“Statistika liecina, ka mēnešos, kad ir labi laikapstākļi, negadījumi notiek biežāk. Karstumā autovadītāji nereti pie stūres sēžas saules nogurdināti vai kļūst izklaidīgi. Turklāt satiksmes intensitāte mēdz palielināties, cilvēkiem vairāk dodoties ceļā, lai meklētu iespējas atpūsties ārpus pilsētas tveices, savukārt ceļa segums karstumā maina savas īpašības.
Lai arī laikapstākļus ietekmēt nevaram, noteikti varam tiem pielāgoties un rīkoties preventīvi, tā izvairoties no bīstamām situācijām un vienlaikus paturot prātā, ka risks ir paaugstināts,” aicina BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Karstumā autovadītāji nogurst ātrāk
Kā norāda eksperts, karstā laikā autovadītāji nogurst ātrāk. Jāņem vērā, ka braukšana nogurumā bīstamības ziņā var būt pielīdzināma auto vadīšanai alkohola reibumā. Abos gadījumos autovadītājiem zūd koncentrēšanās spējas, rodas grūtības objektīvi novērtēt situāciju uz ceļa, kā arī tiek kavēta reakcija.
“Nogurumu veicina ne tikai karstums un atrašanās saulē. Autovadītāji mēdza nogurt arī no trokšņa, kas rodas, ilgstoši braucot ar atvērtiem auto logiem. Protams, lielākoties mūsdienu automašīnas ir aprīkotas ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, tomēr jāņem vērā, ka ne visi autovadītāji tās izmanto,” norāda Kristaps Liecinieks.
Ceļa segums arī karstā laikā var kļūt bīstams
Asfalts karstumā var kļūt slidens, jo augstā temperatūrā tas paliek mīkstāks un slodzes ietekmē asfalta cietā frakcija jeb šķembas tiek iespiestas dziļāk, virspusē atstājot bitumenu, kas nenodrošina tikpat labu saķeri ar auto riepu, kāda tā ir šķembu maisījumam. Tā rezultātā bremzēšanas ceļš kļūst garāks, un ceļa līkumi jāizbrauc vēl uzmanīgāk. Tas pats attiecināms arī uz grantētajiem ceļiem, kur esošie akmeņi uzkarstot var veicināt ceļa slīdamību, savukārt putekļi – apgrūtināt redzamību.
“Mēs esam pieraduši un labi zinām, ka ceļi slideni kļūst ziemā un tāpēc jābrauc prātīgi. Tomēr arī vasarā, jo īpaši karstā laikā, būtiski izvērtēt ceļa stāvokli, jo arī šādos laikapstākļos mainīgais ceļa segums var radīt riskus iespējamām avārijas situācijām. Tāpēc neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem ieteiktu nekļūt pārgalvīgiem un izvēlēties ceļu satiksmes noteikumiem un ceļa seguma kvalitātei atbilstošu braukšanas ātrumu,” iesaka Kristaps Liecinieks.
Apdrošināšanas sabiedrība BALTA apkopojusi noderīgus ieteikumus autovadītājiem, karstā laikā pārvietojoties ar auto
- Ja vien tas ir iespējams, braucienus ar automašīnu plānojiet agri no rīta vai vēlu vakarā, kad gaisa temperatūra var būt nedaudz zemāka.
- Rūpīgi novērtējiet ceļa stāvokli. Arī vasarā karstuma rezultātā ceļa segums var būt mainīgs, tādējādi ietekmējot transportlīdzekļa saķeri ar ceļu, redzamību un bremzēšanas ilgumu.
- Karstā laikā auto dzesēšanas sistēma tiek noslogota daudz vairāk, tāpēc pārliecinieties, ka tā ir darba kārtībā un vienmēr uzpildīta.
- Ja vien iespējams, neatstājiet automašīnu tiešos saules staros, tādējādi mazinot diskomfortu, kas var rasties, atsākot braucienu. Auto vēlams novietot ēnā vai arī vislabāk stāvvietā zem jumta. Ja šādas iespējas nav, tad auto būtu jānovieto ar aizmuguri pret sauli, lai auto priekšējais mērinstrumentu panelis uzkarstu pēc iespējasmazāk.
- Lietojot gaisa kondicionēšanas sistēmu, starpībai starp auto salonā esošo temperatūru un āra temperatūru nevajadzētu būt lielākai par 5 Celsija grādiem. Tas pasargās autobraucējus no saaukstēšanās riska. Ja gaisa kondicionēšanas sistēma nav vai tā nedarbojas, ieteicams izvairīties no caurvēja radīšanas salonā.
- Rūpējieties par savu veselību un labsajūtu, tālākos pārbraucienos ieplānojot arī atpūtas pauzes. Atcerieties, ka apstāšanās tiešos saules staros ceļa malā, kur nav ēnas, var radīt pretēju rezultātu – papildu pārkaršanu.
- Nekādā gadījumā karstā laikā automašīnā nedrīkst atstāt bērnus un dzīvniekus pat uz neilgu brīdi. Gaisa temperatūra automašīna salonā strauji uzkarst, radot veselībai un dzīvībai bīstamu situāciju.