Dāvanas izvietotas speciālās stikla vitrīnās trīs zālēs. «Tās, protams, nav visas, jo to bijis simtiem. Te redzama tikai neliela daļa dāvanu – atlasītas tās krāšņākās un izteiksmīgākās lietas,» žurnālam «Privātā Dzīve» skaidro Valsts prezidenta kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas fondu glabātāja Inese Zelmane.
«Rīgas pilī var aplūkot dāvanas, sākot no pirmā atjaunotās Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa laika,
proti, no 1995. gada, kad Rīgas pils atkal kļuva par prezidenta rezidenci. No pirmā brīvvalsts laika dāvanu mūsu kolekcijā diemžēl nav. Pieņemam, ka arī tolaik bija diplomātisko dāvanu apmaiņa, taču tās diemžēl ir zudušas,» stāsta Inese.
«Šeit aplūkojamas dāvanas, kuras prezidenti pēc pilnvaru termiņa beigām nav izpirkuši. Parasti tās novērtē īpaša komisija, kurā darbojas arī mākslas priekšmetu eksperti. Ja prezidents vēlas iegūt savā īpašumā kādu no iemīļotākajām vai nozīmīgākajām dāvanām, viņš summu, par kādu tā novērtēta, iemaksā Valsts kasē,» dāvanu izpirkšanas procesu skaidro Inese.
Pēdējā laikā prezidenti visai maz izpērkot dāvanas. «Andris Bērziņš, piemēram, izpirka tikai kādus četrus piecus priekšmetus, bet Raimonds Vējonis – septiņus. Viņš savā īpašumā ieguva vairākas monētas, jo tās kolekcionē, un piemiņas medaļas. Visvairāk dāvanu savulaik izpirka Vaira Vīķe-Freiberga.» Dāvanas, kuras netiek izpirktas un arī izstādītas, tiek nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam vai izvietotas interjeros, piemēram, Rīgas pils Zilajā salonā izvietota pāvesta Franciska dāvinātā mozaīka.
Ko valstu pārstāvji visbiežāk dāvina? «Lielākoties tie ir priekšmeti, kuri reprezentē dāvinātāja valsti, tās kultūru un vēsturi, – gleznas, trauki, kolekcijas monētas, paklāji, tērpi, sudraba un porcelāna priekšmeti. Dāvanas nereti rotātas ar valstu ģerboņiem, dāvinātāja logo vai simboliku,» stāsta Inese.