Šarls padsmit gadu saimniekojis Moët&Chandon, bet viņa tēvs Renē Filiponā sabrūvējis vismaz trīs desmitus Dom Pérignon ražas gadu, leģendāro 1961. ieskaitot ,– te tad arī skaidrojums Šarla interesei par dī pī.
Filiponā senču uzņēmumā jeb Champagne Philipponnat, kurš kopš 80. gadiem vairākkārt mainījis īpašniekus, nonākot Šampaņas šeptmaņa Bruno Pajāra (Champagne Lanson, Boizel un Paillard turētājs) rokās, Šarls ir boss pēdējos 20 gadus, Filiponā dzimtu (vairs gan ne īpašnieku statusā) kopš 1522. gada pārstāvot jau 16. paaudzē.
Citi lasa
Apmaiņā pret dī pī Šarls salej paša brūvēto 2004. gada Philipponnat Clos des Goisses. «Gribi zināt, uz ko šis spējīgs?» savu lolojumu meistarīgi skalinādams milzu pinot noir glāzē, retoriski jautā Šarls. «Labas ražas gada Klo de Guāzs savu virsotni sasniedz pēc 60 gadiem. Bet kuram gan ir tik daudz laika,» viņš smīn, «lai piedzīvotu Klo de Guāza eiforiju? Fanātiķi savas pudelītes vaļā ver ceturtdaļgadsimtu pēc ražas, bet pats vislabprātāk to dzeru spēka gados – gadu līdz trīs pēc atdalīšanas no nogulsnēm.»
Philipponnat Clos des Goisses ir, iespējams, Šampaņas mītiskākais šampanietis, kas top tāda paša nosaukuma vīna dārzā – kalnā.
Vērts atcerēties, ka šampanieši pārsvarā ir ar matemātisku precizitāti izauklēti vīna dārzu sulu kokteiļi, un kokteiļus Šampaņā jauc, lai šampaniešmīļus gadu no gada priecētu ar nemainīgi neatkārtojamu, piemēram, Moët&Chandon zīmola rokrakstu, kā arī lai nodrošinātos pret pārsteigumiem, ko pamanās sagādāt Šampaņas draņķīgais klimats.
Toties Clos des Goisses dārzs ir tik pašpietiekams, ka nekādi kokteiļi te nav nepieciešami – galvu reibinošs šampanietis te top tikai un vienīgi no savām vīnogām. Gudrinieki teiks, kas gan tur tāds – viena dārza jeb single vineyard šampanieši ir Šampaņas svaigākais modes kliedziens, bet, nē, draugi. Šarla vectēvs Pjērs Filiponā šo 5,5 hektāru lielo dārziņu iegādājās 1935. gadā un jau tad saprata, ka Klo de Guāzs pelnījis savu atsevišķu etiķeti, savu šampanieti.
«Lai arī Clos des Goisses uz Philipponnat etiķetes ir tikai kopš 1935. gada,» teic Šarls, «mūsu brālēni Bouché vīnus no Les Goisses dārza darīja jau 19. gs. otrajā pusē.» Viņš noraida teoriju, ka Menilas ciemā esošais Clos Tarin dārzs (mūsdienās slavenais Clos du Mesnil) būtu bijis pirmais: «Klo de Guāzs ir Šampaņas vienradzis. Lai saprastu, kas tajā tik īpašs, tas jādzer un jāredz.»
Pēc mēneša esmu klāt. Vienradzis iekārtojies dramatiskā 35–45 grādu stāvā un Šampaņai neraksturīgā nogāzē Marnes upes krastā Mareuil-sur-Aÿ ciemā. Iespaidīgās nogāzes pakājē kopā ar vēl pāris Šampaņas fanātiķiem godbijīgi nopiknikojam pudelīti unikālā šampanieša un raušamies augšā.
Nogāze ir ellīgi stāva, burbuļi dara savu, un, spītējot manai maratonista pieredzei, nokļūšana virsotnē izrādās visai izaicinoša.
Toties kļūst skaidrs, kas Clos des Goisses padara tik īpašu. Stāvās dienvidu un dienvidaustrumu nogāzes, kas Šampaņas saulei dikti labi iet pie dūšas, Clos des Goisses dārza vīnogulājus uzcepina tā, ka vīnogas šeit novāc vidēji ar 1,5 grādu lielāku potenciālā alkohola (lasi – vīnogu gatavības un cukura) līmeni nekā pārējā Šampaņā. Nezinu, vai līdz galam apjēdzat šā sīkuma nozīmi klimata nepavisam nelutinātajā Šampaņā. Šarls teic, ka tie «1,5 grādi» Klo de Guāzu «transportē 400 kilometrus uz dienvidiem Burgundijā» – tieši tik siltākas un šampanietim labvēlīgākas ir dārza nogāzes.
