Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Venēcija rotu māksliniecei ir īpaša. Te viņa smeļas iedvesmu, ik gadu piedalās Venēcijas karnevālā un vienkārši bauda dzīvi. Tā bija arī pērn, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19, un toreiz Anna, par spīti draugu un radu bažām, uzreiz atgriezties Latvijā nesteidzās. Kopš tā laika aizritējis gads, un nebija šaubu, ka arī viņas pirmais ārzemju ceļojums būs uz Venēciju.
Rotu dizainere jau ir tur un pilniem malkiem bauda radošās pilsētas gaisotni. «Tiklīdz radās iespēja, uztaisīju kovidpoti drošībai un kā tauriņš izlidoju pa atvērtām durtiņām.
Man jau bija kļuvis grūti tā dzīvot – aiz slēgtām robežām.
Gribējās redzēt draugus, iepazīt jaunus cilvēkus, gada garumā man tā visa ļoti pietrūka. Tagad es šo tukšumu veiksmīgi aizpildu. Pēc ilgstoša komunikācijas bada tas šķiet ļoti pacilājoši,» PDz atklāj Anna.
«Tas viss ir kā malks svaiga gaisa, un šīs izjūtas nepāriet – es to gluži vai karotēm ēdu! Esmu noķērusi caurstrāvojošu radošuma dzirksti,» aizgrābta ir māksliniece.
Viņa atzīstas – tik sen nebija ceļojusi, ka pirms došanās uz lidostu bija apjukusi. «Sāku uztraukties, vai visu paņēmu līdzi, kā noritēs lidojums. Un ne velti – vienu anketu nebiju aizpildījusi. Bakstoties telefonā, gandrīz nokavēju reisu, bet viss beidzās labi,» atminas viņa. «Jau esot Venēcijas lidostā, jutos atjaunojusies – jūras aļģu smarža bija tur jūtama.»
Itālijā Anna apmeklēja draudzenes izstādes atklāšanu, piedalījās viesībās, baudīja kokteiļus un apciemoja galeriju, kur izstādītas viņas ekskluzīvās rotas, kas apskatāmas tikai Venēcijā.
«Mākslas galerijas, ar kurām tur sadarbojos, kovidlaiku pārdzīvoja, un nu ir atkal atvērušās. Jauki, ka arī visas manas iecienītākās vietas, piemēram, kafejnīcu Florian, pandēmija nav iznīcinājusi,» saka Fanigina un piebilst – ne visiem uzņēmējiem ir tā paveicies, jo daudzi telpu īpašnieki īres atvieglojumus nedeva, vairākas vietas ir slēgtas.
«Dzīve Itālijā kūsā atkal. Vairums reģionu atrodas baltajā zonā, proti, pandēmijas ierobežojumi ir atcelti, izņemot sejas masku valkāšana sabiedriskajā transportā un veikalos. Arī kultūras dzīve uzņem apgriezienus. Piemēram, maijā tika atklāta Venēcijas Arhitektūras biennāles izstāde, tiesa, bez pasākumiem. Beidzot māksla atkal ir pieejama cilvēkiem,» priecājas Fanigina.
Neiztrūkstoša itāļu dzīvesveida daļa ir satikšanās ar draugiem un ģimeni, kopējas maltītes un vakari pie vīna glāzes. «Prognoze, ka dzīve vairs nebūs tāda kā iepriekš un mēs turēsimies pa gabalu cits no cita, Itālijā nav piepildījusies,» secina Anna.
