«Oficiāli pēdējā darba diena man būs 31. marts. Joku dienā manis tur vairs nebūs. Un tas nav joks!» žurnālam «Privātā Dzīve» paziņojusi Ramona.
Laika ziņu redaktore atzīst, ka žurnālistika un darbs televīzijā kopš apzināta vecuma bijis viņas sapnis un mērķis. «Pieci gadi laika ziņās ir liels periods. Esmu televīzijā darījusi arī citu ko – veidojusi sižetus «Vides faktiem», pat kādu laiku vadījusi raidījumu «4. studija». Bet nu esmu sapratusi, ka sasniedzu savas virsotnes, realizēju tik daudz, cik biju izvirzījusi. Ir svarīgi, lai tas, ko dari, dod piepildījumu. Kad sāc saprast – šeit esmu savu darbiņu padarījusi, tad jārīkojas un jāiet uz priekšu,» filozofiskās pārdomās dalās Ramona.
Lēmums nav bijis viegls, tāpēc ilgu laiku apsvērts. «Konfliktu man ne ar vienu nebija. No «Rīta Panorāmas» aizgāju pirms vairāk nekā gada, jau tad iekšēji jutu – diez vai ilgi strādāšu vakara ziņās. Bet tomēr pagāja diezgan daudz. Ir grūti saņemties pārmaiņām, jo tas ir sava veida diskomforts. Pierodam pie tā, kas ir. Protams, arī es biju pieradusi. Taču pienāca brīdis, kad jāiet tālāk – gribu attīstību, izaugsmi.
Man ir tikai 31 gads, profesionālā ziņā varu vēl augt un augt.»
Citi lasa
Tagad viņa ir apmierināta, ka izkāpusi no komforta zonas. Lēmumu atbalsta arī mīļotais vīrietis uzņēmējs Artūrs Plūme. «Viņš priecājas nevis par to, ka aizeju no televīzijas, bet par to, ka esmu nolēmusi sevi pilnveidot un attīstīt.»
Kad uzrakstījusi atlūgumu, Ramona sapratusi – lai cik saldsērīgi justos, neko nenožēlo. «Ar maksimālu atdevi šo nedēļu vēl nostrādāšu un došos tālāk,» tā viņa. Ramonai jau esot domas, kas būs šis – tālāk. «Ir pat vairāki piedāvājumi. Pagaidām tos neatklāšu, jo nevienam neesmu teikusi ne jā, ne nē. Darbs televīzijā, šī publiskā dzīve man ir iemācījusi būt piesardzīgai. Būšu atklāta – pēdējos gadus varbūt esmu bijusi nedaudz rutīnā, pie saviem nākotnes plāniem un mērķiem neesmu strādājusi. Tagad domāju – ir īstais laiks izvirzīt jaunus! Lielākus, vērienīgākus, kur mana sirsniņa jutīsies vislabāk,» uzsver viņa.
«Man svarīgākais, ka šajos gados esmu centusies būt cilvēciska, tāda, kāda esmu. Bez uzspēles, dabiska, dodot savu siltumu skatītājam, kas ir otrpus ekrāna. Televīzija prasmju ziņā man ir iedevusi daudz, bet vislielākā vērtība tomēr ir cilvēki, kas man bija apkārt. Draugi, kas iegūti, cerams, paliks. Jo kolēģi, darba lietās sastaptie ļaudis, kurus tagad redzēšu retāk, ir mana lielākā sirdssāpe aizejot. Tik brīnišķīgi darba biedri bija!
Gan kolēģe laika ziņās, gan režijas un studijas cilvēki – operatori, videoinženieri, datorgrafiķi, režisori… Guntiņa, kas man pieliek mikrofonu pirms ziņu lasīšanas. Viņa ir vienkārši fantastisks cilvēks. Vairākas kolēģes man ir kļuvušas par draudzenēm, ar kurām ikdienā sazvanos. Manās acīs viņi visi ir zelta cilvēki. Tieši vakar ziņās vēl paķiķinājām, ka nu jau manis te vairs nebūs. Un kolēģe teica: «Nē, Ramona, neej prom! Ko mēs bez tevis darīsim? Es arī iešu līdzi!»
Kad tā pasaka, tad aizdomājies, ko cilvēki īsti apkārt jūt un domā. Tas ir baigi svarīgi, to novērtēju, jo tuvākos kolēģus noteikti varētu saukt par draugiem un savā ziņā – arī par ģimeni,» saka laika ziņu vadītāja.
Kolēģu veikumam viņa sola sekot līdzi: «Neierasti televīzijas cilvēkam, bet atzīšos, ka man jau sen mājās nav televizora. Neprasās pat, lai būtu. Tāpēc nesolu sekot pa televizoru. Datorā paskatīšos un ne tikai «Panorāmu» un laika ziņas.»
Citas interesantas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!