Pārceltuve darbojas katru dienu no plkst.8 līdz 18.
LETA jau vēstīja, februāra izskaņā ledus krāvumi Gaujā norāva Līgatnes pārceltuvi no troses un aiznesa aptuveni 50 metrus lejup pa upi.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mediju attiecību eksperte Maija Rēna stāstīja, ka ledus krāvumi pavasara palos Līgatnes pārceltuvei nodarījuši zaudējumus 13 142 eiro vērtībā.
Visus izdevumus, kas radās pēc pārceltuves aizskalošanas ar ledus masu, sedz apdrošinātāji, jo pārceltuve pret šādu negadījuma iespēju bija apdrošināta. Visa summa jau ir saņemta no apdrošināšanas kompānijas Compensa.
Pārceltuves platforma ir atzīta par drošu kuģošanas līdzekli. Tā ir iekļauta Latvijas Kuģu reģistrā. Iepriekš tā darbojas vienkāršotā režīmā, nodrošinot vietējo iedzīvotāju vajadzības un iespēju piekļūt pakalpojumiem un uz savām mājvietām, taču transportlīdzekļus nepārvadāja.
Kā pavasarī aģentūrai LETA pastāstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V), Līgatnes pārceltuve pēdējos astoņus, deviņus gadus ir darbojusies visu gadu. Līdzīgā negadījumā tā cietusi 1994.gada pavasara palos un pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā.
Līgatnes pārceltuve pieder DAP, bet par tās uzturēšanu un apsaimniekošanu gādā Pārgaujas un Līgatnes novada pašvaldības. Ik gadu tās darbības nodrošināšanā abas pašvaldības kopā iegulda aptuveni 10 000 eiro, informēja Šteins.