Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aina, kad bērni ar suņu palīdzību mācās lasīt, ir apmēram šāda – mācību iestādē vai bibliotēkā kādā stūrī ierīkotā telpā uz segas iekārtojas puika vai meitene un īpaši apmācīts suns, kas labi saprotas ar bērniem. Dažreiz suns pats atnes grāmatu, bet visbiežāk bērns izvēlas kādu bilžu ābeci, ko lasīt sunim priekšā.
Bērns paņem grāmatu, rāda sunim bildes un lasa, kas zem tām rakstīts. Tādējādi bērnam šķiet, ka viņš māca sunim burtus, lai gan patiesībā ir otrādi – mājdzīvnieks pacietīgi klausās bērna balsī, savukārt lasītājs pats apgūst valodu, trenējas izrunā un ātrākā lasīšanā. Turklāt jūtas novērtēts un pašapziņas pilns, jo centies sunim iemācīt lasīt.
Ja kādā no grāmatas interesantākajiem brīžiem suns pat klusi ierejas vai kā citādi izrāda uzmanību, bērna pašapziņa vēl vairāk pieaug un vēlme atkal nākt un mācīt sunim lasīt dubultojas. Kā rāda pētījumi, desmit nedēļu laikā bērnu lasītprasme uzlabojas vismaz par 12 procentiem.
Citi lasa
Kurš īsti ir skolotājs?
90. gadu beigās ASV skolās un pirmsskolas mācību iestādēs tika ieviesta ideja ar dzīvnieku palīdzību trenēt piecu līdz deviņu gadu vecu bērnu lasītprasmi.
Tiek lēsts, ka šobrīd ASV ar šo arodu nodarbojas jau tūkstošiem labi apmācītu suņu, kas turklāt nav daudz jādresē – dzīvniekam jāiemāca klusi sēdēt, klausīties bērna balsī un, vēlams, pašam atnest jaunu grāmatu, kad iepriekšējā izlasīta.
Šāda lasīšanas nodarbība ir aptuveni 30 minūšu gara, un bērni skolās lielākoties ir pagodināti, ka tieši viņi izvēlēti kā suņu skolotāji.
Patiesībā, protams, pie iespējas darboties kopā ar suņiem vairāk tiek bērni un jaunieši, kam ir problēmas ar lasīšanas apguvi,. «Lai iemācītos raiti lasīt, bērniem jātrenējas, jātrenējas un vēlreiz jātrenējas,» atzīst bērnu grāmatu izdevēju Scholastic pārstāve Fransīna Aleksandera.
«Tomēr bērni mulst un izjūt kaunu, kad lasot kļūdās, tāpēc lasīšana dažiem kļūst par netīkamu nodarbi. Lasot skaļi klasē, citu bērnu klātbūtnē, kāda kļūda var izraisīt citu smieklus un vēlmi triekt grāmatu pret sienu, lai nekad to vairs neņemtu rokā. Toties tad, kad trenējies lasīt suņa klātbūtnē, par kļūdām nedomā – dzīvnieks taču tevi nenosoda, turklāt pats uzskati, ka esi skolotāja lomā.»
Izmantojiet savu mājdzīvnieku!
Lasot grāmatu sunim priekšā, bērniem nav jābaidās no izsmiekla un neveiksmes. Lasīto taču dzīvnieks nesaprot, vien klausās bērna balsī, nemudina runāt ātrāk vai izteiksmīgāk. Nav arī bažu, ka suns iesmiesies, ja lasītājs izlaidis kādu rindkopu vai pat nodaļu, tāpēc bērnam nav liekas spriedzes visu izdarīt precīzi un bez kļūdām.
Galvenais jau būs panākts – bērns pats trenējas, daudz lasa un vairs nebīstas no grāmatas kā sava niknākā ienaidnieka.
Turklāt suņa klātbūtnē bērns atslābinās, un, glāstot suni, lasīšana vedas raitāk un interesantāk. Lasot grāmatu, iegūts jauns draugs, un viss pasākums izvērties par patīkamu rotaļu, nevis mulsu boksterēšanu klasesbiedru klātbūtnē. Iespēja savam bērnam iemācīt ātrāk lasīt ir teju ikvienā ģimenē, kurā ir mājdzīvnieki. Jāiedod vien bērnam grāmata un jāsaka, lai viņš iet un skaļi to palasa priekšā savam sunim. Ja mājdzīvnieks būs pietiekami uzmanīgs klausītājs, bērns jutīsies paveicis krietnu darbu un nākamreiz jau pats bez lūgšanas ņems rokā pasaku grāmatu un dosies to lasīt kopā ar četrkājaino mīluli.
