Latvieša pienākums. Jānis Lielpēteris
«Nav svarīgi, kā piedalīties svētkos. Pats svarīgākais – būt mazam zobratam lielajā mehānismā,» saka Jānis Lielpēteris, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktors.
Dziedāt sāku agrā bērnībā Siguldas Kultūras namā, korī dziedāju skolas laikā līdz 6. klasei. Kordziedāšanā atgriezos teju 20 gadus vēlāk – pagājušā gada otrajā pusē, laimīgā apstākļu sakritībā nonākot kamerkorī Konvents. Tagad nešaubīgi atzīstu, ka mana nonākšana tieši šajā kolektīvā nebija nejaušība.
Līdz šim Dziesmusvētkos esmu piedalījies kā klausītājs. Patika brīnišķīgā gaisotne Rīgā un draugu un paziņu svētku piedzīvojumu stāsti. Vienmēr domāju – lai arī stāsti ir aizraujoši, katra latvieša pienākums ir vismaz reizi dzīvē piedzīvot Dziesmusvētkus kā dalībniekam. Šogad es pirmoreiz būšu dalībnieks, tamdēļ gatavošanās un norises process ir liels izaicinājums un piedzīvojums. Šie ir pirmie svētki jaunajā Mežaparka estrādē, kas sola īpašu audiālu pieredzi svētku dalībniekiem – to nevar izdzīvot nekā citādi, kā esot klātesošam lielajā skatuvē kopā ar tūkstošiem.
Vīrietim ir labi un svarīgi dziedāt, jo kordziedāšana ir ne tikai mākslas forma, bet arī fizisks vingrinājums, kas palīdz uzturēt staltu stāju, nostabilizēt elpošanu un uzstāšanās prasmes, kas noteikti var noderēt ikdienas darbos. Kordziedāšana ir ļoti būtiska mūsu tautai.
Laikā, kad aizvien lielāku daļu kultūrtelpas aizpilda globālās kultūras fenomeni, latviskās tradīcijas uzturēšana svarīga mums visiem, jo dziesma latviešiem ikvienā valstij nozīmīgā brīdī ir bijis gan spēcīgs ierocis, gan vajadzīgais patvērums.
Ideja latvju vīru himnai
Viena ar humora noskaņu – Vella kalpu dziesma. Tās izstarotā nebēdnība un jautrība asociējas ar vīriem raksturīgo pacilājošo un veselīgi vieglprātīgo noskaņojumu ar jaunības mundrumu. Otrā, nopietnā – Mūžu mūžos būs dziesma. Tapusi kā dziesma vīru koriem un pirmo reizi izpildīta pirms 50 gadiem – 1973. gada Dziesmusvētkos, kad tika atzīmēta to simtgade.