Iepazīties ar kāda reģiona virtuves noslēpumiem, dabas veltēm un produktiem, kas ir raksturīgi tikai kādai noteiktai vietai, ir satraucošs process. Nav starpības, vai dodies nobaudīt Neapoles slaveno picu, izbaudīt Aļaskas karalisko lasi vai meties iekšā Meksikas ugunīgajā garšas karuselī – emocijas ir garantētas. Neviens ceļojums nav iedomājams bez garšīgu ēdienu baudīšanas, jo katrā vietā ir raksturīgas savas garšas esences. Ēdiena un kulinārijas pasaule spēj pārsteigt un tā nekad neatstāj vienaldzīgu.
Kanāls National Geographic apkopojuši valstis ar izteiksmīgāko un neparastāko virtuvi:
Austrālijas savādniece Tasmānija
Tasmānija, kas atrodas Austrālijas dienvidu piekrastē, ir ļoti kluss un vilinošs galamērķis. Tā var lepoties ar izcilu virtuvi. Tasmānijas jūras veltes, kas ir austeres, jūras vēderkāji un okeāna foreles, šobrīd ir augstākās klases eksporta prece. Lai arī kādreiz Tasmānijā dominēja angļu virtuve, tagad sala var lepoties ar dažādiem ēdieniem.
Viens no Tasmānijas tradicionālajiem ēdieniem ir rudzu viskija gravlaks.Gravlaks ir svaiga zivs, visbiežāk forele, taimiņš vai lasis, kas noturēts sāls, cukura, vai piparu marinādē.
Lai piešķirtu ēdienam īpašu garšas buķeti, tasmāņi gravlaku nogatavina rudzu viskijā.
Svaigas foreles, taimiņa vai laša šķēles bez asakām tiek bagātīgi noklātas ar sāli, cukuru un pipariem un pārlietas ar Tasmānijas rudzu viskiju. Iemarinēto zivi liek ledusskapī uz vismaz 12 stundām. Kad laiks pagājis, to noskalo, nosusina un liek galdā. Visbiežāk gravlaks tiek pasniegts kā brokastu ēdiens vai uzkoda.
Garšvielu metropole – Indija
Tradicionālā Indijas virtuve ir garšvielu un garšu viesulis. Kulinārijas stils Indijā ir tik pat atšķirīgs, cik tās iedzīvotāji. Katram reģionam piemīt savs rokraksts ēdiena gatavošanā un pasniegšanā. Indiešu virtuvē kāds ēdiens var būt ļoti pikants, cits ne tik ļoti, tomēr visiem ēdieniem ir kas kopīgs – tie visi ir krāsaini, vilinoši un bieži vien arī ārkārtīgi neparasti.
Sarkanās skudras, to olas un garšvielas, apvienotas ansamblī – vai izklausās vilinoši?
Kādu šāda kombinācija atbaidītu, kādam varbūt rosinātu ziņkārību, bet Chhatisgarh ciltīm sarkano skudru čatnijs ir tik pat ierasts ēdiens kā itāļiem pica.
Šīs ciltis izmanto sarkanās skudras arī kā garšvielu, jo tās piešķir ēdienam Indijai raksturīgo aso garšu un saglabā ēdienu ilgāk svaigu.
Mīli vai nīsti – Dienvidāfrikas virtuve
Dienvidāfrikas virtuve, tāpat kā Indijas virtuve, atspoguļo kulinārijas tradīciju daudzveidību, ko iemieso dažādās kopienas, kas apdzīvo šo dienvidu valsti. Bagātīgi gaļas sautējumi, kraukšķīgas kukaiņu uzkodas un bagātīgi pudiņi – tieši tik daudzveidīgas ir Dienvidāfrikas tradicionālās garšas.
Mēdz teikt, ka cilvēki dalās divās daļās – tie kas atzīst ananasus uz picas un tie kas tos necieš ne acu galā. Bet ko jūs teiktu par sviestmaizi ar ananasu? Kāpēc gan nesalikt kopā lielu un sulīgu ananasa šķēli ar biezu baltmaizes šķēli? Tāpat kā parastās sviestmaizēs, Dienvidāfrikai uz baltmaizes uzsmērē sviestu, tai virsū liek lielu ananasa šķēli un tad atkal baltmaizi ar sviestu. Skan savādi, bet šāda sviestmaize dienvidniekiem ļoti iet pie sirds.
Unikālā Gajānas virtuve
Ēdiena izbaudīšana Gajānā ir vesels piedzīvojums. Gajāna ir viena no Dienvidamerikas pērlēm, kurā ir apvienojušās daudzu valstu un reģionu tradīcijas. Iedvesmojoties arī no japāņu un ķīniešu virtuves, šajā reģionā top visdažādākie ēdieni, kas atspoguļo etnisko daudzveidību.
Viens no neparastākajiem ēdieniem ir ar nosaukumu Bara, kas ir veģetārā un vegānā uzkoda, bet to ir iecienījuši visi. Toties kaut kas pilnīgi pretējs ir cūkgaļas ēdiens ar liellopu, kas tiek gatavots vismaz 4 stundas un tiek pasniegts ar kanēli un mājās gatavotu maizi. Tiek godāti arī dažādi dzērieni – ingvera alus, zemesriekstu perforators un arī priežu dzēriens. Gajānas virtuve neatstās vienaldzīgu nevienu!