Mana jaunā stratēģija
Kā jau noprotat – viens neveiksmīgs randiņš nevar būt par iemeslu tam, lai turpmāk Tinderim ietu ar līkumu. Tas noteikti nav stāsts par mani, pat ja tas man bija pirmais randiņš pēc nez cik gadiem. Ar lielāko prieku gribētu ņemt vērā manas paziņas silto ieteikumu pēc iespējas vairāk tos vīriešus svaipot pa labi, nevis pa kreisi, bet laikam tik daudzus jau esmu paguvusi izbrāķēt, ka nu galīgi vairs nav kā agrāk, kad tikai šķir un šķir, un liekas – viņi nekad nebeigsies…
Galerija ir krietni sarukusi un izskatās visai bēdīga. Tāpēc tagad mana jaunā stratēģija ir – dod viņam iespēju! Nē, nu labi – ja cilvēks bildē vai tas, ko viņš uzrakstījis, tiešām nepatīk, tā ir viena lieta. Bet vai tad visiem telefonā ir nez kādas smukās bildes? Varbūt viņam vislabākā šķiet tieši tā, kas tapusi uz prāmja pēc jautras nakts, pie moča vai uz kalna. Varbūt cilvēks labprāt pasmejas arī pats par sevi un tāpēc viņam visas bildes ir tādas amazing. Un tagad man ir tik daudz, par ko pašai smieties un brīnīties. Esmu nokļuvusi pilnīgi citā realitātē.
Ja tu tūliņ neatbildēsi, es tevi unmatchoju
Pēkšņi mans telefons signalizē, ka pienācis jauns paziņojums. Čau! Ko dari? Labprāt iepazītos ar Tevi tuvāk! Nu neko sākums… Bet ko atbildēt uz jautājumu – ko dari? Neiešu taču stāstīt, ka tieši šobrīd man kūst vasks, jo gatavojos vaksēt kājas… Atbildu – okey, lai pastāsta par sevi, ja reiz grib tuvāk iepazīties. Viņš atraksta, cik garš ir, kāda ir viņa zodiaka zīme un hobijs. Es tikmēr vēlreiz izpētu viņu Tinderī – bildes no ceļojumiem, lielākoties šortos un saulesbrillēs, diez kā viņš izskatās bez tām brillēm? Prasu – vai tas komplektiņš ir viņa iepazīšanās slepenais ierocis? Vai tad es esot gaidījusi ko citu? Tie esot biežākie jautājumi, kas dāmas parasti interesējot… Neviena taču negribot satikties ar augumā mazāku vīrieti… Varbūt, bet astroloģija un horoskopi gan mani nudien neinteresē… Un tomēr – kas es esot pēc horoskopa? Mums sapas! – viņš lietišķi secina, saņēmis manu atbildi. Interesanti, vai šis vīrietis tic arī aizkapa dzīvei?
Seko ierosinājums nevilkt laiku garumā, bet satikties, lai visiem viss ir skaidrs. Nu nezinu, nezinu, nekas labs te neizklausās – nu jau vairs neslēpju savas domas. Bet viņš neliekas mierā. Turpina rakstīt, un atklājas – mans lielākais bonuss viņa acīs ir, ka neesmu uzreiz jautājusi, kur viņš strādā un cik pelna. Mamma mia! Vai tiešām?
Un tad seko vislielākais pārsteigums – viņš izstāsta par sevi gandrīz kopš dzimšanas, bet pienāk norunātā randiņa diena, un viņš… pazūd.
