Domāju, ka ir otrādi – agrāk sievietes savu seksualitāti varbūt pat apzinājās vairāk nekā tagad. Šobrīd ir pārspīlēta teoretizācija par seksu un seksualitāti, taču seksualitāte pastāv pati par sevi, piemēram, telpā, kur atrodas vīrieši un sievietes, tā jau ir. Tas ir kā ar enerģijas plūsmu, kur ir pozitīvie un negatīvie lādiņi. Seksualitātei ir jābūt bezapziņas, nevis apziņas līmenī. Tiklīdz sāk par to ļoti domāt, analizēt seksualitāti var arī zaudēt. Starp citu, no seksuālām problēmām visvairāk cieš tieši inteliģenti cilvēki.
Es nerunāju par klaju seksu. Kas būtībā ir seksualitāte? Tā ir libido, griba, tieksme apetīte plus agresija. Pavisam vienkāršs formulējums. Agresiju var saprast dažādi. Vīriešiem ir tā saucamā aktīvā agresija, sievietēm pasīvā, kad viņa kļūst kā agresīvs ierocis pret vīrieti, jo tiek iekārota. Tas nenozīmē vienkārši paziņot: “es gribu seksu, mīlēsimies!”
Ķermenī pastāv dažādi libido, kas ne vienmēr attiecas uz seksu. Tā ir apetīte uz jebko – ēst, dzert, gulēt un arī dzīvot. Ja cilvēkam ir apetīte dzīvot, tad vajadzētu būt arī apetītei uz seksu. Tiklīdz sākam analizēt, mēs seksualitāti nomācam. Tagad masu medijos par seksualitāti raksta arvien biežāk, un sievietes līdz ar to sāk vairāk analizēt – vai viņas dara pareizi, vai attiecībās viss ir ok, varbūt vajadzīgs cits partneris? Tā ir liela kļūda. Ja divi cilvēki ir satikušies, tad zemapziņas līmenī viņi viens otru ir iekārojuši.
Libido problēmām ir daudzi iemesli, piemēram, ķermeniskas saslimšanas. Veselā miesā ir vesels gars, un arī veselīga seksualitāte. Var būt periodi, kad seksu vienkārši negribas. Arī sievietes menstruālais cikls ir būvēts uz tā, ka ovulācijas laikā seksu gribas vairāk. Tas ir dots no dabas. Protams, pārāk sākot analizēt partneri, var arī būt zudušas jūtas. – viņš nav izdarījis to, nav pievērsis man uzmanību, apvainojis mani, nedod pietiekami naudas. Sakrājot lērumu šādu analīžu, seksuālā vēlme tiek nomākta. Tā var būt arī vīriešiem.
Seksualitāte mums ir jau piedzimstot, jautājums, kā, kad un ar ko to realizē. Cilvēks ir spējīgs nodarboties ar seksu līdz mūža pēdējai dienai.
Līdz šim bija uzskats, ka sievietēm pēc dzemdībām negribas seksu, jo paaugstinās hormons prolaktīns, kas nomāc seksuālos hormonus. Tagad ir skaidri un gaiši pateikts, ka viss ir galvā. Pat, ja sievietei pēc dzemdībām nevēlas seksu, tas nenozīmē, ka vainīgs ir hormons. Tāpat pastāv uzskats, ko esmu dzirdējusi arī no vīriešu puses – sievietes, kas pēc menopauzes grib seksu, nav normālas. Ja tā var domāt vīrietis, tas ir ļoti nožēlojami. Tai pašā laikā uz konsultāciju var atnākt 86 gadus vecs pāris un pajautāt: vai ir normāli, ka mums joprojām sekss ir divreiz nedēļā? Es jūs apsveicu, tas nozīmē, ka esat veseli!
Mūsdienās sievietes ir kļuvušas agresīvākas, jo vīrieši ir kļuvuši pasīvāki, bet es nerunāju par visiem. Šodien sievietes ir mazāk mīļas, un tas ietekmē viņu seksualitāti, partnerattiecības un apmierinātību seksā. Reizēm sievietes gaida, gaida un nesagaida, bet, esot pastāvīgās attiecībās, nav jākautrējas iniciēt seksu, jo reizēm arī vīrietis to gaida. Īpaši, ja draudzības sākumā sieviete vairāk ir bijusi iniciatore, bet vēlāk sāk gaidīt, ka vīrietis būs iniciators. Taču vīrietis atceras to, kā bija sākumā.
Vēl viens būtisks iemesls – mūsdienās tiek aizmirsts par priekšspēli. Sieviete nav dators, viņa ir jāierosina.
Varbūt sākumā apetītes nav, bet, kad vīrietis pieskaras, abi sāk glāstīt viens otru, čukst ausīs, seksuālā vēlme parādās. Ļoti nožēlojami ir klausīties, ja vīrietis var teikt: ja grib seksu, izdari ar mani tā, lai es sagribētu. Tas var liecināt par ļoti smagām erekcijas problēmām. Sievietē seksualitāti vienkārši vajag raisīt, viņas to gaida. Neviena nav vienaldzīga vīrieša pieskārienam, apkampienam, smaidam, žestam, rokas pasniegšanai, bruņinieciskumam.
Un otrādi – nevar būt arī tā, ka sieviete vīrietim nepanāk pretī ne par soli. Ir jājūt viņa pieskāriens, skatiens un uzmanība – ja vīrietis pasniedz ziedus, varbūt viņa pat nepasaka paldies, bet vienkārši ieliek vāze. Taču, ja sieviete par izrāda prieku, viņa jau ir atvērusies, tas ir saistīts ar dzīvotprieku. Sievietes, kuras tikai guļ un gaida, ko tad viņš ar mani darīs, neko arī nesagaidīs. Tas ir abpusējas iekārdināšanas mehānisms. Ja sieviete vīrieti visu laiku zāģē, viņš nespēj viņu vairs iekārot, jo nejūtas komfortabli.
Lai sievietes būtu apmierinātas seksuālajā dzīvē, viņu uzdevums ir radīt komfortablus apstākļus vīrietim. Tas nenozīmē vienkārši, piedošanu, uzdročīt dzimumlocekli. Ja vīrietis jūtas visādā ziņā komfortabli, viņš ies uz seksu, un ar sievietēm ir tāpat.
Sekss ir burvīgs intīmais ceļojums. Kad esam ceļojumā, cenšamies meklēt interesanto, patīkamo. Ja nespējam to ieraudzīt, tad kāpēc vispār dodamies ceļojumā, tikai, lai atķeksētos, ka esmu tur bijis? Bieži tā notiek arī ar seksu – vakar nebija, tātad šodien vajadzētu. Sekss nesākas guļamistabā. Tikko kā bijis viens sekss, tūliņ sākas priekšspēle nākamajam. Rūdīti pāri ilgstošās attiecībās no jau rīta jūt, ka vakarā būs kvalitatīvs sekss.