Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grupas Astro’n’out vokāliste Māra Upmane-Holšteine
«Mums šogad 18. novembrī ir jāizgudro jauna tradīcija, jo iepriekš Latvijas dzimšanas dienu apvienojām ar manas vecmāmiņas jubilejām. Viņai svētki tik brīnišķīgi sakrita ar šo zīmīgo datumu, ka pat okupācijas gados mūsu ģimene svinēja 18. novembri, jo omei taču dzimšanas diena!» stāsta Māra.
«Parasti mēs vienmēr savācāmies pie galda un vērienu nosvinējām. Diemžēl, pagājušajā gadā viņa aizgāja un pērn mēs nesvinējām neko. Šogad ir sajūta, ka tomēr ir jāatgriežas pie svinībām, bet jārada jauna tradīcija. Varbūt jātaisa apaļais galds pie sevis!» atklāj dziedātāja. Viņa atminas, ka pie vecmāmiņas allaž galdi lūza no ēdienu pārbagātības – gandrīz katrs ciemiņš atveda ievērības cienīgu ciemakukuli. «Mans vīrs parasti cepa cepeti, bet mana mamma parasti gatavoja zivi. Mums bija īsti ēdienu kari.» No ēdieniem, bez kura nevar iztēloties valsts svētkus, Māra Upmane-Holšteine min rasolu. «Jā. Tas varbūt neskaitās tradicionālais latviešu ēdiens, bet kas gan ir svētki bez rasola bļodas?» smej mūziķe.
Pasākumu organizatore Gundega Skudriņa
«Es esmu diezgan tradicionāla vērtībās un uzskatu, ka sievietēm ir jāpulcē ap sevi dzimta, saime, mīļotie un jāpadomā, kā iepriecināt savu pulku. Es parasti uzklāju kaut kādu oriģinālu galdu no tā, kas ir atrodams mājās. Es arī pēdējā brīdī izdomāšu, ko garšīgu pagatavot,» saka Skudriņa.
«Es gan vairāk vēlos, lai visi sasēžas ap galdu un izbauda mirkli. Latvijas svētkos aicinu klātesošos uz kādu tematisku spēli, piemēram, izdomāt trīs lietas, ko mums Latvija labu dara vai trīs skaisti piedzīvojumi Latvijā katrā no gadalaikiem,» pauž Gundega. Viņa atklāj, ka savulaik katru gadu ar bērniem un draugiem vērojusi tradicionālo 18. novembra parādi, taču tagad bērni ir izauguši un nu Skudriņa ir iedibinājusi jaunu tradīciju.
«Svētkos mēs sanākam kopā ar draugu pulku un rīkojam svinības mūsmājās. Mūsu lielais lepnums ir tāds, ka mūsu lielie bērni nāk jau ar saviem draugiem, draugu draugiem pie mums svinēt. Tā mūsu pulks tikai aug un palielinās,» priecājas Skudriņa. «Mēs svētkos dalām pienākumus – kas, kurš un ko dara. Manā gādībā vienmēr ir saldais ēdiens vai kūka. Tradicionāli gatavoju rupjmaizes kārtojumu vai zefīra saldo ēdienu. Saprotams, arī galda klājums vienmēr ir manā pārziņā!»
Dekoratore Baiba Prindule-Rence
«Mums valsts svētki ir tikpat īpaši kā dzimšanas dienas un Ziemassvētki. Arī 18. novembris ir mūsu baltā galdauta svētki, ka tiek īpaši piedomāts par galdu. Jā – mums ir arī karodziņi. Parasti 11. novembrī, Lāčplēša dienā, satiekamies ar vecākiem un vecvecākiem – viesojamies manā dzimtajā pusē Cēsīs, kur ieliekam svecīti Latvijas kontūrā vai noliekam sveces pie Rīgas pils mūriem. Bet 18. novembrī mums ir ģimeniski svētki mājās,» stāsta Prindule-Rence. «Varbūt svinēšana izklausīsies banāli, bet, manuprāt, 18. novembri vajadzētu atzīmēt katrā mājā. Zinu, ka lielā skrējienā daudzās ģimenēs tas izpaliek, tāpēc, man liekas, ka šo dienu ir svarīgi atcerēties, mācīt par to bērniem un piešķirt tam vērtību pašiem savā ikdienā,» apgalvo dekoratore. Savukārt no ēdieniem, bez kura grūti iztēloties Latvijas svētkus, Prindule-Rence min kāpostu tīteņus. «Tos man savulaik gatavoja omīte. Nezinu, vai tas ir vēsturiski latviešu ēdiens, bet man tas rada Latvijas, māju sajūtu.»
