Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mans laimes dopings. Oskars Teikmanis
«Dziesmusvētku gājienā iešu Kuldīgas apkārtnes tautastērpā ar mūsdienīgām detaļām. Ārzemēs dzīvojot, sen gribēju latvisku tērpu svinīgiem notikumiem,» saka Oskars Teikmanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents.
Rīgas Franču liceja 3. klasē sāku dziedāt korī, piedalījos skolēnu Dziesmusvētkos. Dziedāšanu pēc ilga pārtraukuma atsāku bakalaura gados Minhenē. Draugi dziedāja Universitātes korī, un arī manī kaut kas ieliesmojās. Kora stāsts sākās pa īstam, padarīju to par savu ikdienu, cik vien varu pavilkt. Bija sajūta, ka esmu ko nokavējis un nu viss jāpanāk, tāpēc paralēli dziedāju vairākos koros. Biju universitātes korī, pievienojos Minhenes latviešu korim, kopā ar universitātes kora draugiem izveidojām ansamblīti, iestājos divos kamerkoros.
Ar diasporas kori piedalījos iepriekšējos Dziesmusvētkos. Atceros sadziedāšanās nakti – jo ilgāk tajā esi, jo psihedēliskāk viss kļūst. Jau bija gaišs, kad satināmies lielā kamolā un dziedājām Pūt, vējiņi!. Uz tramvaju gājām dziedādami. Tramvajā dziedājām. Tad izkāpām, aizvērās durvis un kā ar klikšķi viss apstājās. Dziedošais tramvajs aizbrauca, sākās parasta pirmdiena. Pusastoņos rītā svētki pēkšņi bija beigušies.
2020. gada kovidvasarā, būdams Latvijā, pieteicos Rīgas Projektu korī. Atgriezos Minhenē, bet nākamajā gadā, kad pārcēlos uz Latviju, atgriezos Projektu korī un pietiecos arī Jāņa Ozola korī Maska, ar kuru piedalīšos Koru karos.
Koris ir mans psiholoģiskais dopings. Tas mani uzlādē, mudina atvērties kā cilvēkam un pierast pie būšanas kopā ar citiem. Vokālā instrumenta attīstīšana iemāca labāk kontrolēt balsi: lai labāk ne vien dziedātu, bet arī runātu. Turklāt dziedāšana vienmēr ir divpusēja – skanēšana un klausīšanās. Korim ir īpaša nozīme arī sociāli un mentāli. Man, zinātnē orientētam cilvēkam, patīk to pētīt no laimes hormonu viedokļa. Kas ar cilvēku notiek, kad viņš ir kopā ar citiem, kad dara ko meditatīvu vai sasniedz uzvaru?
Katram brīdim raksturīga sava ķīmiskā viela, bet koris dod visas trīs – dopamīnu, oksitocīnu un serotonīnu.
Oskara ideja latvju vīru himnai
Bruno Skultes komponētā Aijā. Tā ir dziesma par Latviju, par attālināšanos no dzimtenes, par skumjām un sajūtām, ar kurām var identificēties latvieši, kas nav savā zemē. Ja kopā ar puišiem gribas nodziedāt ko skaistu un paliekošu, Aijā piedāvāju pirmo.
