Kopīgi spēlētas spēles piešķiļ viesībām to īpašo dzirkstelīti, pēc kuras atcerēties – o, tas bija toreiz, kad Skaidrītestante pārģērbās par žirafi, vai toreiz, kad Robčiks, izpērkot ķīlas, peldbiksēs skrēja pie kaimiņiem aizņemties sāli!
3 iepazīšanās spēles
Noder, lai lauztu pirmo neveiklības ledu, satiekoties mazāk pazīstamai kompānijai.
-
Vārds plus kustība
Katrs izdomā sev kādu izteiksmīgu kustību – sasist plaukstas, ar rokām atdarina krokodila rīkli, uzsit knipi, pakasa degunu… Tad sasēžas aplī un pēc kārtas sauc savu vārdu kopā ar kustību: Anna sasit plaukstas – visi to atkārto. Tad Roberts pakasa ausi, pārējie nosauc Roberta vārdu un pakasa ausi, pēc tam vēlreiz nosauc Annas vārdu un sasit plaukstas – tādā garā turpina, kamēr pēc pēdējā spēlētāja vārda iznāk nosaukt visus pārējos un vēl atcerēties katra kustību. Jautra jezga garantēta! Un diezgan lielas cerības iegaumēt vārdus.
Variācija: vārds plus īpašība – katrs nosauc savu vārdu plus īpašību, kas sākas ar tādu pašu burtu – Aktīvā Anna, Briesmīgā Berta, Cildenais Centis, Drosmīgā Dace, Efektīgais Edgars… Un pārējie atkārto.
-
Es plus divi
Visi sastājas aplī un pulksteņa rādītāja kustības virzienā sauc savu vārdu un divas ne sevišķi nopietnas lietas par sevi, piemēram, kādā krāsā zobu suka un kā šurp atkļuvis: «Es esmu Pēteris, man ir apzeltīta zobu suka un es atlaidos ar lidojošo paklāju.»
-
Pretinieka vārds
Sadalās divās komandās. Vispirms katrs pēc kārtas nosauc savu vārdu, un pārējie to cenšas iegaumēt. Tad divi brīvprātīgie starp komandām kā priekškaru nostiepj segu vai necaurredzamu palagu. Katra komanda nosūta pie palaga vienu spēlētāju. Kad palagu nolaiž un spēlētāji viens otru ierauga, ātri jānosauc otra vārds. Kurš pagūst pirmais, zaudētāju paķer savā komandā. Spēlē, kamēr viena komanda tukša!
Smieklīgām ģimenes ballītēm
-
Lidmašīnu sacensības
Kungiem izsniedz papīra lapas. Katram jāsaloka sava lidmašīna un pēc tam sākas sacensības – kuram tālāk aizlidos! Azarts un radoši tehniski risinājumi garantēti!
-
Teātra iestudējums
Atrod grāmatā kādu vienkāršu pasaku, piemēram, Vecīša cimdiņš.
Tad sabiedriskā apspriešanā sadala lomas – kurš būs Muša, kurš Zaķītis baltļipītis, kurš Pīpīte, kurš Vilciņš Strupausītis… Slinkākais var dabūt kaut vai Koka lomu un šalkt: šššššš!
Tad aktieriem dod laiku ieiet tēlā (pa visu māju tiek salasīti improvizēti aksesuāri). Kad zaķītim samenedžētas ausis, Mušai snuķis un arī pārējie gatavi, izrāde var sākties. Teicējs lasa pasaku, un katrs varonis, kad tiek pasakā pieminēts, uznāk uz skatuves ar atbilstošu deju. Vajadzīgs arī skaņu režisors, kurš katram uznācienam uzliek savu mūziku.
Vispirms ir ģenerālmēģinājums, pēc tam izrāde, kuru noteikti vajag nofilmēt, lai pēc tam noskatītos un pārsmietos līki!
-
Drēbju maiss
Vajadzīgs maiss ar jancīgiem drēbju gabaliem un aksesuāriem – fliteriem rotāti apmetņi, kažokādas vestes, milzīgas pidžambikses, lieli, puķaini krūšturi, platmalu cepures, raibi lakati, krāsainas parūkas, priekšauti ar kailiem Apolloniem, vecas vakarkleitas… Tos var salasīt bēniņos, sapirkt lietoto preču veikalos vai vienkārši par visiem kopā sanest.
Ideja: tērpu maiss stāv vidū, spēlētāji dejas solī iet tam uz riņķi un pa rokām padod bumbu, spilvenu vai apelsīnu. Vadītājs dīdžejo mūziku un ik pa brīdim to pēkšņi apstādina. Pie kura tai brīdī nonākusi bumba, tas dodas pie maisa, izvelk vienu apģērba gabalu un velk mugurā. Tad mūzika atsākas un viss turpinās, kamēr maiss tukšs. Un sapucētie spēlētāji sarīko krāšņu fotosesiju!
-
Jautrā krustmāte
Veselīga izkustēšanās pēc pamatīgām vakariņām. Visi iet uz riņķi un dzied: «Man krustmāte reiz bija, bij’ ļoti jautra tā! Un, kad tā gāja dejot, tai rokas gāja tā! Tai rokas, rokas, rokas, tai rokas gāja tā. Un, kad tā gāja dejot, tai rokas gāja tā.» Tiklīdz pantiņā tiek pieminētas rokas, tās izteiksmīgi kustas dejas ritmā.
Nākamajā pantā pievienojas kāda cita ķermeņa daļa, piemēram, kājas; trešajā pantā galva, tad gurni, vēders, pleci, mice un tā tālāk. Tas viss izteiksmīgi jāizkustina! Bet piedziedājums ar katru pantu pieaug, jo katru reizi jānodzied gan par jaunpienākušo ķermeņa daļu, gan jāatkārto par pārējām. Visbeidzot krustmāmiņa danco sarežģītu danci, kurā tirinās pilnīgi viss pēc kārtas.
