Taunšends un Šavs kārtējo reizi Lielbritānijā ir uzmeklējuši un atjaunojuši vairākus senus auto.
Lūk, daži stilīgi klasiskie auto, kurus ārstēs Taunšends un Šavs. Prasmīgie meistari saskarsies ar visnopietnākajiem izaicinājumiem savas karjeras laikā.
Porsche 356 (1948 – 1965)
Autoražotāja Porsche dibinātāja Ferdinanda dēls, arī Ferdinands Poršs, sapņoja par mazu, vieglu un ātru mašīnu. Tā tapa vēlākā sporta auto leģenda Porsche 356 – divdurvju kupeja ar aizmugurē izvietotu četru cilindru motoru, gaisa dzesēšanu un aizmugurējo piedziņu. Pirmās divdesmit mašīnas, kuras 1948. gadā sāka ražot Austrijā, bija roku darbs. Izrādījās, ka mazās un ātrās Porsche 356 cilvēkiem ļoti patīk, tādēļ pieprasījums pēc tām pārsniedza ražotnes iespējas.
Pēc dažiem gadiem auto ražošana tika pārcelta uz Štutgarti Vācijā. Braucējiem auto bija pieejams gan ar cieto jumtu, gan kā kabriolets. Šo modeli vēlāk nomainīja slavenais Porsche 911, kuru sāka ražot 1963.gadā. Tiek lēsts, ka patlaban vēl ir saglabājušās aptuveni puse no saražotajiem 76 tūkstošiem Porsche 356.
Taunšends un Šavs centīsies restaurēt 1964.gada Porsche 356, kas reiz bija neatliekamās medicīniskās palīdzības šofera Trevora (67) sapņu auto. Tagad viņam ir diagnosticēts prostatas vēzis, taču meitas cer, ka tētis vēl paspēs piesēsties pie iemīļotās mašīnas stūres.
Austin Healey 3000 (1959 – 1967)
Šis ir viens no lieliskākajiem britu sporta auto, kas tika ražoti pēckara gados. Īsta britu klasika ar garu motora daļu un graciozi proporcionālām līnijām. Ātrs, ērts, labi vadāms, ar plašu salonu. Tirgū bija pieejami gan divu, gan četru durvju modeļi. Kompāniju Austin un Donald Healey Motor Company kopīgajam ražojumam ir trīslitrīgs sešu cilindru motors un 124 ZS spēku jauda. Interesanti, ka auto ideja dzima pēc tam, kad Donalds Hīlijs vēlējās kompānijā Austin pasūtīt dzinējus jauniecerētajai sporta mašīnai.
Tās vadītājs Leonards Lords piekrita ne tikai ražot motorus, bet vēlējās radīt kopīgu produktu. Healey 3000 spēja attīstīt pat 183 km/h lielu ātrumu, šie auto uzvarēja daudzos Eiropas rallijos.
Fazs un Tims centīsies no teju nekam nederīgu detaļu kaudzes atjaunot 1961.gadā ražotu ostinu. Mašīna pieder bijušajam inženierim Džonam (76). Jau esot pensijā, kungs bija nolēmis mašīnu atjaunot, taču Pārkinsona slimība šiem plāniem pārvilka svītru.
Lotus Esprit (1976–2004)
Jādomā, šo auto zina ikviens superspiega Džeimsa Bonda cienītājs – filmā Spiegs, kas mani mīl (1977) bija redzama īpaša modificēta Lotus Esprit versija. Bonda supermašīna vajadzības gadījumā spēja pārvērsties arī par zemūdeni. Pie Esprit stūres filmās sēdējusi arī Šārona Stouna (Pamatinstinkts) un Ričards Gīrs (Skaistā sieviete).
Reālajā dzīvē pirmais modelis tapa 70.gadu vidū, kad Lotus Cars īpašnieks Kolins Čepmens ItalDesign studijā pasūtīja jaunu superauto. Esprit dizainu veidoja slavenais itālis Džordžeto Džudžaro. Auto raksturīgs ķīļveida siluets, neskaitāmi asi stūri un lauztas līnijas, paceļami lukturi un nav ierastās radiatora restes. Aizmugurē izvietotā motora jauda bija 160 ZS.
Vēlāk, protams, Lotus Esprit motori kļuva aizvien jaudīgāki un spēja attīstīt pat 290 km/h lielu ātrumu. 1978.gadā par godu Lotus uzvarai Pirmās formulas čempionātā pat tika izlaista īpaša mašīnu sērija melnā un zelta krāsā. Savukārt 1988.gadā britu dizainers Pīters Stīvens, kas ir slavens ar McLaren 1.formulas superdizainu, padarīja Lotus Esprit līnijas noapaļotākas. Pēdējo Esprit konceptversiju Lotus demonstrēja 2010.gada Parīzes autosalonā.
Bija plānots, ka auto tirgū parādīsies 2014.gada pavasarī, taču tas nekad neieraudzīja dienasgaismu. Tagad klīst runas, ka Esprit varētu atdzimt nākamgad ar vai bez slavenā vārda.
Hillman Imp (1963 – 1976)
Hillman Imp ir ekonomisks mazizmēra auto, ko britu autokompānija Rootes Group pagājušā gadsimta 60.gados sāka ražot kā atbildi populārajam Austin Mini. Iespējams, ja Imp tirgū būtu nonācis pirms Mini, tas kļūtu par auto zvaigzni. No alumīnija ražotā mašīna bija ļoti inovatīva – Coventry (37 ZS) motors telpas taupīšanas nolūkos bija izvietots aizmugurē, tāpat no augšas atveramā lūka ļāva izvietot bagāžu aizmugurējo krēslu balstos.
Zemais smaguma centrs un neatkarīgās balstiekārtas ļāva veikli izbraukt visus līkumus. Auto izstrādāja Maikls Pārkss, kas vēlāk kļuva par 1.formulas pilotu, un autoinženieris Tims Frejs. Taču Hillman Imp ražošana bija dārga, tādēļ to pat dēvēja par auto, kas pazudināja uzņēmumu vai Rootes varonīgo neveiksmi. 1967.gadā Rootes Group pārņēma Crysler Europe, kas ņipro mazuli turpināja ražot līdz pat 70.gadu vidum.
Kādā Glosteršīras garāžā rūsē 1973.gada Imp, ko tā īpašniece, bijusī operāciju māsa Margareta (70) dēvē par Mazo Liziju. Timam un Fazam būs ko noņemties ar tās atjaunošanu.
Auto SOS darbnīcā nonāks arī itāļu Lancia Fulvia, Cannon Goldfinger un 90.gadu japāņu sporta auto Mitsubishi Evo 4.