• Uzņēmēji, kas par ierašanos darbā maksā 140 eiro piemaksu

    Biznesa lietas
    Aija Ivanova
    3. maijs, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis
    Kas tu par uzņēmēju, ja tev aiz muguras nav jau pieci atšķirīgi biznesi un pazaudēts vismaz miljons, ironizē metālapstrādes kompānijas EHT Fabrik dibinātāji. Roberts Šēnbergs un Gusts Sekacis demonstrē, kā arī bez alkainas vēlmes raust naudu un iet uz pilnu banku iespējams pašpietiekami strādāt biznesa vidē.

    Pirms 15 gadiem dizainers Roberts Šēnbergs un inženieris Gusts Sekacis dibināja uzņēmumu, kurš sāka ar nestandarta metāla konstrukciju (tādu kā margas, kāpnes, interjera dizaina priekšmeti) ražošanu. Drīz vien bija skaidrs, ka grūti ir gan šo segmentu attīstīt, gan tajā noturēties iekšējā tirgus un ārkārtīgi lielās būvniecības sektora nestabilitātes dēļ.

    Tika izlemts virzīties uz sērijveida produktu ražošanas pusi, īpaši specializējoties lokšņu un plānsienu materiālu apstrādē. Izrādot savu jauno, moderno ražotni un biroju Jaunmārupē, uzņēmēji atceras, kā sākotnēji strādāts garāžā, daži vīri, primitīvi instrumenti un roku darbs, ko tagad nomainījušas modernākās ražošanas iekārtas un 40 cilvēku darbaspēks. Pusotru miljonu gada apgrozījumu nodrošina galvenokārt eksports (pārsvarā uz Skandināviju), un tikai 10 % saražotā ir vietējam tirgum.

    Mērķis – atbrīvoties no liekām kustībām

    Ir maldīgs priekšstats – galvenais nopirkt iekārtas, tagad tikai ražosim, eksportēsim un dzīvosim zaļi. Mašīnas nemaksā neko, jau būvējot aprēķināts, ka sevi atpelnīs. Maksā cilvēks, viņa darbs, katra stunda, minūte, sekunde. Jo mazāk lieku kustību mēs izdarīsim, jo pareizāk laikā, vietā un secībā darbu saorganizēsim, jo mēs produktīvāki un ātrāki būsim, pat ja kustēsimies lēni.

    Klienti novērtē prognozējamību

    Jau gadiem mūsu galvenais klients ir skandināvi vairāku apsvērumu dēļ. Skandināvija mums simpatizē ar savu biznesa klienta loģiku. Viņiem cena nebūt nav vienīgais būtiskais aspekts. Darba drošība, vides jautājumi, attieksme pret darbiniekiem, ergonomika – viņi vērtē tevi kā sadarbības partneri daudz plašāk un nav tendēti, lai tikai nospiestu uz leju cenu. Skandināvi ir gatavi dot godīgu samaksu par pakalpojumu un ciena prognozējamību un caurspīdīgumu, tāpēc nedrīksti par vienu un to pašu pakalpojumu dažādās reizēs prasīt atšķirīgu summu.

    Krīzes skola

    Bija tikai trīs mēneši visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā, kad būt vai nebūt karājās mata galā. Tas bija krīzes laikā, 2010. gada sākumā, un toreiz pieņemām radikālu lēmumu – saprotot, ka visiem kā līdz šim algas samaksāt nevarēs, darbiniekiem tā arī godīgi pateicām un piedāvājām pagaidu risinājumu – tie, kam ģimene vai kredīti, ir prioritāri, tāpēc šobrīd tiem dosim vairāk darba.

    Cilvēki saprata, neviens neiebilda. Domājam, ka darbinieki arī novērtēja, ka neatlaidām, bet meklējām citu risinājumu, jo laivā jau bijām visi kopā. Par laimi, pagāja divas nedēļas, un viss atkal normalizējās. Tas bija zemākais punkts 15 gadu laikā. Ir jābūt godīgam pret sevi, klientiem, darbiniekiem. Ilgtermiņā tas atmaksājas.

    Visi ir vienādi

    Mēs necenšamies veidot sistēmu, ka mūsu dēļ te viss notiek. Ļaujam vadītājiem brīvi strādāt. Īpaši neatšķiramies, mums arī dividendes nav izmaksātas jau 15 gadu, visa nauda tiek ieguldīta, esam tādi paši darbinieki bez paaugstinātā līmeņa statusa, kas būtu kā potenciāla plaisa. Un priecājamies – ja ir ierosinājums vai neapmierinātība, viņi nebaidās nākt un runāt.

    Atalgojums nav vienīgā motivācija

    Mēs ļoti daudz pievēršam uzmanību apstākļiem, kādus piedāvājam saviem cilvēkiem. Lai viņi strādātu pēc iespējas pareizāk, ergonomiskāk, lai jutos darba vietā labāk. Atalgojums, protams, ir milzīga motivācija, bet nav vienīgā.

