«Visi mani sapņi agri vai vēlu piepildās,» priecājas šlāgermūziķis Normunds Zušs. Tagad grupas Galaktika solists katru svētdienu mēro ceļu no Rēzeknes uz Rīgu, lai no trijiem līdz septiņiem pēcpusdienā darbotos Latvijas Radio 2 ēterā. Pavasarī viņš iecerējis izveidot arī savu autorraidījumu.
«Pieredze radio man ir diezgan sena. Kad mācījos 9. klasē, sāku strādāt radio Ef-Ei Rēzeknē, kā arī Latgales Radio. Tāpēc saprašana pa to man ir. Strādāt Latvijas Radio 2 man bija liels dzīves sapnis. Beidzamajā laikā par to domāju arvien biežāk, līdz saņēmu Latvijas Radio 2 satura galvenā redaktora Kaspara Mauriņa piedāvājumu vadīt svētdienas programmu,» stāsta Zušs.
«Mēnesis pagāja programmas apgūšanai un pleilistes sagatavošanai, un jau 10. janvārī man bija pirmais ēters. Protams, ir citādāk nekā pirms 20 gadiem, kad nācu uz studiju ar savu disku kaudzīti un atskaņoju mūziku CD formātā. Patlaban viss ir digitāli.»
«Man līdz šim šķita, ka ļoti labi orientējos latviešu mūzikā, taču tagad atklāju, ka Latvijas Radio 2 fonotēkā ir 45 000 dziesmu latviešu valodā un par lielāko daļu neko nezinu.
Tā ir jauna pieredze, sevis izglītošana un iespēja iepazīt kolēģu – citu latviešu mūziķu – darbu, jo līdz šim esmu tikai rakstījis savu mūziku,» stāsta mūziķis no Latgales.
Normunds Zušs neslēpj – iztikt bez muzicēšanas pandēmijas laikā esot diezgan traki. «Entuziasms, kas bija pavasarī – nu tik radoši strādās un būs daudz brīva laika –, vairākumam mūziķu jau ir noplacis. Arī man. Tūlīt jau būs pagājis gandrīz gads, kopš netiekam muzicēt pie publikas. Daudziem no mums ir kredīti, ģimenes, bijām pieraduši pie noteikta finanšu daudzuma, un tad pēkšņi viss pazūd. Tas ir smagi.
Arī man beidzamie desmit gadi bija saistīti tikai ar mūziku, un pērn manās mājās cītīgi gatavojām Ziemassvētku programmu kopā ar Kasparu Markševicu un baroka mūzikas izpildītāju soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini. Taču viss pajuka. Protams, mēģinu radīt ko jaunu – sadarbojos ar tekstu autoru Intu Kalnu, dīdžeju Dārku, jaunas dziesmas top gan grupai Galaktika, gan citiem mūziķiem,» stāsta viņš.
Zušs tomēr saskata ārkārtējās situācijas pozitīvās puses: «20 gadu laikā pirmo reizi beidzot biju mājās Ziemassvētkos un jaunajā gadā. Mana sieva Mārīte un meita Laima Elizabete ļoti novērtēja to, ka varējām ģimenes lokā nosvinēt.»
Normunds teic – viņš speciāli nemudinās meitu spēlēt kādu instrumentu vai dziedāt, taču vērīgi seko visam, kas atvasi interesē, un mēģina atbalstīt viņas centienus un izvēles. «Studijā, kas atrodas manas mājas otrajā stāvā, meita zina, kā ieslēgt visus aparātus un instrumentus, kā sintezatoram regulēt skaļumu. Protams, tas viss vēl bērna līmenī un, kā jau bērnam, viņai viss ātri apnīk – 10 minūtes paspēlē klavieres, tad grib spēlēt bungas, tad atkal vajag ieslēgt mikrofonu,» atklāj Normunds.