Rīga +6°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ziņu draudzenēm aizsūtu ātri: «Mīlules! Vīnam atlaide, zemenēm atlaide, tiekamies uz vienu glāzi un garajiem stāstiem?» Manām meitenēm divreiz nav jāsaka. Anda apsola pat banānu maizi, bet Elīna humosu. Laime! Izrēķinu, ka par vienas cenu man tagad sanāk divas pudeles viegli rozā vīna. Tikai jāaizšauj tam pakaļ. Protams, veikalā ir žanra klasika. Pudeļu ņemšanu atstāju pēdējo. Jo gaiss tā smaržo! Un man gribas visu.
– Padod to baziliku, saulīt! – saku meitai.
Viņa pasniedz timiānu.
– Nē, bērniņ, to otru.
– Ā! Tā, kas izskatās kā piparmētra?
– Nujā, tikai izgludinātām lapiņām.
Un tomāti! Ārprāts, kā smaržo tomāti! Jāpaņem un jāsagriež ar mocarellu.
Un čabatu vajag!
– Brūno?
– Jā. Zini, laikam pat divas.
– Mammu? Es to bulciņu varu?
– Bet varbūt paskatāmies, vai nav makarūni?
– Bet es tā gribu šito bulciņu!
– Taču ņem, bērniņ!
Tā. Ko vēl no svaiguma varētu? Zemenes!
Zinu, ka mana mamma teiktu – zemenes mēs gribam tikai tad, kad tās ienākas Latvijā. Bet šitās, no Grieķijas, ir nereāli saldas. Nopietni. Pielasu pilnu maisiņu.
– Tā, mīļā. Es vēl paķeršu divus vīnus, un tad ejam uz kasi. Tu drīksti tikmēr izvēlēties saldējumu, – vēršos pie savas mazās palīdzes.
Atveru lietotni telefonā, lai steigā nepaķeru nepareizo vīnu. Tieši ar tādu pašu atvērtu telefonu man pretī pa eju ratus stūrē vīrietis. Un – kā labākajās kino tradīcijās… mēs satiekamies pie tieši vienīgās atlikušās akcijas vīna pudeles. Kuru viņš paķer pirmais.
– Tā… tā ir tajā akcijā? – bēdīgi prasu.
– Jā! Lētāk nekā nozagt, – viņš smejas.
– Bet vairāk nav?
– Paga… – neizlaidis pudeli no rokas, viņš ielien plauktā aiz pārējām.
– Nē, šitā ir cita zorte.
Un tieši šajā brīdī man kļūst pilnīgi skaidrs, ka izsludinātā rozā vīna ballīte ir pamatīgi apdraudēta. Tikai neraudi, Anna. Tikai neraudi. Tikai… Ejas galā parādās vīna eksperta sieva.
– Nu? Ir?
– Pēdējā, – mēs abi reizē ziņojam.
Un viņš triumfā paceļ iegūto pudeli.
– Sakāvāties? – sieva grib zināt.
Un pēkšņi man uznāk tādi smiekli. Reāla smieklu lēkme. Meitenes! Es taču neiešu kauties viena vīna dēļ. Īpaši tāpēc, ka blakus esošais nebūt nav īpaši dārgāks. Pie velna to akciju! Un vīriešus arī pie velna! Paķeru pie kases vēl narcises. Katrai draudzenei pa pušķītim.
Brīdī, kad visu esmu sakrāmējusi mašīnā un grasos jau sēsties pie stūres, pie loga pieklauvē laimīgais vīna ieguvējs. Un… sniedz man to vienīgo, īpašo, rozā pudeli.
– Lūdzu! Sieva mani nolamāja. Tas jums. Priecīgu pavasari! Un es no sirds atvainojos! Es vairs nekad tā nedarīšu!
Meitenes! Vai dzīve nav forša? Sieviešu solidaritāte pāri visam, vai ne? Šo rozā mēs atkorķēsim pirmo.
