Šis lieliskais vingrojums dara daudz laba, bet ar nosacījumu, ja to pilda pareizi. Tas ir statisks vingrojums, kur svarīgi ieņemt un noturēt pareizu pozu. Un arī šoreiz darbojas princips – labāk mazāk, bet precīzāk. Pat desmit sekundes sākumam ir ļoti labi. Kad tas izdodas, var pamazām likt klāt pa 3–5 sekundēm.
Noteikti pirms tam izapļo locītavas, mazliet pastiepies.
Vingrojuma laikā būtiski elpot ar diafragmu – ieelpā caur degunu vēders piepūšas, izelpā caur muti – vēders saplok un pielīmējas pie muguras. Elpojot ar diafragmu, nomierinās nervu sistēma, var vairāk ieelpot, uzņemt skābekli.
Vingrojumu beidzot, vispirms pieliec ceļus pie grīdas, tad pastiepies un tikai tad nolaidies lejā uz grīdas.
Iesācējiem
Balstā guļus uz apakšdelmiem un atbalsties arī uz ceļiem. Seko, lai viss ķermenis ir taisns un mugura nav izliekta.
Iesācējiem
Balstā guļus, bet nevis uz augšdelmiem, bet atbalstoties uz plaukstām. Tām jāatrodas tieši zem pleciem.
Klasiskais
Balstā guļus uz apakšdelmiem, lai viss ķermenis ir taisns kā dēlis. Arī kakls ir taisns, nevis galva nokārta vai atliekta. Piere paralēli grīdai, skats grīdā. Plecs atrodas virs elkoņa. Sēža sasprindzināta, dibens nedrīkst būt atšauts, jāmēģina kā sunītim ievilkt asti, citādi ir pārlieku liela slodze mugurai. Starp lāpstiņām nedrīkst būt ieliekums. Kājas – taisnas plecu platumā. Lai kājas būtu taisnas, sanāk, ka papēži it kā jāspiež grīdā, svars jāpārnes uz aizmuguri.
Ja poza ir pareiza, tad krūškurvis ir atbrīvots, ir viegli elpot.
Domā par to, lai nenoslogotu liekas muskuļu grupas, tad varēsi ilgāk noturēties. Mugura ir brīva, nav izliekta, pat sejas muskuļus centies atbrīvot, lai netiek tērēta lieka enerģija.