Jautājumu par Rīgas nakts dzīves kvalitātes uzlabošanu aktualizēja deputāte Laima Geikina (PP), kura norādīja uz būtiskākajām problēmām un atrisināmajiem jautājumiem.
Viņa uzsvēra, ka svarīgi rosināt diskusiju, kurā piedalītos visas iesaistītās puses, ieskaitot uzņēmējus, policiju u.c.
Deputāte arī informēja, ka ir paredzēts izveidot darba grupu, kā arī veikt pētījumus, kas ļaus novērtēt esošo situāciju. Darba grupa apkopos iegūto informāciju un izstrādās stratēģiju, kā tālāk rīkoties un kādu struktūru veidot nakts dzīves organizēšanai.
Arī pārējie komitejas deputāti pauda atbalstu iecerei par nakts dzīves sakārtošanu, uzsverot, ka pašlaik esot pāragri runāt par kādas vienas atbildīgās amatpersonas iecelšanu nakts dzīves organizēšanai, piemēram, ieceļot nakts dzīves mēru, vadītāju vai karali.
Gan komitejas vadītāja Linda Ozola (JKP), gan viņas vietnieks Ints Ķuzis (JV) uzsvēra, ka būtiskākais uzsvars nakts dzīves uzlabošanai Rīgā, esot jāliek uz drošības problēmu atrisināšanu. Ja cilvēki jutīsies droši, tad būs iespējas attīstīt gan kultūras dzīvi, gan nakts ekonomiku.
Arī pieaicinātie nakts dzīves organizētāji, piemēram, Latvijas Bāru asociācijas pārstāvji pauda gatavību iesaistīties situācijas uzlabošanā un sniegt savus priekšlikumus un idejas, kā vaētu dažādot un uzlabot dzīvi Latvijas galvaspilsētā naktīs.
LETA jau ziņoja, ka prezentācijā, kas iesniegta deputātiem, bija norādīts, ka viens no risinājumiem, kas ļautu uzlabot nakts dzīvi Rīgā, būtu nakts mēra iecelšana.
Šādi nakts mēri ir iecelti daudzās lielajās pasaules pilsētās un tie rūpējas par pilsētas naktsdzīves organizēšanu un politikas veidošanu kā arī ir mediatori naktsdzīvē iesaistīto attiecību regulēšanā.
Piemēram, nakts mēra amats ir izplatīts Nīderlandes pilsētās. Amsterdamas pirmais nakts mērs pirms vairākiem gadiem viesojās arī Rīgā, bet Groningenas nakts mērs pērn apciemoja Rēzekni.