Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Rūpīgi gatavojas
Nosnaudās, paēda, nosnaudās, paēda – tā savas dienas pavada tipisks mājas kaķis. Par kaķu spēju viegli iemigt jebkādos apstākļos daudzi viņus var tikai apskaust. Kārtība, kādā kaķis pāriet no nomoda uz miegu, ir stingri reglamentēta un sadalīta posmos. Pirmām kārtām tiek izvēlēta vieta, kas atrodas augstāk par zemi, ir silta un mīksta, vēlams, lai tas būtu stūris. Pēc tam kaķis mīņājas uz izvēlētās vietas (piemēram, uz spilvena vai saimnieka klēpī), lai sanāktu ērts padziļinājums. Pēc tam seko izstaipīšanās, tad atslābināšanās. Un tikai tad viņš noguļas sagatavotajā vietiņā. Nav nekā pārsteidzoša, ka pēc tādiem sagatavošanās darbiem kaķis iemieg ātri un cieši.
Miegs – aktīva nodarbe
Kāpēc kaķis ir teju lielākais miegamice pasaulē? Šis dzīvnieks ir plēsējs, kuram nepiemīt bara instinkts. Viņš pielavās, saķer medījumu, apēd to un liekas gulēt. Citu darbu kaķim nav.
Kaķa augstais profesionālisms, apskaužamā veiklība atstāj viņam pietiekami daudz laika, lai saldi pagulētu.
Vairākums saimnieku tā īsti neizprot, kāds ir kaķu miegs. Viņi uzskata, ka kaķi iegrimst miegā (nebūtībā), lai pēc kāda laika no tā iznirtu. Viņu acis šajā laikā ir aizvērtas, ķermenis praktiski nekustīgs, ņaudēšana un citas skaņas nav dzirdamas, un smadzenes viņiem, pēc visa spriežot, ir atslēgušās. Tāds skatījums uz miegu kā tukšumu, vakuumu, neatkarīgi no tā, vai runa ir par cilvēka vai kaķa miegu, pastāvējis vairākas tūkstošgades. Tikai ar jaunu pētniecisko tehnoloģiju parādīšanos 20. gadsimtā šis vispārējais viedoklis ir pārskatīts. Metodes, kas ļauj izsekot smadzeņu, acu un muskuļu elektriskajai aktivitātei, deva iespēju noteikt, ka zīdītāju miegs patiesībā ir ļoti aktīva nodarbe.
Kaķa miega fāzes
Zinātnieki izpētījuši, ka kaķa miegs dalās divās daļās. Šiem diviem periodiem ir savas uzvedības un fizioloģiskās īpatnības, un tie viens no otra atšķiras tāpat, kā miegs atšķiras no nomoda.
Pavērosim pieauguša mājas kaķa uzvedību. Pirmais viņa miegs vienmēr ir snauda. Viņš guļ ļoti klusi, parasti uz vēdera, savilcis zem sevis ķepas, vai arī saritinājies kamoliņā. Taču pētījumi liecina, ka kaķis šajā miega stadijā nav pilnībā atslābinājies. Tiesa, atšķirībā no nomoda viņa sirdsdarbība un elpošana ir palēnināta un vienmērīga, ritmiska. Tāpat pazeminās arī viņa asinsspiediens, smadzeņu temperatūra un metaboliskā aktivitāte. Šo fāzi sauc par lēno miegu. Kaķis guļ klusi, taču tas nenozīmē, ka viņš ir pilnībā atslēdzies no apkārtējās vides. To viegli pārbaudīt, vieglītēm pieskaroties pie kaķa astes – viņš tūlīt pamodīsies.
Lēnā miega stadijā kaķi tik tiešām viegli pamodināt, vai arī viņš pats pēkšņi var pielēkt kājās.
Taču, ja snauda turpinās 10–30 minūtes, lēnais miegs pāraug dziļajā miegā. Šī miega fāze jau ir pavisam cits eksistences veids. Kaķa ķermenis ir pilnībā atslābināts, un viņš pagriežas uz sāniem. Nekāda muskuļu tonusa. Taču tajā pašā laikā kaķis var pēkšņi pakustināt ausis, ūsas vai asti, izlaist nagus vai pat skrāpēties. Viņš var arī ņaudēt vai rūkt. Zem aizvērtajiem plakstiņiem viņa acis šaudās uz dažādām pusēm. Šā iemesla dēļ otro miega fāzi bieži vien sauc par miegu ar ātrajām acu kustībām jeb saīsināti REM (rapid eye movement). Šo fāzi mēdz saukt arī vienkārši par ātro miegu.
Ilgumu ietekmē dzīvesveids
Pārsteidzoši, ka zinātnieku veiktā elektroencefalogramma kaķa ātrā miega laikā fiksē tādus pašus smadzeņu impulsus kā nomoda laikā. Elektriskā smadzeņu aktivitāte ir tikpat augsta (un pat augstāka) nekā kaķim, kurš neguļ. Dziļajam miegam un nomodam ir vēl arī citas līdzības – neritmiska elpošana, asinsspiediena un sirdsdarbības kāpumi un kritumi, asins pieplūdums smadzenēm u. c. Veidojas paradokss: kaut arī kaķis ir absolūti nekustīgs un atslēdzies no apkārtējās vides un viņu 300 reižu grūtāk pamodināt nekā snaudas laikā, daudzas viņa organisma sistēmas strādā tā, it kā viņš būtu nomodā. Pieaugušiem kaķiem lēnais miegs ilgst 20–30 minūtes, mijoties ar 5–7 minūšu ātro miegu, un tas turpinās tik ilgi, līdz kaķis pamostas.
