Kuģu vraku izpētē specializējusies komanda Ocean X paziņojusi, ka pārbauda, vai kravā, ko pirms vairāk nekā simt gadiem bija paredzēts nogādāt Krievijā, atrastais dzēriens vēl ir baudāms. Ekspedīcijas vadītājs Pēters Lindbergs uzskata, ka Baltijas jūra ir piemērota šāda veida dzērienu saglabāšanai, jo tā ir tumša un ļoti auksta.
Grupa 22. oktobrī krastā nogādāja 600 pudeles konjaka un 300 pudeles augu uzlējuma Benedictine. Dzērieni tika atrasti 1917. gadā vācu zemūdenes nogremdēta zviedru tvaikoņa Kyros vrakā.
Konjaks, kas ražots darbību pārtraukušajā Francijas kompānijā De Haartman un Benedictine, tiek pārbaudīts laboratorijā.
Tvaikonis Kyros no Zviedrijas uz Petrogradu (tagad Sanktpēterburga) ceļā devas 1917. gada 19. maijā. Tā kā Krievija joprojām atradās kara stāvoklī ar Vācijas impēriju, 50 kastes ar franču konjaku un 15 kastes ar liķieri no Francijas tika sūtītas ar neitrālas valsts Zviedrijas kuģi.
Kravas saņēmējs bija Krievijas imperators Nikolajs II.
Kad tvaikonis tuvojās Olandei, to pārtvēra vācu zemūdene UC-58. Alkohola krava tika uzskatīta par kontrabandu, tādēļ saskaņā ar kara laika likumiem Kyros apkalpei tika ļauts pārkāpt citā kuģī, bet tvaikonis ar dārgajiem dzērieniem tika nogremdēts.
Kyros vraks tika atrasts jau 1999. gadā, tomēr tolaik dzērienu atgūšana bija pārāk bīstama. Pagāja vairāki gadi, kamēr vraku atbrīvoja no zvejas tīkliem, lai ūdenslīdēji varētu pārbaudīt kuģi, tomēr manuāla vraka pārbaude bija pārāk sarežģīta. Pēc vairāku gadu ilgas gatavošanās komanda, kurā bija zviedru un islandiešu eksperti, nolēma atgūt dzērienus, izmantojot robotus.
Lindberga komanda ir optimistiski noskaņota par pudeļu stāvokli, jo starp korķi un dzērienu joprojām ir gaisa slānis un daudzas konjaka pudeles ir aizzīmogotas ar alvas slāni.
Pudeļu vērtība vēl ir jānosaka, jo konjaka ražotājs vairs nepastāv. Lindberga komanda iepriekšējos savus atradumus ir pārdevusi starptautiskos izsoļu namos, un arī šoreiz cer uz augstu cenu.
«Es nezinu, vai varētu atļauties paturēt kādu pudeli,» viņš atzina.