo sarīkoja iespaidīgu paraugdemonstrējumu Frankfurtes gadatirgus teritorijā. Turklāt zviedru kaskadieris-pilots Orvars Aspholms (Orvar Aspholm) četras reizes apmeta kūleni ar Volvo PV544 un, pateicoties aizsargājošai trīspunktu drošības jostai, neskarts izrāpās no automobiļa vraka.
Pēdējos skeptiķus, kas apšaubīja jostu, Volvo pārliecināja 1967. gadā ar leģendāro “28 000 satiksmes negadījumu atskaiti”.
Pētījuma pamatā bija iesaistīti dati no visiem satiksmes negadījumiem, kas viena gada laikā notikuši Zviedrijā, un tas apliecināja, ka drošības josta glābj dzīvības un samazina traumu skaitu par 50 līdz 60 procentiem.
Pirmais atvērtais Volvo patents, lai uzlabotu globālās satiksmes drošību
Pirmie drošības jostu patenti tika reģistrēti jau 19. gadsimta beigās, un 40. gados amerikāņu ārsti pieprasīja aprīkot automobiļus ar jostām – taču pirmās pasažieru noturēšanas sistēmas nekļuva populāras. Kādreizējais aviācijas inženieris Nilss Bolins (Nils Bohlin), kas bija pieņemts darbā Volvo uzņēmumā, panāca lūzumu tikai 1958. gadā.
Bolins zināja, ka jostai vajadzētu absorbēt sadursmes izraisītos spēkus tieši tajās vietās, kur ķermenis ir visizturīgākais, proti, uz gurniem un krūtīm. Praksē viņš to īstenoja, apvienojot gurnu jostu ar diagonālu krūšu jostu, turklāt V veida ģeometrijas apakšējais punkts bija vērsts uz grīdu.
Šai noturēšanas sistēmai vienlaikus vajadzēja būt vienkārši lietojamai un arī regulējamai: Volvo trīspunktu drošības josta tika patentēta, tomēr saņēma tā saukto “atvērto patentu”, lai visi interesenti varētu izmantot šīs noturēšanas sistēmas koncepciju. Līdz pat šai dienai drošības jostu lietojums ir svarīgākais faktors, ja runājam par pasažieru drošību. Tā kā drošības jostu izmantošana dažādās zemeslodes daļās ir atšķirīga, jostas potenciāls vēl nav izsmelts.
Volvo inženiera Bolina izgudrojums guva ievērību arī Vācijā. Jau 1985. gadā Vācijas Patentu valde izvēlējās trīspunktu drošības jostu kā vienu no astoņiem izgudrojumiem, kas iepriekšējos 100 gados devis cilvēkiem vislielāko labumu.
Projekts E.V.A.: Volvo pētījumu rezultāti sabiedrības progresam
Šogad Volvo svin trīspunktu drošības jostas 60. gadadienu kopā ar projektu E.V.A. (Equal Vehicles for All). E.V.A. iniciatīva satiksmes drošības interesēs apkopo centrālā un visiem brīvi pieejamā digitālā bibliotēkā zināšanas, kas iegūtas no Volvo negadījumu izpētes, kas veikta daudzu gadu garumā. Projekts vienlaikus iestājas par visiem cilvēkiem vienādu aizsardzību neatkarīgi no viņu dzimuma, lieluma, formas un svara. Uzdevums, kas jau tiek īstenots, izstrādājot Volvo modeļus.
Kā liecina E.V.A., atsaucoties uz Volvo pētījumu datiem un citiem izpētes avotiem, tad sievietes savas anatomiskās uzbūves dēļ satiksmes negadījumā daudz biežāk cieš no traumām, kas saistītas ar galvas-kakla daļu, nekā vīriešu dzimtes autovadītāji. Tāpēc Volvo konstruēja virtuālus sadursmes testu manekenus, kas ļāva izveidot tādas drošības sistēmas, kas vienlīdz labi pasargā gan vīriešus, gan sievietes.