Tā vienkārši! Godīgi sakot, es pat atviegloti uzelpoju, jo mīnus 18 grādos doties vakarā uz parku, lai satiktu kādu, par kuru neesmu droša, ka vispār vēlos satikt, nav tā labākā ideja…
Paralēli atrakstījis arī viens kaismīgs autobraucējs (pēc bildes spriežot). Labvakar! Kādi plāni brīvdienās? Interesanti – ko atbildēt pilnīgi svešam cilvēkam? Teikt, kā ir – gribu beidzot izgulēties, jo ar to attālināto strādāšanu darbi arvien biežāk ievelkas līdz pusnaktij, – būtu stulbi. Man nav nekādu dižo plānu, tik vien kā ar suni iziet ārā? Nu nē! Rakstīšu: ko Tu vari piedāvāt? Tad jau redzēs, kas būs… Kas tad tas? Viņš jau paguvis uzrakstīt: ja tūliņ neatbildēsi, es tevi unmatchoju. Precīzi tāds vārds! Ko tas vispār nozīmē? Ā, ja bija match, tad tagad vairs nebūs. Viņš izvirza man noteikumu? Nopietni? Jēziņ, to, ka sievietes spēj būt drāmas karalienes, tas tā kā saprotams. Izrādās – arī vīriešiem šis ampluā nav svešs. Droši vari mani atmačot. Toties, pateicoties tev, esmu uzzinājusi arī par šādu opciju. Lieku to tūliņ lietā – tā teikt, atmačoju. Un nagi niez to pašu izdarīt arī ar džeku ādas jakā – pēc nedēļu ilgas sarakstes viņš neatlaidīgi gribēja mani redzēt. Vienalga, kur un cikos, bet, kad beidzot biju izbrīvējusi no darbiem brīvu vakaru, pēkšņi pats vairs netika. Jūs paši vispār zināt, ko gribat?
Varbūt vispirms seksu?
Sāku jau domāt, ka man vienkārši nav paveicies ar šābrīža Tindera iesaukumu. Divi no skata glīti vīrieši, abi vēlas nopietnas attiecības un abi – viens ātrāk, otrs mazliet vēlāk – piedāvā iepazīšanos sākt ar seksu. Nu apmēram tā – tad uzreiz viss būšot skaidrs. Nu kāpēc gan ne, tā taču mēs visas darām, kad meklējam nopietnas attiecības. Vai tad ne? Pirmais pat nesaprata ironiju, piedāvāja tūliņ pat apmainīties telefona numuriem un iesildīties videozvanā… Kaut kā galīgi nejutu degsmi atbildēt. Otrs bija mazliet smalkjūtīgāks. Pat tā kā nokaunējās, taisnojās – pats nesaprotot, kas viņam uznācis.
Bet tā nu tas esot – dažas pat uzmet lūpu, ja pirmajā randiņā nesaņem neko vairāk par atvadu bučiņu.
Nespēju noticēt, ka sievietes to tik vien gaida, lai pirmajā randiņā mestos gultā! Turklāt ir taču kovids! Bet vai tad attiecībām tas traucējot? Nu, līdz attiecībām vispirms jātiek. Tā līdz randiņam lieta nemaz nenonāca, bet dīvainā kārtā mēs turpinām sarakstīties. Un man jāatzīst – viņš ir tik samtaini maigs, ka gribas viņam pieskarties… Es gan cenšos neizrādīt interesi, spītīgi turos un nekad nerakstu pirmā, bet – jo tālāk, jo trakāk. Jo īpaši pēc tāda nakts čatiņa, kad jau pilnā nopietnībā sāc domāt – pie velna to kovidu un distancēšanos! Starp citu, tieši no viņa arī uzzinu, ka vīrieši lielākoties tomēr maksā par Tinderi, jo viņiem ļoti gribas redzēt, kurām sievietēm viņi patīk… Tad varot izvēlēties un rakstīt pa tiešo. Bez match. Tiešām? Man ir 125 patīk – kur jūs esat ar to maksas Tinderi? Jā, bet tomēr drošāk, ja simpātijas ir abpusējas, paskaidro mans samtainais maigumiņš.
Un tagad – lielais jautājums
Esmu sprukās, jo pamanīju Tinderī draudzenes vīru. Ja viņi būtu pašķīrušies, es to noteikti zinātu. Tāpēc jau vairākas dienas ir – ā, ko darīt, ko darīt!? Viņa nav gluži mana sirdsdraudzene, un tomēr – teikt vai neteikt? Varbūt uzrakstīt viņas vīram? Nu labi, atzīšos – pirmā doma man vispār bija viņu nolaikot, lai pats redz, ka ir ieberzies. Bet nebiju pārliecināta, vai man tiešām ir jāiejaucas. Un, jo ilgāk es par to domāju, jo šķērmāka dūša paliek. No vienas puses, kas es par draudzeni, ja noklusēšu, no otras puses, – tās ir viņu abu attiecības. Ja kaut kas tajās sagājis greizi, tātad sagājis greizi, un atrisinājums būs arī bez manas palīdzības. Tomēr laikam klusēšu līdz kapa malai…