«Šogad man daudz darbu – koncerti, izrādes, korporatīvie pasākumi, tāpēc diemžēl vēl neesmu paspējis sagādāt ne dāvanas un pat ne egli,» pagājušās nedēļas nogalē žurnālam «Privātā Dzīve» atzina dziedātājs. Viņš izteica cerību, ka ar saviem pienākumiem ģimenē tomēr tiks galā. Apspriešanā gan esot arī rezerves variants – svinēšana pie vecmāmiņas Auros – Dobeles novadā.
Stāstot par gatavošanos svētkiem, Lauris uzsver: «Vienmēr izvēlos vislielāko egli, rotāju to bez palīgiem, jo man ir sava vīzija, kādai tai ir jābūt. Arī nemainās rotājumi. Eglītē obligāti jābūt lampiņām un trīs krāsu bumbiņām – sarkanām, zilām un sudraba. Katru gadu gan kāda bumbiņa nokrīt un saplīst.»
Lai «uzburtu» Ziemassvētku cienastu, Lauris lietā liek viltību.
«Es iegādājos «Lido» vislabāko gaļu – vistiņas, cepeti –, uzsildu to krāsnī un pasniedzu kā savējo. Un tad no Tērvetes atbrauc vecāki, kas atved un noliek uz galda ēdienu, ko ir taisījuši paši. Es neesmu nekāds baigais pavārs, tāpēc mielasta gatavošanu uzticu tiem, kas to izdarīs labāk par mani. Tas ir iemesls, kāpēc vienmēr atsaku kulinārijas šoviem, kuros mani mēdz aicināt,» smej dziedātājs.
Dāvināšana Reiniku ģimenē ir pārdomāta. «Agrāk katrs pirka dāvanas pilnīgi visiem, kas piedalīsies Ziemassvētku ballē. Bija tā, ka katrs pa savām mājām izklīdām pamatīgi iztērējušies un ar dāvanu kaudzēm. Pēdējos gadus ievērojam loterijas principu. Proti, katrs izlozē, kuru cilvēku apdāvinās,» teic Lauris. Vērojot atkusni, dziedātājs aizdomājas, ka labi tomēr būtu, ja tas noslēgtos līdz Ziemassvētkiem. «Tas taču būtu jauki, ja šajos Ziemassvētkos skaisti un lēni snigtu sniedziņš un tas uzreiz neizkustu,» romantisks kļūst Reiniks.
Citas interesantas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!