Pēc piecu gadu ilga darba pabeigta dokumentālā filma Mākslas darbi rodas mokās, kuras galvenais varonis ir latviešu mūzikas grands Juris Kulakovs. To veidojusi Elizabete Gricmane ar lietuviešu režisori Ramūni Rakauskaiti, centrā izvirzot Latvijas mūzikas zvaigzni, grupas Pērkons līderi Juri Kulakovu. Daudzas Dūrīšu Jura dziesmas kļuvušas par nozīmīgiem latviešu nācijas simboliem. Kulakova daļrades atklātību tik ļoti necieta padomju režīma kalpi, ka Pērkonu aizliedza divas reizes, bet tomēr nespēja novērst, ka grupa kļūst par Atmodas muzikālo flagmani.
Sekojot laikam Jura ekscentriskajā midzenī, kas atspoguļo vētraino mūžu un aizraujošo mūziku, skatītājs brīžiem tiek ierauts atpakaļ padomju absurdo aizliegumu realitātē un brīvības atgūšanas spožumā, kas par spīti visam mēdz izklausīties kā muļķības slavinājums. Atklātās sarunās ar Juri un viņa tuvākajiem cilvēkiem filma skatītājam paver skatu uz maskām, mākslām un kaislībām ar iedvesmojošu spēku.
«Latvijā – tāpat kā citās Baltijas republikās – dziedošajām revolūcijām bija savi varoņi, savs stils, savs pasaules uzskats, kas lielā mērā noteica vispārējo pretpadomju vēstījumu,»
ir pārliecināta režisore Ramūne Rakauskaite. «Iepazīt mūsu tuvāko kaimiņu mākslinieciski muzikālās izpausmes un filozofiskās koncepcijas – tas nozīmē paplašināt mūsu pašu zināšanas par brīvības garu un mūsu izpratni par būtisko vēstures procesos.»
«Man ir zināms satraukums par to, vai caur šīs filmas skatījumu es satikšos ar to personu, ko pazīstu, bet galvenais, ka tēva daudzšķautņainā radošā personība ir vizuāli iemūžināta,» pirms pirmizrādes uzsvēra Jura Kulakova meita, vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska.
«Brīnišķīgi, ka ir veidota dokumentāla filma par tādu kultūrvēsturisku personu kā Juris Kulakovs un šī liecība par Jura personību un radošo darbību ir nozīmīga ne tikai mūsu paaudzei, bet arī nākošajām paaudzēm, jo viņa mūzika ir ilglaicīga,» tā dziedātāja un Jura Kulakova cīņubiedre Ieva Akurātere.
«Laikam nav piemērotāka latvieša, kuru tik precīzi raksturotu izteiciens «Neskati vīru pēc cepures». Juris Kulakovs ar savām redzamajām izdarībām un anarhista garu ir bijis visai pretrunīgs tēls, bet savā iekšējā pasaulē, kuru viņš bija tik drosmīgs, lai mūsu filmai atvērtu, Juris ir ievainojama un jutīga dvēsele. Es kā autors esmu pateicīga, ka man bija iespēja satikt tādu dzīves skolotāju un caur šo filmu runāt par radošuma nesavtību un dāsnumu, par mūziku, kurā mēs visi varam satikties un piedzīvot gara saplūšanu,» saka viena no filmas Mākslas darbi rodas mokās režisorēm Elizabete Gricmane.
Filmas Mākslas darbi rodas mokās sirsnīgu aplausu pavadītā pirmizrāde notika 15. novembrī Lietuvas kino festivālā Scanorama, kur to demonstrēja ar nosaukumu Pēdējais rokenrols, un šī festivāla ietvaros filma ceļoja arī pie Kauņas, Klaipēdas, Šauļu un Paņevēžas kino skatītājiem.