Baudot Klo de Guāzu, tradicionālos uz Šampaņu attiecināmos vintage čārtus jeb ražas gadu vērtējumus droši izlidiniet mēslainē – uz Klo tie neattiecas. Izcili Clos des Goisses šampanieši radīti pat tik ķēpīgos ražas gados kā 1992. vai 2001., un kopš 1935. gada Clos des Goisses ražas gads nav ticis deklarēts tikai divpadsmit (!) reižu.
Kad vēlāk ar Šarla gādību Rīgā sastiķēju pasaules pirmo Philipponnat Clos des Goisses vertikālo degustāciju pompozos magnuma formātos, iekļaujot ražas gadus no 1980. līdz 2005., vēlreiz pārliecinos par Clos des Goisses izslavēto ierindas šampaniešiem netveramo potenciālu.
Ķēpīgais 1992. daudziem kļūst par vakara vīnu, žilbina 1993., 1991. un 1980. ražas gadi, bet leģendārais 1989. atmiņā iespiežas visvairāk. Fascinē, cik precīzi Clos des Goisses ļauj glāzē nolasīt konkrētā ražas gada untumus. Karstais 2003., piemēram, atgādina burgundieti, precīzāk – Meursault ar burbuļiem. Ar puvi bagātīgajā un teorētiski draņķīgajā 1991. ielavījusies neatvairāma Sauterna nots. Leģendārais un ar potenciālu apveltītais 1996.? Sabozies par to, ka esam atvēruši to pāris gadus par ātru. Jāgaida!
Piknikam Clos des Goisses dārzā ar obligātu Philipponnat Clos des Goisses pudelītes notrallināšanu kalna pakājē jākļūst par neatņemamu jūsu nākamā Šampaņas ceļojuma pieturvietu.
Mazs padoms. Aiztaupiet sev stāvo nogāžu iekarošanu reibumā. Iekārtojieties pretī dārzam kanāla otrā pusē. Clos des Goisses mītu pastiprina izslavētais atspulgs Marnes ūdeņos – tas atgādina perfektu šampanieša pudeli un iemūžināts visās iespējamās pastkartēs un reģiona grāmatās. Realitātē gan Marnes ūdeņi mēdz būt pārāk duļķaini, lai saskatītu jebkādu atspulgu (vismaz man to nekad nav izdevies piedzīvot). Bet kuru gan interesē tādi sīkumi, ja Šampaņas slavenāko pastkarti varat vērot ar mītiskāko Šampaņas vīnu glāzē.
Philipponnat Clos de Goisses vizītkarte
Šampanietis ilgdzīvotājs no Philipponnat namam piederošā leģendārā Clos de Goisses vīna dārza-pakalna Marnes kanāla krastā. 2013. gadā baudītais 1976. gada Clos de Goisses atmiņā palicis kā viens no visu laiku labākajiem baudītajiem šampaniešiem un vīniem vispār.
Vīnogas: 60% pino nuār, 40% šardonē.
Vīna dārza platība: 5, 5 ha.
Pudeļu skaits: ap 15 000.
Kur meklēt: Vīna pietura, Baltic XL, Noble Wine, www.brillare.eu.
Single vineyard šampanieši – daži Šampaņas vīna dārzi var lepoties ar tik neatkārtojamu augsnes, saules leņķa un pareizas nogāzes kombināciju, ka iespējams radīt t. s. single vineyard jeb dārza šampaniešus. Daži piemēri: Champagne Pierre Petérs Les Chétillons (Menilas ciema vīna dārzu hierarhijā Les Chétillons ierindojas uzreiz aiz Clos du Mesnil), Vilmart Coeur de Cuvée (no vīnogām, kas ievāktas no piecdesmitgadīgiem vīnogulājiem Blanches Voies dārzā), Jacquesson Vauzelle Terme (100% pinot noir šampanietis no 0,3 hektāru liela pleķīša), KRUG Clos d’Ambonnay (pasaules dārgākais pinot noir šampanietis, kuram kājas aug pavisam niecīgā 0,68 hektāru vīna dārzā iekš Ambonē), KRUG Clos du Mesnil (pašā Menilas sirdī no 1,84 hektāru ar mūra sētu apjozta vīna dārza šampanietis), Drappier Grande Sendrée un, protams, Philipponnat Clos des Goisses.