    Tāda termina veiksme biznesā nav

    Visur ir likumsakarības – kļūdas, nepareizi aprēķini, risku neizvērtēšana. Mēs, piemēram, dublējam savus darbiniekus, gandrīz katru. Tā ir riska sadalīšana, lai varam izpildīt saistības, ko esam apņēmušies.

    Tā esam strādājuši visus šos gadus – ļoti rūpīgi jebko izvērtējuši un reizēm rīkojušies, iespējams, krietni piesardzīgāk, nekā vajadzētu, bet tas ir tāpēc, ka mums primāra bijusi stabilitāte, atbildība un godīgums gan pret darbiniekiem, gan pašiem pret sevi.

    Šo uzņēmumu neveidojām ar domu, ka pēc gada būs cits un vēl pēc diviem atkal cits. Paskatieties, citas kompānijas 15 gadu laikā jau uzlēkušas augstu augšā, kritušas, cēlušās… Mēs esam apdomīgi.

    Izvēlies tos, kas nepadodas!

    CV ir divas puses, un otrā – hobiji, panākumi – bieži vien spēj pastāstīt daudz vairāk nekā darba pieredzes saraksts. Mums vienu brīdi bija eksperimentāla doma savākt supercilvēku komandu. Tādu, kas varbūt ir vēl ne visai pieredzējuši, bet ar sasniegumiem – vai tā ir 1. vieta matemātikas olimpiādē vai godalga burāšanā.

    Komanda ar jauniešiem, kas sajutuši asins garšu, prot iet uz mērķi un, par spīti grūtībām, to sasniegt par katru cenu, nevis – nesanāca, un rokas klēpī. Bija mums pat posms, kad izdevās savākt šādus talantus un bija ļoti viegli strādāt, komanda strauji progresēja. Bet tā var, kamēr ir desmit darbinieki, ne vairāk.

    Programma, kas samazina cilvēkkļūdas iespēju

    Pirms vairākiem gadiem ieviesām paši savu datorprogrammu, nevis standartizētu, bet atbilstoši mūsu prasībām būvētu, un tā mums ļoti daudz palīdz. Tādējādi cenšamies samazināt cilvēkkļūdas ietekmi uz ražošanu. Uzvarēt pilnībā tās nav iespējams, vari mēģināt tikai apsteigt.

    Katram darbiniekam ir planšete, līdz ar to viņš redz un ievada aktuālo informāciju un neveic nelietderīgu staigāšanas procesu. Vadībā redzam, kā detaļas – mums ir ap 150 vienībām vienlaikus – virzās. Uz katras lapas pie preces ir QR kods, un noskenējot uzreiz ir skaidrs statuss. Vienlaikus programmā ir e-pasti, var pasūtīt pusdienas u. c.

    Esi darbā, un nopelnīsi prēmiju!

    Mums ir viena liela problēma – tā kā mēs maksājam visus nodokļus, veidojas situācija, ka darbinieki, ja ir kaut mazākais iemesls dabūt slimības lapu, to izmanto. Tas tā interesanti, ka uzņēmumos, kuri ir baltajā segmentā, strādā visi slimie, un otrādi… Arī tad, ja ir mikrovīrusiņš, var taču pasēdēt mājās… Galvenais inženieris nesen bija aprēķinājis, ka pagājušā gadā bija desmit dienas, kurās visi 40 darbinieki bija darbā.

    Lai situāciju risinātu, nolēmām ieviest bonusu. Tā ir 140 eiro piemaksa, ko darbinieks mēnesī saņem, ja ir bijis darbā un laikā visas darbdienas.

    Attiecīgi mēs nevēršamies pret tiem, kas mēģina izvairīties. Griežot nost un sodot finansiāli, motivāciju neuzlabosi. Mēs gribam, lai cilvēki apzinās savu vērtību uzņēmumā, saprot, ka ir daļa no tā.

    Prioritāte nav nauda

    Mūsu misija nav naudas gūšana. Tai kā kustības ģeneratoram, protams, jābūt, bet absolūti nav prioritāte. Mēs vienkārši gribam šajā biznesā būtu un gūt no darba prieku. Nopirkt kolektīvam labākos instrumentus, lai viņiem patīkami strādāt. Normāli uzņēmējs skaitās tad, ja ir bijuši vismaz pieci uzņēmējdarbības veidi vai vismaz miljonu esi zaudējis. Tas nozīmē, ka tev jau refleksi izstrādājušies, tātad vari iet tālāk.

    Ja par prioritāti nosaka naudu, tad noteikti ir jāspēj riskēt – tas ir loģisks naudas aprites ceļš. Bet, ja tev jau labi no tā, ka esi atnācis uz darbu no rīta un gūsti baudījumu, ka mēģini pilnveidot procesus, tad riskēt to visu zaudēt negribas. Mēs neizvēlamies agresīvo naudas pelnīšanas veidu. Lielas naudas te, ražošanā, nav, bet tā ir stabila.

    Intervija publicēta žurnālā KLUBS 2018. gada maijā.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē