«Tā ir reāla mūmija. Reāls mumificējies kaķis. Parasti, kad kaķi iet uz nomiršanu, viņi paslēpjas, lai pretinieki viņus neapēstu. Mani čomi, kad jauca šķūnīti vai bēniņos tos ir atraduši, tad viņi man vai nu uzgriež vai atsūta bildi. Tad es viņus lakoju vairākas reizes un apstrādāju ar poliuretānu,» LTV1 raidījumam 100 g Kultūras atklāj Brekte.
Citi lasa
Savā jaunākajā izstādē Brekta darbos ir ietvēris sabiedrības nepieņemtos un noraidītos aspektus, izgaismojot tās sašķeltību, ciešanas un vientulību. Brektes izstādē izvietoti arī poliuretānā izmērcēti, sakaltuši džemperi, kas simbolizē zudušās dvēseles, uzraksti no vistu kauliem un neona gaismām, kā arī bezpajumtnieku portreti, kurus mākslinieks pēdējos gados portretē Rīgas ielās. «Kaut kas viņos ir. Tas pats apģērbs, kā viņi izskatās vai kā viņi komunicē – reizēm viņi ir forši, reizēm agresīvi. Jebkurā gadījumā, viņi ir cilvēki. Bet šeit es viņus radu kā simbolus, ka ir tās bada spēles mums ir. Un – jo tālāk, jo trakāk,» saka mākslinieks.
Kristians Brekte izstādē redzamos eksponātus pielīdzina ēnām, kurām piešķir savu devu ironijas, asprātības un daudznozīmības. Viņš arī paironizē ar atpazīstamām patērētājkultūras zīmēm un sociāliem tēliem, mākslas darbos filigrāni ieaužot smagās realitātes pavedienus.