Rīga +12°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pētījums tiek īstenots jau desmito gadu, un tā rezultāti sniedz ieskatu Latvijas iedzīvotāju mūzikas lietošanas paradumos, izprast, kādu mūziku klausās mūsu sabiedrība, un novērtēt tendences sabiedrības izpratnē par intelektuālā īpašuma jautājumiem nozarē.
«Šī gada pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 78% aktīvi meklē jaunus mūzikas ierakstus, ko klausīties. Šis rādītājs norāda uz dzīvotspējīgu un dinamisku kultūru valstī, kur sabiedrība ir atvērta jauniem muzikāliem piedāvājumiem. Šāda tendence veicina jaunu mākslinieku atpazīstamību un popularitāti, kā arī stimulē mūzikas industrijas attīstību, radot iespējas koncertiem, festivāliem un citiem mūzikas pasākumiem,» norāda Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Edvardsa.
Mūzikas tendences mainās un attīstās
Mūzikas žanru izvēle Latvijā atspoguļo ne tikai individuālu katra klausītāja gaumi, bet arī sociālos un kultūras aspektus.
Šī gada aptaujā noskaidrots, ka 37% iedzīvotāju dod priekšroku popmūzikai, tiem seko 16% atbalstītāju rokmūzikai, bet 8% izvēlas elektronisko mūziku.
Hip-hop, kas piesaista vairāk jauniešus no 16 līdz 22 gadu vecumam, tiek izvēlēts 7% gadījumu, savukārt šlāgermūzika turpina piesaistīt 5% klausītāju, īpaši 50–60 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Interesanti, ka indie un alternatīvā mūzika, kā arī elektroniskā mūzika arvien vairāk pievērš jaunāku auditoriju (skolniekus, studentus), liekot domāt par kultūras tendencēm, kas attīstās un mainās. Šīs žanru izvēles ne tikai atspoguļo sabiedrības izpratni par dažādiem mūzikas stiliem, bet arī rada jautājumus par to, kā šie žanri var papildināt kultūras identitāti un izteiksmes veidus turpmāk.
Pētījumā iekļautie jautājumi par mūzikas iegūšanas veidiem atklāj svaigas tendences klausītāju meklējumos pēc iemīļotās mūzikas. Jaunākie dati liecina, ka 30% respondentu aktīvi iegādājas mūzikas ierakstus, kas norāda uz viņu vēlmi atbalstīt māksliniekus un veicina mūzikas industrijas attīstību. «Ir patīkami redzēt to, ka gandrīz visi aptaujātie iedzīvotāji klausās ierakstus, un ka ļoti liela daļa arī meklē jaunu mūziku,» skaidro LaIPA padomes priekšsēdētājs, mūziķis un producents Rūdolfs Budze. «Daudz nepatīkamāk ir redzēt stagnāciju pozīcijās, kas attiecas uz legālo mūzikas patērēšanu, it īpaši maksas straumēšanas servisos. Tendence klausīties mūzikas ierakstus nelegāli mazinās, tomēr joprojām šis procents nepiestāv sabiedrībai, kas sevi uzskata par attīstītu. Iemesli tam varbūt dažādi – tradīcijas, lietošanas paradumi, kopumā izpratnes trūkums par intelektuālo īpašumu un tā vērtību. Mums būs jāturpina nopietni strādāt pie šiem jautājumiem nākamajos gados.»
Kur klausās mūziku?
Video satura vietni Youtube, kur visbiežāk iedzīvotāji klausās mūziku, izmanto kopumā 39% respondentu, savukārt maksas YouTube servisu izmanto 6%. Tam seko mūzikas ierakstu klausīšanās bezmaksas interneta radio kanālos (24%). Bezmaksas Spotify un Deezer straumēšanas servisi tiek izmantoti retāk, 15% gadījumos, kamēr maksas mūzikas ierakstu klausīšanās šajos servisos ir populāra 11% respondentu vidū. Absolūtais vairākums, 88% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60 gadiem klausās mūzikas ierakstus, un piektā daļa šo ierakstu iegādei visbiežāk izvēlas tādus straumēšanas servisus kā Spotify un Deezer.
Savukārt, legālai mūzikas kopēšanai, ko veic 37% Latvijas iedzīvotāju, piektā daļa izmanto viedtālruni (20%), 12% izvēlas datoru, bet 11% izmanto USB zibatmiņas. Šie dati kopumā norāda uz pozitīvām tendencēm mūzikas patēriņa jomā, cilvēkiem aktīvi meklējot veidus, kā atbalstīt savus iecienītākos māksliniekus.
Lai veicinātu legālu mūzikas straumēšanas servisu izmantošanu un atbalstītu māksliniekus, LaIPA ir ieviesusi arī zelta un platīna mūzikas ierakstu sertifikāciju. Šī iniciatīva ir radīta, lai izceltu populārākos ierakstus un uzsvērtu legālu servisu vērtību kā nozīmīgu faktoru autoru, mūziķu un producentu atbalstam, tādējādi stiprinot legāla patēriņa kultūru. Būtiski arī atzīmēt, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas maksas straumēšanas servisu abonēšanu, kas ne tikai nodrošina augstāku mūzikas kvalitāti un lietotāju ērtības, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu mūziķu darbā un industrijas attīstībā.
82% Latvijas iedzīvotāju klausās mūziku radiostacijās, un arvien lielāka daļa no viņiem dod priekšroku radiostacijām ar lielāku latviešu mūzikas īpatsvaru.
Radiostaciju izvēle, kas biežāk atskaņo latviešu mūziku skaidri atspoguļo sabiedrības vēlmi dzirdēt un atbalstīt pašu radīto mūziku. 2024. gadā Latvijas iedzīvotāji ir parādījuši ievērojamu interesi par mūzikas patēriņu internetā, un 79% respondentu norāda uz aktīvu iesaisti digitālajās platformās un interneta resursos.
Jauno rezultātu analīze liecina, ka vairāk nekā trešdaļa (37%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60 gadiem diemžēl patērē mūziku no nelegāliem mūzikas lejupielādes vai straumēšanas servisiem, tomēr salīdzinot ar 2023. gada rudeni, šis rādītājs ir būtiski uzlabojies, samazinoties no 43% uz 37%.
Vai latvieši mūziku zog vai klausās legāli?
Nozīmīga aptaujas daļa ir veltīta Latvijas iedzīvotāju izpratnes un attieksmes par intelektuālā īpašuma aizsardzības jomas izzināšanu. Sabiedrības izglītošana par šiem jautājumiem ir būtiska, jo tā veicina godīgu attieksmi pret radošo darbu, palīdzot ikvienam lietotājam apzināties, kā legāls autoru darbu patēriņš tieši ietekmē mākslinieku labklājību un radošās iespējas. Ja sabiedrība izprot intelektuālā īpašuma vērtību, tā ne vien atbalsta vietējos māksliniekus, bet arī sekmē kopējās kultūras ilgtspēju un daudzveidību. Jaunākie dati liecina, ka 37% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60 gadiem uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības lielākie ieguvēji ir autori un izpildītāji, un intelektuālā īpašuma aizsardzība ir būtiska, jo tā garantē autoru tiesības un veicina radošumu sabiedrībā. Ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka informācijas un izglītojošu pasākumu ir par maz. Šis samazinājums liecina par to, ka tādi LaIPA iniciētie projekti, kā Autorskola (autorskola.lv), ir sasnieguši plānotos rezultātus, veicinot sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma jautājumiem.
