Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Dokumentālu filmu režisore Dzintra Geka patlaban apkopo un kopā ar savu komandu – scenāristu Māri Putniņu un operatoru Viktoru Gribermanu – strādā pie filmas Pēckara bērni, kuras galvenie varoņi dzimuši pēckara gados – pagājušā gadsmita 40. gadu nogalē.
Kopumā plānots intervēt vismaz sešdesmit personāžu. Šo ļaužu dokumentālus stāstus fiksēt režisori motivējusi kāda viņas dzīves epizode: «Reiz ikdienas skrējienā mani apturēja mazmeita un pavaicāja, kas bija mani vecāki, kā esmu uzaugusi. Domāju – kas notiek? Vai tiešām viņai neviens nebija stāstījis par viņas senčiem? Par to, ka mans tēvs bija nacionālais partizāns, kas tika notiesāts uz 25 gadiem…»
«Mans mērķis ir sagatavot intervijas par saviem laikabiedriem. Tā ir paaudze, kurai šobrīd ir 70 gadu, un lielu daļu varoņu pazīstu jau kopš jaunības.
Manuprāt, tam ir liela vērtība – izzināt, kā veidojušies un savijušies cilvēku likteņi, tā radot Latvijas vēstures stāstus.
Izzināt, kas esam, kāda ir mūsu dzīves jēga un ko tad īsti savā dzīvē esam gribējuši izdarīt,» PDz saka Dzintra Geka un piebilst – topošās filmas varoņus vieno arī tas, ka šī paaudze augusi laikmetā, kurā valdīja meli – vienas sarunas mājās, pavisam citas skolā un darbavietā.
Tā iemūžinātas interesantas sarunas ar eksprezidentu Valdi Zatleru, mākslinieku Juri Jurjānu, aktrisi Regīnu Razumu un daudziem citiem. Geka stāsta par sarunu ar bijušo baletdejotāju Andri Vītiņu, kurš vēl tagad piedalās Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādēs. «Viņš joprojām cenšas būt labā formā, ja nu atkal būs iespēja iziet uz skatuves. Aplūkojām fotogrāfijas, kurās viņš redzams kopā ar Mihailu Barišņikovu, kurš bija biežs viesis viņa ģimenē un ļoti cienīja sava drauga mammu,» atklāj režisore.
Savukārt Liepājas teātra direktors, aktieris un režisors Herberts Laukšteins filmā izstāsta, kā pa kluso aizņēmies brilles no mammas, lai pievērstu tās meitenes uzmanību, kurai vienīgajai klasē bija brilles.
«Mamma tā arī neuzzināja, kāpēc viņš regulāri ņēmis tās brilles,» smejas režisore.
«Ja arī kāds stāsts netiks parādīts uz ekrāna, tas tomēr būs dokumentēts un saglabāts kā kultūrvēsturiska vērtība.
Katra varoņa stāstā tiks akcentēta sava šķautne – ne tikai par bērnības vai skolas gadiem, bet arī par viņu personības briedumu.» Filmā tikšot izmantoti arī unikāli video no privātiem arhīviem. «Piemēram, pašam scenārija autoram Mārim Putniņam, režisoram Pēterim Krilovam un Regīnai Razumai ir saglabātas viņu bērnības epizodes, kas filmētas ar astoņu milimetru kameru,» teic viņa.