P. S. Kādam gan būtu jāzina meldiņš!
7 spēles ar jautru ampelēšanos un izdauzīšanos
-
Visi tie…
Ideja: cīņa par brīvo krēslu. Visi sasēžas aplī uz krēsliem, vadītājs paliek vidū. Tad viņš sāk teikumu: «Visi tie, kam garšo šokolāde (kam rudi mati, kas necieš kaķus, kuriem ir zivtiņas, kam uzvārds Andersons, kam kājās džinsi, kas neēd cukuru…), mainās vietām!» Kamēr visi mainās, vadītājs žigli iesēžas vienā atbrīvotajā krēslā, vidū paliek cits, un tas sāk no gala: «Visi tie, kas…»
-
Slepenais dejotājs
Vienu spēlētāju izraida aiz durvīm, bet pārējie tikmēr sarunā, kurš rādīs deju kustības. Kad izraidītais atgriežas, ieslēdz mūziku, visi dejo, bet slepenais rādītājs neuzkrītoši ik pa brīdim pārējiem ierāda jaunu kustību vai dejas soli. Pārējie tās atkārto un cenšas nenodot rādītāju. Izraidītajam ir jācenšas uzminēt slepenais horeogrāfs. Smieklīgi un azartiski!
-
Apelsīns bez rokām
Spēlīte divām komandām – kura ātrāk? Visi sastājas rindiņā, rokas aizliek aiz muguras un cenšas viens otram padot apelsīnu, bumbiņu vai kādu citu mazu priekšmetu. Tam jāaizceļo no pirmā līdz pēdējam spēlētājam. Bez roku palīdzības! Ar pleciem, ceļgaliem, deguniem, dibeniem, elkoņiem, vēderiem, mutēm… No malas visai amizanti! Ja pa ceļam noripo zemē, jāsāk no gala.
-
Klusie zīmējumi
Kluso telefonu variācija ar zīmēšanu uz muguras. Sastājas vilcieniņā un sāk – aizmugurējais izdomā zīmējumu un ar pirkstu to uzzīmē priekšāstāvētājam uz muguras. Runāt nedrīkst! Tas zīmē nākamajam, līdz zīmējums čukčukbānītī nonāk līdz pašam pirmajam, kurš savu variantu uzzīmē uz papīra lapas. Un pēc tam salīdzina ar oriģinālo versiju. Gaidāmi radoši pārsteigumi!
-
Nobučo zaķīti!
Mīlīga spēlīte, lai viens otru mazliet samīļotu. Sasēžas aplītī un visi pēc kārtas stāsta, kur nobučotu zaķīti. Uz austiņas, uz purniņa, uz ķepiņas… Atkārtoties nedrīkst! Visbeidzot, kad katrs savu sakāmo pateicis, vadītājs liek tā nobučot kaimiņu pa labi! Uz ķepiņas vai austiņas…
-
Pamirkšķini man!
Sasēžas aplī pa pāriem – viens sēž, otrs stāv aizmugurē. Viens krēsls tukšs. Ideja: pārvilināt spēlētājus pie sevis. Tas, kurš stāv aiz tukšā krēsla, pamirkšķina kādam sēdētājam, un tas cenšas aizskriet apsēsties viņa krēslā. Taču aizmugurējais stāvētājs cenšas mirkšķināšanu pārķert un savu sēdētāju laikus aiz pleciem noturēt. Jautra izdauzīšanās.
-
Tējkanna, pie manis!
Sasēžas aplī, viens krēsls tukšs, vidū viens ar sarullētu avīzi. Ja satikušies svešinieki, tad viens otru sauc vārdā – lieliska iespēja to iemācīties! Ja ne – izdomā sev jaunus vārdus, piemēram, no virtuves piederumu sērijas – Tējkanna, Katliņš, Panna, Putukarote, Blenderis… Tad spēlētājs, kuram pie labās rokas palicis tukšais krēsls, uzsit pa to un sauc – Tējkanna (vai Panna, vai…), pie manis! Tējkanna skrien, bet vadītājs cenšas viņai trāpīt ar avīzi. Ja trāpa – mainās vietām un Tējkanna iet vidū.
3 senas viesību spēles
-
Anniņ, čiepsti!
Visi sastājas aplī, viens vidū. Vidū stāvētājam aizsien acis un katrā rokā iedod pa koka karotei. Pārējie tikmēr samainās vietām. Tad, ar karotēm taustoties, viņam jāmēģina atpazīt kādu no spēlētājiem. Ja tas neizdodas, viņš lūdz: Anniņ, čiepsti. Tad nu nezināmā Anniņa pārvērstā balsī pačiepst. Ja arī tad neizdodas pazīt, spēle ir zaudēta un vidū nāk cits.
-
Septiņi klusētāji
Vadītājs katram spēlētājam uzdod vienu jautājumu – piemēram, kā sauc tavu suni; ko tev uzdāvināja Ziemassvētkos, cikos tu šorīt pamodies…
Bet spēlētājs nedrīkst runāt! Atbildēt var tikai ar mīmiku un žestiem. Pārējie cenšas atbildi uzminēt. Kurš pirmais uzmin, tas nomaina vadītāju.
-
Mīļvārdiņi
Džentlmeņi nostājas rindā, katram pretī pāris metru atstatumā – lēdija. Tad kungi dodas pie dāmām, liekot pēdu aiz pēdas un uz katru soli pasakot kādu mīļvārdiņu. Tie nedrīkst atkārtoties! Uzvar tas, kurš pirmais sasniedz savu sirdsdāmu. Balvā – buča!