Atkal esam divatā. Jānis Stepanovs
«Korī, ja nu akurāt tas nav vīru koris, daiļā dzimuma dziedātāju vienmēr ir vairāk. Un kuram vīrietim gan nepatīk atrasties pašā viducī šādā puķu dārziņā,» smejas Jānis Stepanovs, zvērināts tiesu izpildītājs.
Man vienmēr paticis dziedāt, bet aktīvs korī dziedāt gribētājs nekad neesmu bijis, jo jaunībā vairāk par dziedāšanu aizrāva dejošana. Tautas deju kolektīvā Dancis nodejots viss vidusskolas posms un vēl mazliet. Dejojot piedzīvoju arī savus pirmos Dziesmusvētkus. Esmu pastalās izdejojis pirmos caurumus, bet amizantākais bija brīdis, kad dejas laikā partnerei saplīsa pogas un sāka krist nost brunči! Visa deja pārvērtās ļoti ciešā partneres apķeršanā un viņas brunču turēšanā.
Kādu brīdi dzīvē intensīvi veltīju karjerai un ģimenei – esmu trīs nu jau pieaugušu bērnu tēvs. Kad no mūsu ligzdas aizlidoja jaunākais putnēns – meita, ar sievu attapāmies, ka esam divi vien un mums atkal ir iespēja augt un attīstīties, turklāt apvienojoties kopīgās interesēs. Kovidkrīzes laikā draugi uzaicināja pievienoties VEF kultūras pils jauktajam korim Fenikss Ērika Kravaļa vadībā. Pamēģinājām, mums sanāca un ļoti patīk. Kļuvām par kora pilntiesīgiem dalībniekiem. Šie Dziesmusvētki man būs īpaši – pirmo reizi kā dziedātājs dziedāšu lielā kopkora sastāvā atjaunotajā Mežaparka lielajā estrādē.
Vīrietim ir labi un svarīgi dziedāt.
Tās ir jaunas tikšanās, jaunas pazīšanās, jauni draugi un sevis disciplinēšana.
Tā ir superīga brīvā laika pavadīšana, kas palīdz atslēgties no ikdienas domāšanas – labi iztīra smadzenes, jo dziedot nav laika domāt ne par ko citu, kā par to, kas tev jādzied.»
Jāņa ideja latvju vīru himnai
Latviešu tautasdziesma Mazs bij’ tēva novadiņš. Šīs dziesmas vārdos iekodēts mūsu mazās tautas lielais spēks un varenums. To ļoti labi apliecināja Latvijas iegūtā medaļa hokeja čempionātā! Sen nebiju tik skaļi, sajūsmināti bļāvis un līdzpārdzīvojis notikumiem uz ledus. Latvija var! Latviešu dziedāšanas tradīcijas varētu salīdzināt ar hokeju – esam mazi, bet jaudīgi!