Ielu kaķiem ir milzum daudz nodarbju, caurām dienām gulšņāt viņiem nav laika. Savukārt sterilizēti mājas kaķi ir mazkustīgi, tāpēc miegam nododas īpaši azartiski.
Visi nosauktie skaitļi gan ir aptuveni. Jo pieauguši kaķi viens no otra atšķiras pēc šo periodu ilguma. Jaundzimuši kaķēni guļ apmēram 12 stundas dienā, un viss viņu miegs ir ātrais miegs. Tikai sasniedzot mēneša vecumu, viņiem parādās lēnā miega fāze. Trīs mēnešus vecam kaķēnam miegs ir praktiski tāds pats kā pieaugušam dzīvniekam. Padzīvojuši kaķi vispār guļ mazāk nekā jauni kaķi. Tas tāpēc, ka viņi ir mazāk aktīvi, vairāk atpūšas, līdz ar to viņiem pietiek ar mazāku miega daudzumu. Arī kaķa dzīvesveids ietekmē miega ilgumu. Ielu kaķiem ir milzum daudz nodarbju: viņiem jāapsargā sava teritorija, jāmedī, jārūpējas par dzimtas turpinājumu. Caurām dienām gulšņāt viņiem nav laika. Savukārt sterilizēti mājas kaķi ir mazkustīgi, nav nodarbināti, tāpēc miegam nododas īpaši azartiski. Viņi lielākoties ir aizņemti ar ēšanu vai barības sagremošanu, tāpēc arī guļ, cik tik vien tīk.
Par ko sapņo kaķi?
Laikam pirmais, ko var pajautāt zinātkārs cilvēks: vai arī kaķi redz sapņus? Vairākums zinātnieku uzskata, ka jā! Protams, neviens nevar ielūkoties kaķa smadzenēs, kad viņš guļ, un paskatīties, kas tur notiek, taču ir netieši pierādījumi tam, ka nekas cilvēcisks mūsu mīluļiem nav svešs un arī viņi sapņo.
Kaķu sapņi, domājams, nav tik krāšņi kā cilvēkiem, taču pat nepieredzējis kaķa saimnieks var noteikt, kad viņa mīlulis guļ dziļā miegā un sapņo un kad vienkārši snauduļo.
Miega īsā fāze kaķim turpinās apmēram septiņas minūtes, tas ir mazāk nekā cilvēkam, kuram šī fāze ilgst aptuveni pusstundu. Tieši īsā miega fāzē kaķis sāk uzvesties tā, kā to darītu nomoda periodā, – kustināt ķepas un asti, ņurdēt, raustīt ūsas. Tiesa, kāju raustīšana miegā nebūt neatspoguļo miega saturu. Zinātnieki norāda – tā kā kaķiem muskuļu un acu kustība ātrā miega laikā ir tāda pati kā cilvēkiem, bet kaķa domāšana ir līdzīga cilvēka domāšanai, ir pamats uzskatīt, ka arī sapņus viņi redz tāpat kā cilvēki.
Par ko viņi sapņo? Lisabonas universitātē veikti neirofizioloģiskie pētījumi un secināts, ka visbiežāk kaķu sapņos parādās tuvākās apkārtnes izpētīšana, medības, agresīva uzvedība, momentāna reakcija uz kaut ko, dusmas, personīgā higiēna un arī bailes. Un, lai gan pētījumos nekonstatēja nekādus pierādījumus tam, ka kaķu sapņi mēdz būt arī romantiski, ir cilvēki, kas uzskata, ka kaķi mēdz sapņot arī par pretējo dzimumu.
Kāpēc miegs ir tik svarīgs?
Atbilde ir vienkārša: organisma spēku atjaunošanās notiek tikai tad, kad smadzenes ir atslēgušās. Ja cilvēkam vai dzīvniekam būtu liegta iespēja gulēt, viņa organisms vienkārši sabruktu.
Kaķi, kuriem liegts miegs, kļūst nervozi, viņiem palielinās apetīte, viņi var kļūt pārlieku aktīvi. Taču šādas situācijas ārpus zinātnisko laboratoriju sienām negadās bieži.
Pie vetārstiem reti vēršas saistībā ar kaķa miega traucējumiem. Šie dzīvnieki laikam necieš no bezmiega vai miegainības, kas bieži skar cilvēkus. Ja kaķis guļ ilgāk nekā parasti, to var skaidrot vienkārši ar karstu laiku vai grūsnību, kas nomāc kaķa aktivitāti. Taču, no otras puses, tas var nozīmēt kādas slimības sākumu; tikai ļoti rūpīgs saimnieks spēs pamanīt nelielas miega izmaiņas savā kaķī. Šie dzīvnieki ļoti labi spēj noslēpt slimības pazīmes vairāku dienu garumā. Un tad, ja kaķis gulēs stundu ilgāk, nekā ierasts, saimnieks to vienkārši nepamanīs.
Kaķa miegs uz laiku var tikt traucēts arī stresa dēļ, piemēram, pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu vai ja mājās parādās zīdainis. Kaķis slēpjas, nevēlas rotaļāties, labprātāk sēž zem gultas un, visticamāk, slikti guļ. Taču miegs atjaunojas 48 stundu laikā, ja kaķim dod iespēju pastāvīgi iepazīties ar jaunajiem apstākļiem.
Retumis kaķiem mēdz būt arī nopietnas problēmas ar miegu, taču tas jau ir cits stāsts…
Populārākie raksti
